Tagad "Moneyval" uzskata, ka Latvija lielākoties izpildījusi "Moneyval" rekomendācijas tādās jomās kā finansiālas sankcijas saistībā ar terorismu un terorisma finansēšanu; finansiālas sankcijas saistībā ar kodolieroču izplatīšanu; bezpeļņas organizācijas; klientu padziļināta izpēte; konkrētu nefinanšu biznesu un profesiju klientu padziļināta izpēte; finanšu institūciju regulēšana, skaidras naudas kurjeri, izdošana, kā arī cita starptautiskās sadarbības formas.

"Moneyval" trešdien publiskotajā ziņojumā teikts, ka finansiālo sankciju saistībā ar terorismu un terorisma finansēšanu jomā Latvija ir novērsusi iepriekšējā ziņojumā minētos svarīgākos trūkumus, tostarp, pieņemot jaunus Ministru kabineta noteikumu un sankciju likuma grozījumus, Latvija ir ieviesusi mehānismus, kā identificēt sankciju objektus pēc ANO Drošības padomes kritērijiem un Finanšu darījumu darba grupas (FATF)  standartiem. 

Tomēr "Moneyval" norāda, ka šajā jomā joprojām ir trūkumi - aktīvu iesaldēšana neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem ES līmenī, sankciju likumā nav definēti finanšu resursi un finanšu instrumenti, tādēļ nav skaidrības par to, ka būs iespējams iesaldēt visus līdzekļus un aktīvus.

Finansiālo sankciju saistībā ar masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu jomā ir noteikta procedūra attiecībā uz sankciju īstenošanas pilnvarām, kā arī Latvijā ir nodrošināta visu ANO Drošības padoms rezolūciju prasību izpilde.

Tomēr nav novērsts viens trūkums - sankciju likums nedefinē finanšu resursus un finanšu instrumentus, tāpēc nav pilnīgas skaidrības, ka likums dos iespēju iesaldēt visus līdzekļus vai citus aktīvus, norāda "Moneyval".

Bezpeļņas organizāciju jomā Latvija ir veikusi bezpeļņas organizāciju sektora risku novērtējumu, un tas aptvēris plašāku bezpeļņas organizāciju loku, nekā noteikusi FATF. Veikts arī to likumu un noteikumu adekvātuma novērtējums, kas attiecas uz riskam pakļautajām bezpeļņas organizācijām.

"Moneyval" konstatē, ka ir lielā mērā izpildītas arī rekomendācijas par klientu padziļināto izpēti, finanšu iestāžu regulēšanu un uzraudzību, konkrētu nefinanšu biznesu un profesiju regulēšana un uzraudzību, skaidras naudas kurjeriem; izdošanu, kā arī citām starptautiskās sadarbības formām. 

Tomēr ziņojumā norādīts, ka visās šajās jomās joprojām ir nelieli trūkumi. 

Iepriekš "Moneyval" uzskatīja, ka Latvija rekomendācijas šajās jomās izpildījusi daļēji, bet tagad konstatējusi, ka rekomendācijas lielā mērā izpildītas.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa šodien žurnālistiem skaidroja, ka attiecībā uz tehnisko rekomendāciju izpildi Latvijas pērn decembrī ziņotais progress novērtēts kā ļoti labs, proti, Latvija pilnībā izpildījusi visas 40 pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF rekomendācijas.

"Patlaban Latvijas vērtējums ir tāds, ka no šīm 40 rekomendācijām septiņas ir pilnībā atbilstošas un 33 lielākoties atbilstošas. Tas nozīmē pozitīvu vērtējumu.

Latvijai līdz nākamajam novērtējumam, kuram gan patlaban nav noteikts laiks un datums, vairs nekādas darbības attiecībā uz vērtējuma paaugstināšanu nav jāveic," teica Znotiņa.

FID vadītāja skaidroja, ka saskaņā ar "Moneyval" secinājumiem Latvijai tiek saglabāts uzraudzības statuss, līdz ar to 2021. gadā Latvijai apmēram "desmit līdz 15 minūšu garumā" būs jāinformē "Moneyval" par jebkāda veida līdz šim veikto progresu.

