Latvijā izsludina ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 (21)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Apollo

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 12. martā, sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē informēja, ka Latvijā ir izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar koronavīrusa izplatību. Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14. aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Video: Tiešraides ieraksts no preses konferences 12. martā

Iesākumā premjerministrs izteica pateicību visiem medicīnas darbiniekiem, kuri pašaizliedzīgi strādā, lai pasargātu sabiedrību no Covid-19.

"Lai ierobežotu izplatīšanos, jāveicina to, ko sauc par sociālo distancēšanos. Lai sasniegtu mūsu mērķi - panākt šīs slimības ierobežošanu - iespējami divi scenāriji," norādīja Kariņš.

Premjerministrs sacīja, ka mērķis ir izvairīties no saslimstības pīķa, lēzenu slimības norisi, panākot, lai mūsu mediķi un aprūpes iespējas ar to varētu tikt galā. Tieši tādēļ Latvija ticis izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Valdība aicina Latvijas iedzīvotājus neceļot ārpus valsts robežām. Tāpat tiek informēts, ka visi piesardzības pasākumi ir kļuvuši obligāti.

"Valdība darīs visu iespējamo, lai mazinātu negatīvās ekonomiskās sekas. Tuvākajā laikā būšot skaidri mehānismi Eiropas līmenī, kā palīdzēt mūsu ekonomikai. Esmu pārliecināts, ka Latvija tiks galā ar nedaudz grūtajiem laikiem," izteicās Kariņš.

Veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas veselības aprūpes sistēma pielāgojas jaunajiem apstākļiem. No piektdienas, 13. marta, citādi organizēs analīžu nodošanu.

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību, Slimību profilakses un kontroles centrs (SKPC) un Ārlietu ministrija šodien izplatīja aicinājumu nedoties ceļojumos ārpus Latvijas.

Tāpat arī Ārlietu ministrija (ĀM) aicina uz laiku atturēties no braucieniem ārpus Latvijas, izņemot ārkārtas gadījumus un gadījumus, kad personai no Latvijas jāatgriežas savā mītnes valstī.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. 

Tāpat tiks pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās citās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi.

Pārtraukta tiks visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu norise, piemēram, treniņu, sacensību un mēģinājumu norise.

Ar 13. martu atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, sapulces, gājieni un piketi virs 200 cilvēkiem.

Iespēju robežās uzdots atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi atbilstoši SPKC norādījumiem.

Tāpat jānodrošina, lai darbos, kas, saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem.

Savukārt ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījumu vietām tiks ierobežoti trešo personu apmeklējumi, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai.Var arī tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības, atbilstoši Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam.

Fiziskās personas tiek aicinātas atturēties no ārvalstu braucieniem.

Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, turpmāk obligāti būs jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tostarp 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas jānovēro savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru.

Cilvēkiem nekavējoties jāzvana 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, piemēram, iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi. Personām jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā jeb mājas karantīna un jābūt pieejamiem saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.

Tāpat cilvēkiem jānovēro savs veselības stāvoklis.

Iedzīvotājiem, kuri atgriezušies no Covid-19 skartas valsts, uzdots nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktu ar citiem cilvēkiem, proti, neuzņemot viesus, neapmeklējot publiskas vietas, institūcijas un nedodoties privātās vizītēs.

Tāpat šie iedzīvotāji aicināti uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, kā arī iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu.

Šiem cilvēkiem pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šīm iespējām - piegāde mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju, pārtikas vai preču piegāde ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm.

Tāpat augstākminētie cilvēki var lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku.

Ja nav citu risinājumu, veikalu šie cilvēki var apmeklēt ar medicīnisko masku, stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot divu metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu.

Ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem atļauts noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. VM virsstundu darba apmaksai nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi tiks pieprasīti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Pasākumi tiks finansēti no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt arī tad, ja, būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Likums paredz valdībai tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju uz laiku līdz trim mēnešiem. Valdībai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Vienlaikus ir nepieciešams arī Saeimas lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanas pamatotību. Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju ir nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

SPKC vērš uzmanību, ka cilvēkiem, kas atgriežas no ceļojuma ir jāizvērtē savas ikdienas gaitas, jānovēro veselība 14 dienas un gadījumā, ja parādās gripai līdzīgi simptomi, jāzvana 113. Vienlaikus nepieciešams 14 dienas atturēties no ciemošanās pie senioriem vai tikšanās ar personām, kam ir hroniskas saslimšanas.

Savukārt visām personām, kurām ir elpceļu infekcijas pazīmes, tostarp arī klepus, elpas trūkums, rīkles iekaisums un paaugstināta temperatūra SPKC lūdz ievērot vairākus nosacījumus. Proti, neapmeklēt sabiedriskas vietas un nedoties uz darbu un ciemos slimības laikā. Tas pats attiecas arī uz bērniem, kuriem ir slimības pazīmes, kurus arī nevajadzētu vest uz izglītības iestādi.

Tāpat ir jāsazinās ar ārstu telefoniski un, ja veselības stāvoklis to pieļauj, jāārstējas mājās.

Vienlaikus tiek mudināts izvairīties no tuva kontakta ar citiem cilvēkiem, novērsties nost no citiem cilvēkiem, kad klepo vai šķauda.

Savukārt klepojot un šķaudot, mute un deguns ir jānosedz ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas jāizmet atkritumos, un pēc tam jānomazgā rokas. Ja nav vienreiz lietojamās salvetes vai kabatlakatiņa, epidemiologi iesaka klepot vai šķaudīt iekšējā elkoņa locītavas virsmā, bet nedarīt to plaukstā.

Pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna izšņaukšanas ir jāmazgā rokas ar ūdeni un ziepēm vismaz 20-40 sekundes vai jālieto spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli.

SPKC gan vēlreiz piekodina, ja 14 dienu laikā pirms saslimšanas persona ir apmeklējusi Covid-19 skartās teritorijas, kurām tiek piemēroti īpašie piesardzības pasākumi, nepieciešams zvanīt 113 un par to informēt ārstniecības personu.

Kā ziņots, ka pēdējās diennakts laikā Covid-19 apstiprināts vēl sešiem cilvēkiem. Līdz ar to kopumā Covid-19 Latvijā līdz šim apstiprināts 16 cilvēkiem.

Tikmēr visā pasaulē Covid-19 gadījumu skaits 114 valstīs sasniedzis 118 000, un no šīs slimības miris 4291 cilvēks, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati.

PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss 11.martā paziņoja, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.

Komentāri (21)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu