/nginx/o/2020/09/05/13325110t1h0e75.jpg)
Darbs no mājām man grūtības nesagādā, jo pēc savas būtības vairāk esmu vienpatis. Neapšaubāmi palīdz arī mana lieliskā sieva, kura uzmundrina ar kafiju un kādu uzkodu, un ik pa laikam atgādina, ka jāpaņem pauze.
Šajā laikā grūtākais ir atslēgties no darba, jo nemitīgi parādās jaunas ziņas un mēdz uznākt bažas, ka "izkritīšu no aprites" un nākamajā maiņā vairs nezināšu, kā situācija attīstīsies. Šādos brīžos ļoti labi palīdz videospēles - tās liek noturēt uzmanību uz kaut ko, kas nav saistīts ar notikumiem pasaulē.
Tomēr vairāk cenšos atpūsties lasot. Kaut gan pēdējos gados fikcija mani īsti nesaista, nemitīgi lasīt par to, kas vēl pasaulē nav labi, brīžiem ir par daudz. Tāpēc mēģinu atrast laiku arī kādam labam romānam.
No mājām ārā cenšos iet tikai nepieciešamības dēļ, un vēlmi pēc sociālajiem kontaktiem cenšos apmierināt, ar tuviniekiem regulāri sazvanoties un sarakstoties.
Pēdējās nedēļās vairākkārt esmu aizdomājies, cik daudz mazsvarīgām lietām mēs pievēršam uzmanību, neatrodot laiku nozīmīgākajam. Es ļoti ceru, ka, šim visam beidzoties, mēs būsim šo to pārvērtējuši un neaizmirsīsim patiešām svarīgo.