"Līgava apzinājās, ka viņas vīrs izdzīvo mūža pēdējās stundas." Britu mediķis dalās sirdi plosošos stāstos par darbu lazaretē Covid-19 pandēmijas laikā (3)

Starp mīlestību un nāvi

Šis ir ārkārtīgi sarežģīts laiks, jo daudzi cilvēki piedzīvo bailes un vientulību. Īpaši smagi ir tiem, kuri ir sasirguši ar Covid-19, jo viņus nevar apciemot tuvinieki.

Kad jaunā Bredfordas Karaliskās lazaretes personāla medmāsa Sofija Braienta-Mailza ieradās uz savu nakts maiņu, viņa saņēma informāciju, ka veselības aprūpes iestādē atrodas kāds vīrietis ar virkni veselības problēmu, kurš drīzumā varētu nomirt. Vīrietis iepriekš nebija saņēmis pienācīgu veselības aprūpi un atradās ļoti kritiskā stāvoklī.

Tikmēr viņa dzīvesbiedre, ar kuru vīrietis bija kopā pēdējos 15 gadus, atradās tepat blakus tērpusies speciālajā aizsargtērpā. Viņa pateica Braientai-Mailzai, ka, dzīvojot kopā 15 gadus, viņiem nav bijis pietiekami daudz līdzekļu un laika, lai apprecētos. 

Tā bija sirdi plosoša sadursme starp mīlestību un nāvi, bet galu galā no tās sanāca skaista lieta - medmāsa sazvanīja lazaretes kapelānu Džo Fīlderu un sarunāja, ka viņš pāri salaulās.

"Džo sacīja, ka nevarēs izpildīt oficiālu laulību ceremoniju, taču viņš teica, ka spēs izdarīt ko līdzīgu kāzām. Viņiem joprojām būtu jāsaka "jā" vārds un citas lietas, kuras tradicionāli tiek sacītas kāzās.

Mēs sagatavojām viņiem folija gredzenus, kā arī noorganizējām, ka pacienta meita ar "FaceTime" palīdzību varēja vērot ceremoniju," atminējās Braienta-Mailza.

Medmāsa sacīja, ka kapelāns padarīja lielisku darbu. "Viņš bija sagatavojis brošūras ar vārdiem, himnas un lūgšanas. Līgava ar sapratni izturējās pret faktu, ka vīram būs jānēsā sejas maska. Viņi šo notikumi gaidīja ar nepacietību."

Fīlders ceremonijas laikā bija tērpies oriģinālajā kapelānu tērpā. Pēc ceremonijas beigām līgava vēlējās veikt fotosesiju, lai iemūžinātu skaisto brīdi. 

"Mēs centāmies visu padarīt tā, lai tās tiešām izskatītos pēc īstām kāzām. Mēs pat sagatavojām kāzu torti.

Līgava apzinājās, ka viņas vīrs izdzīvo savas dzīves pēdējās stundas. Domāju, ka tas bija pēdējais, ko abi varēja darīt kopā. Šī viņiem abiem kopā ir pēdējā atmiņa," sacīja Braienta-Mailza.

Tikmēr kapelāns Fīlders stāstīja, ka medicīnas iestāde sacījusi, ka vīrietis nepārdzīvos nakti. "Centos visu pielīdzināt reālām kāzām."

"Līgavainis centās pateikt visu tekstu, ko biju sagatavojis, taču viņam bija grūtības ar elpošanu.

Tikmēr līgava centās viņam palīdzēt, taču ik reizi izplūda asarās. Jaunā ģimene vienlaikus smaidīja un raudāja," atminējās Fīlders.

"Sajūtas bija sirreālas. Visa ceremonija notika aizsargtērpos. Domāju, ka līgavainim vissvarīgākais bija pateikt "maģiskos" vārdus laulības ceremonijā. Viņa partnere bija ļoti pateicīga par iespēju, ka līgavainim bija iespēja pateikt šos vārdus," sacīja Fīlders.

"Ievērot distanci ir sarežģīti"

Bredfordas Karaliskās lazaretes direktore Džeinija Māršala-Hamada bija lepna par savas komandas veikto rīcību. Vienlaikus viņa izjuta gan prieku par padarīto darbu, gan skumjas par aizgājušo pacientu. Tiesa, sievietei ir pašai savs bēdu stāsts.

Pirms četrām nedēļām, kad viņas dēlam Zedi palika četri gadi, Džeinija bija spiesta atstāt zēnu savai mātei. Mediķes māte ir Covid-19 riska grupā, bet pati Džeinija ikdienā strādā ar koronavīrusa pacientiem. Sieviete samierinājās, ka kādu laiku nevarēs satikt savu ģimeni.

Daudzi no Māršalas-Hamadas kolēģiem jau ir inficējušies ar Covid-19 un darbu vairs nespēj turpināt. Mediķe saprot, ka viņa nevar riskēt ar ģimenes veselību, tāpēc Zedi turpmāko laiku pavadīs pie vecmammas.

"Tas ir mans pienākums un atbildība strādāt un palīdzēt Covid-19 slimniekiem. Šajā laikā man nav tiesību pamest savu komandu vienatnē," sacīja Māršala-Hamada.

"Mums katru dienu ir virtuālās sarunas, apskāvieni un skūpsti. Tas ir mātes ļaunākais murgs nespēt samīļot savu bērnu pirms došanās gulēt," sacīja mediķe.

"Neesmu viņu redzējusi dzīvē jau trīs nedēļas. Gāju pie mātes un vēroju viņu caur logu tā, lai Zedi mani nepamanītu.

Pēc trim nedēļām es vairs nespēju izturēt šo murgu. Es vairākas stundas viņam pa telefonu skaidroju, kāpēc mums jāievēro distance. Zedi mani klausīja un tagad esam tikušies jau trīs reizes," atklāja Džeinija.

Zedi māte norāda, ka visgrūtākais brīdis bija dēla dzimšanas dienā. "Redzēju viņu pa logu. Mana māte no krītiņiem uzzīmēja norobežojumus, kurus viņam bija grūti izturēt. Kad viss šis beigsies, mums noteikti būs lielas svinības."