"Kriptokaraliene" un investoru miljardi, kas izzuda bez pēdām

FOTO: Facebook/Dr.Ruja Ignotova

Ruža Ignatovai patika sevi dēvēt par "kriptokaralieni", un sievietei izdevās daudzus pierunāt ieguldīt viņas biznesā - kriptovalūtā, kas pārspēs pat "Bitcoin". Taču pirms diviem gadiem gan Ignatova, gan investoru nauda izkūpēja gaisā, vēsta raidorganizācija BBC.

2016. gada jūnijā 36 gadus vecā uzņēmēja Ruža Ignatova kāpa uz skatuves "Wembley" arēnā, kur viņu gaidīja tūkstošiem fanu. Ignatova kā vienmēr bija ģērbusies vakarkleitā, ar gariem briljantu auskariem, sarkani krāsotām lūpām.

"OneCoin" kļūs par pasaules lielāko kriptovalūtu, ar kuru "ikviens varēs norēķināties pilnīgi jebkur".

"BitCoin" ir pirmā un joprojām vislabāk zināmā kriptovalūta. Viena bitkoina vērtība vairāku gadu laikā no dažiem centiem bija uzlēkusi līdz vairākiem simtiem dolāru (vēlāk 2017.gada nogalē tā sasniedza teju 20 000 ASV dolāru), un investoru entuziasms tikai auga. Ap šo laiku arvien vairāk sāka runāt par investīcijām kriptovalūtās. Daudzi cilvēki gribēja izmantot šo iespēju.

"Pēc diviem gadiem neviens vairs nerunās par "BitCoin!"" sajūsminātajai auditorijai sacīja Ignatova.

Tolaik daudzi cilvēki visā pasaulē jau kāri pirka "OneCoin" digitālās monētas. Viņi gribēja būt daļa no revolūcijas. No 2014. gada augusta līdz 2017. gada martam "OneCoin" bija iepludināti vairāk nekā četri miljardi eiro, liecina BBC rīcībā nonākušie dati.

Nauda nāca no vairākiem desmitiem pasaules vietu no Pakistānas līdz Brazīlijai, no Honkongas līdz Norvēģijai, no Kanādas līdz Jemenai... Pat no palestīniešu teritorijām.

Glāzgovā dzīvojošā Džena Makadama stāsta, ka 2016. gada pavasarī esot no paziņas saņēmusi ziņu par investīciju iespēju, ko nedrīkstot laist garām. Makadama noskatījās stundu garu "OneCoin" virtuālo semināru, kurā vairāki cilvēki lielīja fantastisko iespēju, kas viņus padarīšot stāvus bagātus.

"Tev ļoti paveicies, ka skaties," viens no viņiem sacīja.

"Tu tiksi iekšā ļoti agri, un tas būs kā "Bitcoin". Tas būs vēl labāk!"

Semināra vadītāji uzskaitīja Ignatovas iespaidīgos sasniegumus: Oksfordas Universitāte, doktora grāds no Konstancas Universitātes, darbs respektablajā konsultāciju firmā "McKinsey & Company". Tika rādīti fragmenti no Ignatovas runas žurnāla "The Economist" rīkotā konferencē.

"Cik šī sieviete ir stipra!" stāsta Makadama. "Jutos ļoti lepna par viņu."

Pēc semināra noskatīšanās Makadama nolēma ieguldīt 1000 eiro. Tas bija vienkārši: viņa iegādājās "OneCoin" "žetonus", tika uzģenerētas monētas, kas nonāca personīgajā kontā. Pēc laika šīs monētas varēs iemainīt atpakaļ pret eiro vai mārciņām - tāpat kā "Bitcoin" gadījumā, to vērtība būšot augusi. 

Varbūt 1000 eiro ir par maz? Bija iespējams iegādāties dažādus komplektus - mazākais maksāja 140 eiro, bet lielākais - 118 000 eiro. Pēc nedēļas Makadama nopirka "magnāta paku", kas maksāja 5000 eiro.

