Kad no jūtām nevar paelpot. Kas ir emocionālā astma un kā ar to cīnīties?

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Ikdienā pat nenojaušam, ka viens no spilgtākajiem cilvēka emociju spoguļiem ir mūsu elpošanas sistēma. Baiļu brīžos sastingstam un teju aizturam elpu, atvieglojuma brīžos dziļi nopūšamies, bet spēja prieka uzplūdos - aizelšamies. Arī mokošā astma ir bieži vien ir saistīta ar cilvēka jūtu pasauli, stāsta bērnu pneimonoloģe Renāte Snipe.

Astma no mākslīgajiem ziediem

Tāpēc arī 21.gadsimta moderno slimību astmu, kas pamatā saistīta ar apgrūtinātu elpošanu, nevar aplūkot atrauti no cilvēka emocionālā stāvokļa. Vai līdzsvarota emocionālā pasaule var palīdzēt kontrolēt astmu vai pat pasargāt no slimības riska?

Jau pirms vairākiem gadsimtiem zinātnieki un ārsti rada liecības tam, ka viens no faktoriem, kas izraisa astmu, ir cilvēka emocijas - cilvēka konflikts ar apkārtējo vidi, pārdzīvojumi, neapmierinātība ar dzīvi.

Medicīnas vēsturē zināms fakts par kādu slimnieku, kuram astmas lēkme pirmo reizi sākusies, dziedot Hermaņa āriju Čaikovska operā "Pīķa dāma". Turpmāk lēkme vienmēr atkārtojusies, dziedot tieši šo āriju. Tāpat jau 19. gadsimtā aprakstīts gadījums ar pacienti, kurai bronhiālās astmas lēkmi izraisīja rožu smarža un tāda pati lēkme viņu piemeklējusi, aplūkojot no papīra mākslīgi gatavotas rozes.

Tāpat dažādos eksperimentos konstatēts, ka astmas slimniekiem palielinās elpceļu rezistence, ja pirms inhalācijas testa tiek pateikts, ka viņam dos ieelpot astmas lēkmi izraisošu alergēnu, bet faktiski tiek dots fizioloģiskais šķīdums.

Novērots, ka pacientiem ar bronhiālo astmu piemīt dažas noteiktas personības un rakstura īpatnības.

Pētījumos tiek atzīmētas tādas īpašības kā atkarība no mātes, paaugstināta agresivitāte un aizkaitināmība, vieglāka aizvainojamība, trauksmainība, nemiers, nomākts garastāvoklis, vainas apziņa un norobežošanās no apkārtējiem.

No psihisko un psihosomatisko traucējumu sindromiem astmas pacientiem bieži tiek konstatētas galvassāpes (62%), astēnija jeb organisma vājums (70%), depresija (53%), bezmiegs (52%), uzmācīgas domas (46%), fobijas (45%), aizkaitināts garastāvoklis (72%), norāda RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts dr. Artūrs Utināns.


Nervu nozīme

Kaut gan bronhiālās astmas izraisīšanā centrālajai un veģetatīvajai nervu sistēmai tiešām ir liela nozīme un astmas pacientu ārstēšanā emocionālais faktors jāņem vērā tikpat nopietni kā vīrusu infekcijas un alerģijas, emocijas noteikti nav vienīgais faktors, kas izraisa slimību. Noteikti nevaram apgalvot, ka astma "sākas galvā" vai "nāk tikai no nerviem", kā nereti mēdz apgalvot alternatīvās medicīnas piekritēji.

Jāatceras, ka astma ir multifaktoriāla slimība, ko izraisa dažādi faktori - iedzimtība, vīrusa infekcijas, alergēni, kā putekļu ērcīte, pelējums, ziedputekšņi, arī apkārtējās vides piesārņojums - cigarešu dūmi, ķīmiskas vielas u.c. Emocionālais faktors var kalpot kā astmas palaidējmehānisms gadījumos, kad cilvēks ir ģenētiski ieprogrammēts saslimt ar astmu, taču dzīvē ar to nekad nav saskāries.

Ja šāds cilvēks ilgstoši ir hroniskā psihoemocionālā diskomfortā un stresā, imunitātei pazeminoties un biežāk slimojot ar dziļo elpceļu vīrusu infekcijām, pastāv astmas attīstības risks. Nesakārtota emocionālā pasaule ir arī viens no nekontrolētas astmas riskiem. Pat tad, ja šāds slimnieks pareizi un regulāri lieto ārsta izrakstītās zāles, pastāv risks, ka emocionālais fons neļauj sasniegt tik labu astmas kontroli kā emocionāli līdzsvarotākam pacientam.

Sakārto emocijas jau šodien

Katrā ziņā labi atpūties un emocionāli apmierināts cilvēks daudzu slimību riskam ir pakļauts mazāk. Diemžēl praksē reizēm var novērot arī pretējo – cilvēks dara visu, lai justos labi, vingro, veselīgi ēd, guļ un atpūšas, bet astma viņu piemeklē tik un tā. Jāatceras, ka emociju noregulēšana pozitīvā gultnē pēc tam, kad astma jau ir diagnosticēta, pilnībā izārstēties no šīs slimības tomēr neļaus.

Astma, vismaz pagaidām, ir diagnoze uz mūžu. Kādā dzīves brīdī tā var kļūt tik labi kontrolēta, ka simptomi cilvēku vairs neapgrūtina un zāles nav jālieto varbūt pat vairākus gadus, taču slimība kādā brīdī var atkal pārsteigt bez brīdinājuma. Tāpēc ieteikums ir viens - labāk par savu emocionālo komfortu sākt rūpēties jau šodien, jo, ja ūdens izliets un astma sākusies, to sasmelt vairs neizdosies.

Kā mazināt bronhiālās astmas risku veselībai?

  • Veselīgs miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes.

  • Emocionāls līdzsvars.

  • Izvairīšanās no piesārņotas vides – cigarešu dūmiem, sadzīves ķīmijas pārmērīgas lietošanas, sadzīves alergēniem, kā pelējums, putekļi.

  • Ja parādās ilgstošs neskaidras izcelsmes klepus, elpas trūkums un klepus naktīs uz rīta pusi, aizdusa pēc nelielas fiziskas slodzes, smaguma sajūta krūtīs, noteikti jāapmeklē ārsts. Jo agrāk astma tiek diagnosticēta un sākta ārstēšana, jo labāki ir rezultāti un iespēja astmu kontrolēt tā, ka cilvēku tā vairs netraucē.

Uz augšu