Zakatistovs: Pēc sprieduma Bondaram būtu pamats plašākai diskusijai par politisko atbildību

Atis Zakatistovs.

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Saistībā ar spriedumu civillietā pret politiķi Mārtiņu Bondaru (AP) būtu nepieciešama diskusija gan par politisko atbildību šādā situācijā, gan plašākā kontekstā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Atis Zakatistovs.

Jau vēstīts, ka ir stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuru vidū ir arī Bondars.

Vaicāts, vai šajā situācijā Bondaram jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata, Zakatistovs pauda nostāju, ka Bondars bijis ļoti labs komisijas vadītājs un varētu turpināt darīt savu darbu. "KPV LV" frakcijas vadītājs pauda, ka jautājums esot par "plašāku politiskās atbildības kontekstu", kas neesot izdiskutēts nedz sabiedrībā, nedz starp politiķiem.

Zakatistovs domā, ka šajā situācijā varētu noderēt nevalstisku organizāciju rīkotas debates par kopīgām vadlīnijām, kādu Latvijā neesot.

"KPV LV" politiķis piebilda, ka būtu jādiskutē arī plašāk - par iespējamām manipulācijām, piemēram, vai nepastāv "pasūtījuma galds", kad negodprātīgi varētu tikt "uztaisīts kriminālprocess", lai kādu "noņemtu no trases". Deputāts gan norādīja, ka to min pieļāvuma formā, jo konkrētu piemēru minēt nevar. Kā ziņots, tiesībsargājošās iestādes izmeklē kriminālprocesu ari pret pašu Zakatistovu, kuru politiķis uzskata par nepamatotu.

Tāpat tas esot jautājums par valsts noslēpuma pielaides piešķiršanas kārtības izmantošanu pret politiķiem, uzskata Zakatistovs. Kā ziņots, nesen "KPV LV" politiķis Ralfs Nemiro bija spiests pamest ekonomikas ministra amatu, jo zaudēja pielaidi valsts noslēpumam.

Kā ziņots, ir atstāts spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nospriestais solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Lietā kā atbildētāji ir septiņi bijušie likvidējamās "Latvijas krājbankas" valdes locekļi - Ivars Priedītis, 13.Saeimā ievēlētais Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. "TV3" ziņas pērn janvārī vēstīja, ka tiesa ir apķīlājusi Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt zaudējumus šajā lietā.

Bondars par savu turpmāko rīcību saistībā ar viņam nelabvēlīgo spriedumu "KPMG Baltics" prasībā pret "Latvijas krājbankas" bijušo valdi lems pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta lēmumu, tomēr parlamentārietis neizslēdz iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties Satversmes tiesā (ST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

Bondars aģentūrai LETA izteicās, - lai domātu par turpmāko rīcību, viņam sākotnēji kopā ar advokātu rūpīgi jāiepazīstas ar argumentāciju, kas bijusi pamatā Senāta atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu.

Politiķis prognozēja, ka ar Senāta lēmumu process nebūs beidzies, proti, viņš pieļauj iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties ST un ECT. Bondars uzskata, ka viņa līdz šim paustie argumenti tiesai nav saņēmuši pietiekamu izvērtējumu.

Uz augšu
Back