Drīz vien sieviete "OneCoin" kritpovalūtā bija ieguldījusi 10 000 eiro no personīgajiem iekrājumiem. Viņa bija pārliecinājusi vairākus draugus un ģimenes locekļus rīkoties tāpat. Viņu ieguldītās naudas apmērs sasniedza 250 000 eiro. Makadama ar prieku skatījās, kā "OneCoin" mājaslapā uzrādītā "monētas" vērtība turpina kāpt.

Pēc laika Makadamas digitālo monētu vērtība no ieguldītajiem 10 000 eiro bija pieaugusi līdz 100 000 eiro. Viņa sāka plānot ceļojumus un iepirkšanās tūres.

Tomēr 2016. gada nogalē svētku noskaņojumu izjauca kāds svešinieks, kas ar viņu sazinājās internetā. Uzdodoties par labo samārieti, Timotijs Karijs - "Bitcoin" entuziasts un kriptovalūtu aizstāvis - brīdināja Makadamu, ka viņa uzķērusies uz krāpnieku izmestas ēsmas.

Nākamo nedēļu laikā viņš sievietei sūtīja saites uz dažādiem rakstiem un "YouTube" video, kā arī pastāstīja par Bjornu Bjerki - blokķēdes izstrādātāju, kurš darba intervijas laikā uzzināja, ka "OneCoin" rīcībā nemaz neesot blokķēdes risinājuma.

Makadamai piezagās šaubas. Viņa sāka tincināt kompānijas vadību, kamēr vienā no telefonsarunām tā atzina:

"Tā kā tā ir aplikācija, nekāds serveris nav vajadzīgs. Tā ir mūsu blokķēdes tehnoloģija, SQL serveris ar datubāzi."

Tā kā Makadama mēnešiem ilgi bija lasījusi Karija sūtītos materiālus, viņa zināja, ka ar šādu tehnoloģisko risinājumu nav iespējams izveidot īstu kriptovalūtu. Atšķirībā no blokķēdes, šādu datubāzi tās izveidotājs var izmainīt jebkurā laikā, kā rezultātā digitālā valūta zaudē visu pievilcību - gan tehnoloģisko, gan ar slepenību saistīto, gan arī finansiālo vērtību.

Vienīgais secinājums: augošā cenu līkne "OneCoin" mājaslapā neko nenozīmē - tie bija vienkārši skaitļi, ko bija izdomājis un ievadījis kāds uzņēmuma darbinieks.

Makadamsa nebija kļuvusi stāvus bagāta. Viņa kopā ar draugiem un tuviniekiem bija atdevusi krāpniekiem ceturtdaļmiljonu eiro.

Pie līdzīga secinājuma tolaik bija nonākuši pavisam nedaudzi "OneCoin" ieguldītāji. Ignatova tikmēr turpināja uzstāties Makao, Dubaijā un Singapūrā, pulcējot arvien jaunus un jaunus upurus. Viņa sāka tērēt jauniegūto bagātību, iegādājoties miljoniem vērtus nekustamos īpašumus Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā un Sozopolē - kūrortā pie Melnās jūras. Brīvajā laikā viņa rīkoja greznas ballītes uz savas jahtas "The Davina" klāja. 

Tomēr pamazām brieda nepatikšanas. Arvien vairāk ievilkās ilgo solītās virtuālās biržas atklāšana. Tā ļautu "OneCoin" apmainīt pret naudu. Ieguldītāji kļuva arvien bažīgāki.

Šo jautājumu bija plānots atrisināt lielā "OneCoin" Eiropas konferencē Lisabonā 2017.gada oktobrī. Taču allaž punktuālā Ignatova tā arī neieradās.

Zvani un īsziņas palika neatbildēti. Galvenais birojs Sofijā nezināja, kur viņa atrodas. Ignatova bija pazudusi.

