Raidījums: Sākusies cīņa par depozīta sistēmas operatoru noteikšanas kritērijiem

Iepakojumu depozīta automāts Igaunijā

FOTO: TVNET

Sākusies cīņa par to kritēriju noteikšanu, pēc kuriem būs jāvadās Valsts vides dienestam (VVD), izvēloties potenciālo iepakojuma depozīta sistēmas operatoru, svētdien, 3. maijā, vēstīja Latvijas televīzijas raidījums "de facto".

Šie kritēriji būs ierakstīti depozīta sistēmas darbības noteikumos, kuru projektu izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ieinteresētās puses ir sākušas projekta saskaņošanu.

Sistēmas izveidi plānojuši finansēt dzērienu ražotāji, savukārt apsaimniekošanas darbs gulsies uz mazumtirgotāju pleciem. Taču pagaidām vēl notiek strīdi par to, cik liela katram būs ietekme uzņēmumā, ko viņi veidotu jaunās sistēmas pārvaldīšanai.

Depozīta sistēmai Latvijā jāsāk darboties 2022. gada februārī, un tās pamatprincipi ir noteikti likumā, par ko pēc gadiem ilgas minstināšanās un virknes nesekmīgu mēģinājumu pērn nolēma Saeima. Taču precīzs mehānisms, kā tieši tas viss darboties, šobrīd top VARAM paspārnē.

Noteikumi jāpabeidz līdz 30. jūnijam, bet līdz 30. septembrim jau jāpiesakās potenciālajiem depozīta sistēmas operatoriem. To vērtēšana uzticēta VVD.

"Mēs nedrīkstam kļūdīties nedz operatora izvēlē, nedz arī kopumā,

1

lai izpildītu šīs savas saistības, ko esam uzņēmušies par atkritumu apsaimniekošanas normu ievērošanu un apglabāto atkritumu samazināšanu, mums ir ļoti svarīgi šeit nekļūdīties," raidījumam uzsvēra VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, norādot, kāpēc liels uzsvars uzlikts tam, kā pretendents aprakstīs, un cik spēs būt gatavs šo sistēmu arī realizēt un ieviest.

Šobrīd paredzams, ka par iespēju apsaimniekot jaunveidojamo sistēmu, caur kuru plūdīs miljoni, var izvērsties visai pamatīga cīņa, vēstīja "de facto". Likumdevējs tieši ražotājam uzlicis vislielāko atbildību par iepakojuma savākšanu. Tomēr depozīta sistēmas izveidei nepieciešama arī laba sazobe ar mazumtirgotājiem.

"Tur, jā, ir pretējas intereses tām organizācijām - tām, kas pārstāv ražotājus, un tirgotāju organizācijām atkal ir cits viedoklis, protams, arī atkritumu apsaimniekošanas organizācijām ir vēl mazliet cits viedoklis. Un šis jautājums būs viens no tādiem diskusiju objektiem - par to, kā šo lēmumu var pieņemt un kādi aspekti būtu jāvērtē," paskaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, kas pārstāv lielākos dzērienu ražotājus, izdevies atrast kopīgu valodu ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, kuras biedrs ir "Rimi". Tomēr vismaz pagaidām vienotu pozīciju nav izdevies atrast ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, kurā ir tādi mazumtirgotājus kā "Maxima", "Top!", "Aibe" un citus. Tikmēr šie tirgotāji atraduši kopīgu valodu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.

"Mums ir divas versijas, vai nu mēs vienojamies ar ražotājiem, vai arī mēs esam spiesti piedāvāt savu modeli. Tajā brīdī, kad mēs būsim spiesti, tad, jāteic, mēs meklēsim koalīciju," "de facto" sacīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

"Mūsu koalīcijā jau šobrīd ir arī daļa izplatītāju, kas izplata daļu no dzērieniem Latvijā. Un tad mēs pēc iespējas paplašinātu šo koalīciju un piesaistītu izpildītājus, kas varētu nodrošināt pēc iespējas lētāku savākšanas procesu, gan arī pārstrādes procesu.”

