"Katra diena darbā ir kā došanās karā." Mediķe dalās stāstā par drūmo situāciju vienā no Spānijas slimnīcām (3)

"Katru dienu iet uz darbu ir kā došanās karot," sacījusi ārste Merino.

Pagājušās nedēļas nogalē Spānijas iedzīvotāji pulcējās uz savu namu balkoniem, lai paustu pateicību mediķiem par viņu ieguldīto darbu.

"Katru dienu eju uz darbu un izjūtu milzīgu stresu, bailes sāpes. Kāpēc? Jo esmu lieciniece kritiskajai situācijai savā dzimtenē," stāstījusi Merino.

Ārste strādā Asturiasas Universitātes slimnīcā, kas atrodas uz ziemeļiem no Spānijas galvaspilsētas Madrides.

Tas ir reģions, kurā ir vieni no augstākajiem inficēto rādītājiem valstī. Tas skaidrojams ar to, ka reģions atrodas tuvu Toreho de Arduzas pilsētai, kurā tika konstatēta pirmā saslimšana ar Covid-19.

"Šie ir grūti laiki veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem, īpaši mums, mediķiem. Mēs esam tuvā kontaktā ar inficētajām personām," norādīja Merino.

Mediķe atklāja, ka daudziem ārstiem esot jāstrādā bez īpašiem aizsardzības rīkiem, lai gan viņiem tādiem vajadzētu būt pieejamiem.

"Vienkārši nav pietiekams daudzums sejas masku, jo pie katra inficētā pacienta tās vajadzētu mainīt. Tāpat nav normālu aizsargtērpu.

Mums jālieto tādi tērpi, kuros ir mazi caurumi, taču pa virsu pārklājam parastos lietus mēteļus," skarbo patiesību atklājusi ārste.

"Aizsargbrilles ņemam no citiem kolēģiem, kuri tās jau ir lietojuši vairākas reizes. Mēs paši tās mazgājam un dezinficējam," sacīja Merino, kura medicīnas jomā strādā jau kopš 2011. gada.

Mediķe atklāja, ka, lai nopelnītu vismaz 900 eiro lielu algu, viņai dažreiz nākas strādāt pat trijos darbos vienlaicīgi. Tagad Merino atrodas neapskaužamā situācijā, kādā nedz viņa, nedz Spānija agrāk nav bijusi.

"Tiesa, situācija sākusi mainīties, taču mums joprojām ļoti daudzi kolēģi ir inficējušies ar koronavīrusu, kā rezultātā viņi nav spējīgi strādāt," sacījusi Merino.

Sieviete norāda, ka viņa nebaidās inficēties ar Covid-19, bet baidās, ka var būt vīrusa pārnēsātāja un var inficēt savu sešus mēnešus veco mazuli, savu vīru vai vecākus.

"Jau kopš pandēmijas sākuma vairs nedrīkstu būt kontaktā ar viņiem. Nevaru skūpstīt ne savu vīru, ne bērnu," sacījusi Merino.

"Pirmais, ko daru, kad atnāku no darba, ir iešana dušā un sevis dezinficēšana. Būtībā to daru tik ilgi līdz man sāk sūrstēt āda.

Man ir bail, ka klepoju vairāk nekā iepriekš. Tāpat uztraucos, ja man parādītos drudzis, jo tad man būtu jāpamet sava ģimene uz vismaz divām nedēļām," bailes pauda mediķe.

Merino uzskata, ka cilvēki tik nopietni nepieiet šai situācijai un aicināja visus ievērot stingru karantīnu, lai palīdzētu citiem cilvēkiem un atvieglotu mediķu darbu. 

"Sev apkārt redzu, ka cilvēki vieglprātīgi izturas pret šo situāciju. Viņi neapzinās, cik ātri patiesībā vīruss izplatās un kādu kaitējumu tas rada, ja netiek ievērota karantīna," norādījusi mediķe.

"Cilvēki nesaprot, ka sasirgšana ar vīrusu var radīt citas problēmas. Ja esi inficēts un iekļūsti kādā negadījumā, tad došanās uz slimnīcu ir divtik bīstama," sacījusi Merino.

Tiesa, pēdējā laikā mediķe novērojusi, ka parādījusies atgriezeniskā saite no cilvēkiem - viņi dodoties uz slimnīcu tikai ārkārtējās situācijās.

"Daudzi cilvēki nomirst vientulībā, jo nav iespējams slimniekus apciemot. Lai vai cik ļoti jūs censtos, jūs varat vīrusu izplatīt ģimenē un pēc tam raudāt par to, ka kāds tuvinieks ir miris," sacīja ārste.