Sāka izskanēt sazvērestības teorijas, ka Ignatovu nolaupījušas vai pat nogalinājuši baņķieri, kuri - kā tika stāstīts ieguldītājiem - esot ārkārtīgi nobijušies no kriptovalūtu revolūcijas.

Taču patiesībā Ignatova nogāja pagrīdē. Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) dati liecina, ka 2017. gada 25. oktobrī (divas nedēļas pēc konferences Lisabonā) viņa ar "Ryanair" aizlidoja no Sofijas uz Atēnām. Nekādu liecību par Ignatovas tālākajām gaitām nav.

2015. gadā uz vienu no "OneCoin" konferencēm Dubaijā devās Nīderlandē dzīvojošais Igors Alberts, kurš daudzus gadus bija darbojies dažādos tīkla mārketinga uzņēmumos (MLM) un bija viens no retajiem cilvēkiem, kas tajos spēja labi nopelnīt. Viņš jauno iespēju izlielīja visiem "zem viņa" esošajiem cilvēkiem.

Kā raidorganizācijai stāsta pats Alberts, drīz vien viņš šādā veidā esot pelnījis vairāk nekā vienu miljonu eiro mēnesī. 60% tika izmaksāti naudā, atlikušais - "OneCoin" monētās. Par daļu no sapelnītās naudas viņš iepirka vēl "OneCoin".

Alberts stāsta, ka ar sievu esot sācis rēķināt, cik drīz viņi būs "bagātāki par Bilu Geitsu".

Kad Ignatova neieradās uz konferenci Lisabonā, Alberts tāpat kā Džena Makadama sāka prasīt pierādījumus, ka "OneCoin" rīcībā patiešām ir blokķēdes tehnoloģija. Tādus nesagaidījis, 2017. gada decembrī viņš pārtrauca kriptovalūtu biznesu.

Jautāts, vai jūtas vainīgs, ka tik daudzus cilvēkus pārliecinājis nopirkt neeksistējošu kriptovalūtu, kamēr pats labi nopelnīja, viņš atbild: "Es jutos atbildīgs. Vainīgs - nē. Nevienu nevar vainot, ka viņš kaut kam ticējis.

Man nebija ne jausmas, ka tā nav īsta. Es pat nezināju, kas ir blokķēde... Kādām šaubām mani vajadzēja piemeklēt?"

Viņš norāda, ka pats "OneCoin" esot ieguldījis miljonus. 

Savukārt Makadama jūtas vainīga gan to cilvēku, ko iepazīstināja ar viltus kriptovalūtu, gan arī sava mūžībā aizgājušā tēva priekšā. Viņš visu dzīvi esot strādājis kā ogļracis un atstājis meitai mantojumā naudu, ko viņa notērēja kritpovalūtā.

Makadamsa stāsta, ka no "OneCoin" pārdošanas esot nopelnījusi 3000 eiro, bet 1800 no tiem uzreiz iztērējusi jaunās digitālajās monētās.

BBC rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka "OneCoin" no 2014. gada augusta līdz 2017. gada martam ieplūda četri miljardi eiro. Tomēr vairāki informācijas avoti norādījuši, ka patiesā summa varētu būt līdz 15 miljardiem eiro.

Olivers Bulo pēta tā dēvēto Monīlendu (Moneyland) - paralēlo pagrīdes pasauli, kur noziedznieki un superbagātnieki slēpj savu naudu.  Pētniekiem, likumsargiem un žurnālistiem ir grūti "sekot naudai", jo noziedznieki apzināti veido uzņēmumu un banku kontu tīklus, kuros to aktīvi it kā vienkārši pazūd.

"Tie joprojām eksistē," saka Bulo.

"Tos var izmantot, lai kaut ko nopirktu, lai nopirktu politisko ietekmi un lepnas mājas un jahtas. Taču, kad tos cenšas atrast žurnālists vai policists, tie ir neredzami."

