Nāc, paskaties uz spitālīgajiem!

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Pēdējās dienās Latvijā atgriezušies neskaitāmi valstpiederīgie. Līdz ar viņiem aizvien skaidrāk iezīmējas tendence, ka daļai sabiedrības šie cilvēki nav gluži cilvēki.

Latvijā par "robežu slēgšanu" paziņoja 14. martā, tiem, kas bija ārzemēs, tika dotas divas dienas, pirms aizliedza visus starptautiskos pasažieru pārvadājumus. Tikmēr tiem, kas vēlējās atgriezties ar personīgo transportu, situāciju krietni apgrūtināja Polijas un Lietuvas lēmumi par robežu slēgšanu.

Nostāja daudziem bija izveidojusies jau pirms 14. marta paziņojuma un pat pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas - slēdziet visas lidostas un ostas, uz robežām izvietojiet armiju un, atļaujiet dramatizēt, lai tie, kas ir ārzemēs, tur arī sapūst. Paši vainīgi. Sak', tie, kas nav Latvijā, paši vainīgi, ka aizbrauca atpūsties, dabūs to, ko pelnījuši.

Tiesa, ne jau visi, kas bija ārzemēs, bija devušies uz slēpošanas kūrortiem. Jā, bija gana daudz gadījumu, piemēram, bēdīgi slavenā arhitektu grupa. Jā, šādi lēmumi bija neapdomīgi un muļķīgi, tomēr jāņem vērā divas lietas.

Pirmkārt, liela daļa cilvēku, kas bija ārzemēs, tur atradās darba darīšanās vai studiju dēļ krietni ilgāk nekā dienu vai nedēļu. Kā tie, kas pirms mēneša vai pat ilgāk devušies darba gaitās, varēja paredzēt, ka situācija tik strauji kļūs tik nekontrolējama?

Otrkārt, arī tie neapdomīgie, kas vēl marta sākumā devās atpūtas braucienos, arī ir cilvēki, arī viņiem ir tuvinieki un draugi, kam viņi rūp. Neapšaubāmi, lēmums doties, piemēram, uz Itāliju, bija, maigi izsakoties, kļūdains, bet ko ar viņiem darīt? Pamest viņus svešā valstī uz mēnesi, iespējams, vēl ilgāk? (Šeit vēršos pie tiem, kas parakstījās par Kristīnes Misānes neizdošanu Dienvidāfrikai.) Arī šie cilvēki ir tēvi, dēli, mātes, meitas, brāļi, māsas, Latvijas valstspiederīgie, bet pats galvenais - cilvēki.

Tāpat kā visi "spitālīgie" mūsu vidū. Ārlietu ministrs piektdien, 20. martā, ziņoja, ka repatriācijai pieteikušies vairāk nekā 4000 ārzemēs esošie iedzīvotāji. Viņiem visiem obligāti 14 dienas jāievēro pašizolācija. Tomēr ar to nav gana, saka pūlis, vēl šos cilvēkus kārtīgi jānolej ar mēsliem, tikmēr tūkstoši tiešraidē skatīsies, kā Rīgas ostā iebrauc repatriantu kuģis, kurus kārtīgs latvietis nozākās pēc pilnas programmas.

Repatrianti dosies mājās, kamēr mēs atgriezīsimies pie svarīgajām lietām - Slimību kontroles un profilakses centr, dodiet mums kārtīgu karti! Detalizētu, ar slimnieku adresēm un vēlams arī fotogrāfijām. Kā gan citādi es zināšu, vai man braukt uz veikalu Kuldīgā vai Valmierā?

Karte ir publicēta un, ticiet vai nē, vairums saslimušo patiešām ir Rīgā. Tagad neapšaubāmi visi varam justies drošāk. Vēlos gan tomēr pajautāt visiem, kas tik ļoti alka pēc kartes - ko jūs darīsiet, ja Covid-19 būs visos novados? Ceru, ka ar griķu un tualetes papīra krājumiem esat nodrošinājušies.

Jā, ir sliktie piemēri, kad cilvēki neievēro pašizolāciju, un, jā, par šādiem gadījumiem ir jāziņo. Tomēr ir vērts ņemt vērā, ka, piemēram, vakar no nepilniem 400 izsaukumiem, policija pārkāpumus konstatēja 38. Turklāt mēs nezinām, kas tieši ir pārkāpēji un kādi ir pārkāpumi.

Neapšaubāmi, šobrīd mums visiem jābūt piesardzīgiem, tomēr piesardzība no panikas ir diezgan tālu. Ja Veselības ministrijas galvenais infektologs saka, ka "šie skaitļi viņā satraukumu nerada", varbūt ir vērts ieklausīties?

Visi Covid-19 pacienti ir cilvēki, tāpat kā visi tie tūkstoši, kas pēdējās dienās atgriezušies no ārzemēm. Būtu tikai normāli, ja mēs pret viņiem arī izturētos kā pret cilvēkiem.