"Īstais jautājums ir, vai šī prognoze izrādīsies optimistiska." Koronavīrusa epidēmija daļu valstu var izraisīt recesiju

Cilvēki pie pustukšiem veikala plauktiem Kalifornijā.

FOTO: EPA/Scanpix

ANO ekonomisti pirmdien, 9. martā, brīdināja, ka koronavīrusa epidēmija pasaules ekonomikai šogad varētu izmaksāt 1-2 triljonus dolāru un aicināja valstis palielināt izdevumus šīs krīzes ietekmes mazināšanai.

ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) jaunākajā ziņojumā secināts, ka koronavīrusa epidēmija novedīs daļu valstis recesijā un būtiski palēninās pasaules ekonomikas izaugsmi kopumā.

Patiesībā, šī vīrusa krīze pasaules ekonomikas izaugsmi varētu samazināt zem 2,5%, kas bieži vien tiek uzskatīts par recesijas slieksni globālajai ekonomikai, norāda UNCTAD.

"Mēs šogad paredzam globālās ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos zem 2%, un tas, visticamāk, izmaksās vienu triljonu dolāru," brīdina ekonomisti.

"Īstais jautājums tagad ir, vai šī prognoze izrādīsies optimistiska."

Ekonomisti skaidro, ka sliktākā gadījuma scenārijā pasaules ekonomika zaudēs divus triljonus dolāru.

Patērētāju un investoru pārliecības kritums, pieprasījuma samazināšanās pasaulē, parādsaistību pieaugums un satraukums finanšu tirgos ir tikai dažas no problēmām, kas sagaida globālo ekonomiku.

Dramatiskākajā scenārijā vissmagāk skartas tiks valstis, kuru ekonomikas ir atkarīgas no naftas un citu izejmateriālu eksporta, kā arī tās, kurām ir ciešas komerciālas saiknes ar Ķīnu un citām valstīm, kurās koronavīrusa izplatījās vispirms, vēsta UNCTAD.

Pasaules biržās piedzīvota "melnā piektdiena"

Pasaules naftas cenas pirmdien kritās par ceturtdaļu, izraisot strauju cenu samazināšanos akciju tirgos, kurus jau ir skārusi jaunā koronavīrusa radītā krīze, un notikušais tika nodēvēts par "Melno pirmdienu".

Jau ziņots, ka naftas cenas pasaules tirgū pirmdien reģistrēja straujāko kritumu kopš 1991. gada Persijas līča kara, ņemot vērā neveiksmīgās sarunas starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC līderi Saūda Arābiju un Krieviju.

Saūda Arābija nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Galvenie ASV biržu indeksi saruka par vairāk nekā 7%, un indeksa "Dow Jones Industrial Average" kritums bija straujākais vienā sesijā kopš 2008.gada finanšu krīzes. Parīzes biržas indekss samazinājās par vairāk nekā 8%, kas arī bija lielākais vienas dienas kritums kopš 2008. gada krīzes, savukārt Frankfurtes biržas indekss piedzīvoja straujāko kritumu kopš 2001. gada.

Brazīlijā Sanpaulu biržas indekss kritās par vairāk nekā 12%.

"Tirgi ir pārgājuši no panikas stāvokļa uz tīru histēriju," sacīja tirdzniecības firmas "Crimson Black Capital" galvenais investīciju direktors Ajušs Ansals.

"Tirgi bija pie lūzuma punkta pirms Saūda Arābijas lēmuma sākt naftas cenu karu, bet šī jaunākā notikumu attīstība ir novedusi tos vēl tālāk."

"Tā paliks atmiņā kā Melnā pirmdiena," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Vislielākais kritums par 11,2% bija Milānas biržā pēc tam, kad Itālija svētdien noteica karantīnu līdz 3. aprīlim Lombardijas reģionā un vēl 14 provincēs, kur dzīvo vairāk nekā 15 miljoni cilvēku jeb ceturtā daļa valsts iedzīvotāju. Pirmdienas vakarā pēc tirdzniecības sesijas beigām tika nolemts no otrdienas attiecināt karantīnu uz visu Itālijas teritoriju. 

Kritums bija arī Āzijas un Austrālijas akciju tirgos. Tokijas biržas indekss saruka par 5,1%, Honkongas biržas indekss - par 4,2%, bet Sidnejas biržas indekss - par vairāk nekā 7%.

Cenu samazināšanos akciju tirgos noteica galvenokārt naftas kompāniju akcijas. Ņujorkas biržā "Exxon Mobil" akcijas cena saruka par 12,2%, "Occidental Petroleum" akcijas cena - par 52,0%, bet naftas rūpniecības pakalpojumu milža "Halliburton" akcijas cena - par 37,6%. 

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 7,8% līdz 23 851,02 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 7,6% līdz 2746,56 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 7,3% līdz 7950,68 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 7,7% līdz 5965,77 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 7,9% līdz 10 625,02 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 8,4% līdz 4707,91 punktam. Milānas biržas indekss FTSE MIB saruka par 11,2% līdz 18 475,91 punktam.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 25% līdz 33,13 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 24% līdz 34,36 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,1284 līdz 1,1448 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3048 līdz 1,3112 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 105,39 līdz 102,42 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,48 līdz 87,28 pensiem par eiro.

Uz augšu