Nav nekāds pārsteigums, ka "OneCoin" struktūra ir ārkārtīgi sarežģīta - ārzonas, čaulas kompānijas, īpašumtiesību labirinti. 

Bjerke, kurš atklāja, ka blokķēdes uzņēmumam nav blokķēdes tehnoloģiju, stāsta, ka esot saņēmis nāves draudus. Jautāts par to izteicēju, viņš kļūst izvairīgs: "Nevaru to apspriest. Tas ļoti, ļoti, ļoti ātri kļūst ļoti, ļoti, ļoti baisi."

Ignatova nebija plānojusi, ka uzņēmums kļūs tik populārs, uzskata Bjerke. Tā netika veidota kā miljardiem eiro vērta shēma. Viņa mēģināja to slēgt, taču "tumšie spēki" to neļāva. Saskaņā ar Bjerkes teoriju, Ignatova 2017. gadā aizbēga, lai glābtu savu ādu.

Arī Igors Alberts runā par "ļoti ietekmīgiem cilvēkiem", bet sīkāku informāciju atsakās izpaust.

ASV Tieslietu departaments apgalvo, ka esot pierādījumi Ruža Ignatovas brāļa Konstantīna Ignatova saistībai ar "nozīmīgiem spēlētājiem Austrumeiropas organizētajā noziedzībā".

2019. gada 6 .martā ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) arestēja Konstantīnu Ignatovu Losandželosas lidostā. Viņš grasījās izlidot atpakaļ uz Bulgāriju pēc tikšanās ar amerikāņu ieguldītājiem.

Vīrietim tika izvirzītas apsūdzības krāpniecībā. Ap to pašu laiku viņa māsai Ružai Ignatovai tika izmuguriski uzrādīta apsūdzība krāpniecībā un naudas atmazgāšanā.

Taču "OneCoin" joprojām pastāv. Cilvēki no visas pasaules turpina tajā ieguldīt naudu.

BBC žurnālistu intervētie cilvēki visbiežāk stāsta, ka neesot gribējuši palaist garām pasakainu peļņas iespēju. Viņi ar skaudību lasīja, kā dažiem paveicās "Bitcoin" drudzī, un nodomāja, ka "OneCoin" būs iespēja pie bagātībām tikt arī viņiem.

Daudzus aizrāva Ružas Ignatovas personība un daudzie sasniegumi, ar kuriem viņa lielījās, tai skaitā viņas portrets uz biznesa žurnāla "Forbes" vāka.

Ignatova nemeloja par iegūtajiem grādiem, raksta BBC. Taču uz "Forbes" vāka viņa nekad nav bijusi - tā bija apmaksāta reklāma vienā no "Forbes Bulgaria" numura iekšlapām. 

Vēl citi upuri izbaudīja saziņu ar citiem kriptovalūtu entuziastiem un guva intelektuālu apmierinājumu no skeptiķu pārliecināšanās. Veidojās noslēgta "savējo" grupa, bet "OneCoin" kritizētāji tika uzlūkoti kā skauģi.

Londonas Ekonomikas augstskolas profesore Eilīna Bārkere saskata līdzības ar sektu - sekotāji uzskata, ka ir daļa no kāda liela notikuma, kas mainīs pasauli, un ignorē pierādījumus par pretējo.

Publiskajā telpā arvien biežāk izskan valsts iestādēm adresēti aicinājumi cīnīties pret šāda veida krāpšanu. Taču kriptovalūtu industrija ir tik jauna un grūti saprotama, ka valstiska līmeņa risinājumi rodas ārkārtīgi lēni. Problēmas sagādā arī grūtības izsekot kriptovalūtu krāpšanas shēmu īpašniekus; nereti rīkoties gatavo valstu iestādēm nākas secināt, ka nav iespējams pierādīt pilsoņu vainu vai tas vienkārši nav to jurisdikcijā.

Tikmēr "OneCoin" turpina pastāvēt - bez savas "kriptokaralienes" un, iespējams, arī blokķēdes.

Uz augšu