Igaunijas prezidente Kaljulaida pievienojas jahtas ekspedīcijai Antarktīdā

Tallinn 20AUG19. Kadrioru lossis kinnitasid president Kersti Kaljulaid ja Kaitseväe juhataja Martin Herem Kaitseliidu ülema Riho Ühtegi õlgadele brigaadikindrali pagunid. Foto Raul Mee

FOTO: Raul Mee

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida otrdien, 21. janvārī, ieradās Karaļa Džordža salā Antarktīdā, kur pievienojās jahtas "Admiral Bellingshausen" ekspedīcijai.

Igaunijas Jūras muzeja un bezpeļņas organizācijas "Thetis Ekspeditsioonid" rīkotā ekspedīcija ar jahtu "Admiral Bellingshausen" 11.jūlijā no Kronštates Krievijā devās izglītojošā un populārzinātniskā ekspedīcijā, lai pieminētu 200.gadskārtu, kopš Sāmsalā dzimušais vācbaltu izcelsmes Krievijas impērijas jūrasbraucējs un kartogrāfs Fabiāns Gotlībs fon Belingshauzens, kas Krievijā pazīstams kā Fadejs Belinshauzens, atklāja Antarktīdu.

Kaljulaidas vizītes mērķis ir pievērst uzmanību klimata krīzei un parādīt iespējas, ko sniedz digitālā sabiedrība un elektroniskā pārvaldība, informēja Igaunijas prezidentes kancelejā. 

"Kad admirālis Belingshauzens pirms 200 gadiem sāka savu ceļojumu, pasaules okeāni bija tīrāki un mūsu bažas par Zemi bija mazākas. Ūdens okeānos un gaiss mūsu atmosfērā nezina nacionālās robežas. Polārie apgabali, mūsu pasaules dzesētāji, ir īpaši jūtīgi pret klimata pārmaiņām. Tādēļ tie atrodas uz globālās sasilšanas frontes līnijas. Antarktīdas pussala ir viena no vietām, kur sasilšana ir ļoti strauja," Kaljulaida sacīja pēc ierašanās Karaļa Džordža salā. 

"Kādu dienu pārmaiņas var pārkāpt robežu, no kuras atpakaļceļa nav, un krasās svārstības mūsu planētas klimatu un dzīves apstākļus var padarīt ļoti atšķirīgus no tiem, pie kuriem esam raduši. Klimata pārmaiņas attiecas uz visām pasaules valstīm, un arī risinājums jāatrod visiem kopā," piebilda Igaunijas prezidente. 

"Igaunija vienmēr ir bijusi jūrasbraucēju valsts. Tagad mēs esam arī digitāla valsts. Digitāla sabiedrība nozīmē, ka ģeogrāfijai vairs nav nozīmes - varam nodarboties ar uzņēmējdarbību, vadīt valsti un sazināties ar tuviniekiem neatkarīgi no vietas pasaulē, kur esam. Es Antarktīdā vēlos parādīt, kā tāda digitāli attīstīta sabiedrība kā Igaunija ļauj saviem pilsoņiem ikdienas darbus paveikt tiešsaistē neatkarīgi no atrašanās vietas," viņa sacīja. 

Kaljulaida plāno apmeklēt polārstacijas Karaļa Džordža salā, Disepšenā, Portlokruā un piedalīties Antarktīdas atklāšanas 200.gadadienas pasākumos. Polāro apgabalu laikapstākļi var ietekmēt Igaunijas prezidentes darba kārtību. 

Antarktīdā jebkurā brīdī ir iespēja sazināties ar Igaunijas prezidenti. Datu un telefona sakarus nodrošina kompāniju "Iridium" un "Thales" izstrādāta ierīce, kas ļaus Kaljulaidai digitāli parakstīt dokumentus no jebkuras pasaules vietas, arī vietām, kur nav fiksēta interneta savienojuma. 

Belingshauzenam (1778-1852) kā pieredzējušam kapteinim un izcilam kartogrāfam tika uzticēts vadīt ekspedīciju, kas no 1819. līdz 1821.gadam ar kuģiem "Vostok" un "Mirnij" devās apkārt pasaulei ar mērķi pētīt Dienvidu okeāna akvatoriju, lai pierādītu vai atspēkotu pieņēmumus par sestā kontinenta esamību. 1820. gada 27. janvārī kuģotāji nonāca punktā, kas pēc noteiktajām koordinātām atrodas 32 kilometrus no Karalienes Modas zemes krasta Austrumantarktīdā un reģistrēja ledāju, kas tagad pazīstams kā Fimbula šelfa ledājs. 

Šogad "Admiral Bellingshausen" vēlas atkārtot šo vēsturisko braucienu. 

Iepriekš Antarktīdu apmeklējuši arī tādi pasaules līderi kā Monako princis Alberts, Norvēģijas karalis Haralds V, Čīles prezidents Sebastjans Piņera un bijušais Austrālijas ģenerālgubernators Pīters Kosgrovs. 

Uz augšu