Viņa gan norādīja, ka FATF standarti mainās, līdz ar to pastāv iespējamība, ka Latvijai šādu izmaiņu gadījumā būs jāziņo par to, vai Latvijas normatīvā bāze atbilst izmainītajiem FATF standartiem.

Znotiņa vērsa uzmanību, ka "Moneyval" secinājumi ir tikai viens no "stafetes posmiem", kas veiksmīgi nokārtots, taču priekšā vēl "garš ceļš ejams un nekas nav beidzies", tāpēc Latvijai vēl daudz jāstrādā, lai uzlabotu savas spējas cīņā ar finanšu noziegumiem.

Viens no nākamajiem posmiem būs februārī, kad FATF vērtēs to, cik efektīvi Latvija savus izmainītos un esošos normatīvos aktus mācējusi "iedzīvināt praksē". Tad attiecīgi varēs vērtēt, vai nepieciešams veikt kādas papildu pasākumus vai tomēr Latvijas  progress tiks atzīts par pietiekamu, skaidroja FID vadītāja.

Vaicāta, vai pēc šī "Moneyval" progresa ziņojuma Latvijai joprojām pastāv risks tikt iekļautai pelēkajā sarakstā, Znotiņa atbildēja, ka no "Moneyval" atziņām ir iespējams izdarīt ļoti nepilnīgus secinājumus, taču Latvijai tehniskās atbilstības progress bija jānodemonstrē.

Viņa uzsvēra, ka īpaši būtiska ir progresa demonstrēšana attiecībā uz sesto un desmito rekomendāciju. Tās saistītas ar terorisma finansēšanu un klientu padziļinātu izpēti.

"Ja šajās rekomendācijās nebūtu atzīts progress, tad mēs automātiski nokļūtu pelēkajā sarakstā - neatkarīgi no tā, kā mēs būtu vienu vai otru likumu piemērojuši praksē.

Līdz ar to patlaban no tehniskās atbilstības viedokļa nav pamats mūs iekļaut pelēkajā sarakstā," uzsvēra Znotiņa.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka "Moneyval" novērtējums apliecina finanšu sistēmas veiktā "kapitālā remonta" jēgu.

Pēc viņa teiktā, "Moneyval" ziņojums skaidri parāda, ka no finanšu sistēmas "kapitālā remonta" bijusi ne tikai jēga, bet arī rezultāts.

""Moneyval" vērtējumā Latvija atbilst visām prasībām. Ja 2018.gadā bija trūkumi, tad jaunajā novērtējumā tie ir novērsti un veikti uzlabojumi. Tas apliecina valsts spēju rīkoties, nospraust mērķi un sadarboties tā sasniegšanā," uzsvēra premjers.

Vienlaikus Kariņš piebilda, ka "Moneyval" ziņojums nav gala novērtējums Latvijas finanšu sistēmai, jo vēl ir jāsagaida Finanšu darījumu darba grupas ziņojums šā gada februāri, kad taps zināms, vai Latvija tiek iekļauta tā dēvētajā valstu pelēkajā sarakstā.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) aģentūrai LETA pauda, ka "Moneyval" uzraudzības turpināšana Latvijai no investīciju piesaistes viedokļa ir vērtējama pozitīvi.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai jāizstrādā vadlīnijas, kas bankām un investoriem izskaidrotu, piemēram, kādos gadījumos var slēgt vai liegt atvērt finanšu iestādē kontu.

Ministrs arī norādīja, ka pasaulē ir izskanējušas bažas par Latvijas iekļūšanu tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", tāpēc svarīgi ir vēstīt par paveikto finanšu sektora sakārtošanā.

Jau vēstīts, ka Latvijai "Moneyval" ir piemērojusi pastiprinātas uzraudzības režīmu.

2019. gada decembrī "Moneyval" plenārsēdē Strasbūrā skatīja Latvijas iesniegto progresa ziņojumu par piektās kārtas novērtēšanā iekļauto rekomendāciju izpildi.

Sagaidāms, ka februārī Parīzē notiks pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF, kuras asociētais biedrs ir "Moneyval", plenārsesija, kurā varētu pieņemt lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas - Islande.