Tikmēr dzērienu ražotāju pārstāve cer, ka izdosies rast kompromisu.

"Mēs ceram, ka mums izdosies vienoties (..) mēs gribam vienotu un pareizu depozīta sistēmu, efektīvu, caurspīdīgu, un, lai viņas ietekme uz pārtikas cenām būtu minimāla," sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Ja būs jāizšķiras starp vairāku operatoru piedāvājumiem, noteicošā loma būs trim topošajos noteikumos ietvertajiem vērtēšanas kritērijiem. Tajos paredzēts, ka vien piekto daļu novērtējuma veidos tas, cik lielu daļu no tirgū laistā iepakojuma operators pārstāv.

Tas nozīmē, ka jo vairāk radītā iepakojuma, jo augstāks novērtējums. Tomēr trīsreiz lielāku svaru jeb 60% no vērtējuma paredzēts piešķirt pretendenta piedāvātajam plānam par to, kā organizēt un īstenot depozīta sistēmu.

VVD šādās proporcijās nekādu aplamību nesaskata, jo svarīgākais gūt pārliecību par to, kā tas darbosies, "lai mēs jau varētu izplānot tiešām to, ka netiks uzkrājumi veidoti.

1

Jo ar atkritumiem ir tā, ka tie ir prece tikai tad, ja tiem ir stabila plūsma. Tiklīdz atkritumi sāk uzkrāties, tie arī zaudē savu kvalitāti, tad arī tos nav iespējams realizēt par tik izdevīgu cenu, līdz ar to mums ir ļoti svarīgi lai nepārtraukti strādā gan savākšanas, gan arī tālāk jau nodošanas un pārstrādāšanas mehānisms," raidījumam sacīja Baklāne-Ansberga.

Piemēram, noteikumu projektā nozīme tiek piešķirta tam, kā tiek organizēta savāktā iepakojuma pārstrāde. Vienā no projekta darba versijām pat parādījās, ka papildu pluss tiek dots par uzrādītu pārstrādes iekārtu skaitu, kas viennozīmīgi norāda uz atkritumu apsaimniekotāja līdzdalību.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā noteikumu projektā šāda ideja vairs nav redzama. Citās valstīs depozīta ietvaros savāktais iepakojums tiek pārdots izsolē, tādējādi nodrošinot iespējami labākos ieņēmumus un attiecīgi arī padarot efektīvāku depozīta sistēmu.

"Kritērijiem jau pietiek ar to, ka šis depozīta operators noslēdz līgumu ar kādu pārstrādātāju.

Tāpēc faktiski tas ir galvenais, nevis tas, ka pašam depozīta operatoram ir jāpārstrādā šie materiāli, noteikti nē.

1

Tas mežonīgi sadārdzinās šo sistēmu, tāpēc, ir pārstrādātāji, ir tenders par to, kādā veidā šis materiāls tiek tālāk pārdots," sacīja Šure, piebilstot, ka tas viņiem kā ražotājiem nav pieņemams.

Šobrīd diskusijas ir arī par to, kādam būt depozīta iepakojuma pieņemšanas tīklam. No vienas puses - likums jau skaidri noteicis, kādiem veikaliem jānodrošina iepakojuma pieņemšana. Tomēr jautājums radies, vai, piemēram Rīgā, kur veikali atrodas visai blīvi viens pie otra, taras pieņemšanai jābūt katrā no tiem.

Savukārt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi vēlas, lai par daļu no jaunās sistēmas kļūtu to dalīto atkritumu vākšanas punkti. Tas būs iespējams, ja depozīta operators būs ar tiem noslēdzis attiecīgu līgumu.

"Mūsuprāt, ja to sistēmu ievieš, viņai vajadzētu iekļauties tajā esošajā infrastruktūrā, kas ir radīta līdz šim.

Latvijā ir vairāk nekā trīsarpus tūkstoši dažāda veida šie dalīto atkritumu vākšanas punkti. Būtu nelietderīgi visu, kas jau ir ieguldīts, pilnīgi ignorēt," sacīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Jānis Vilgerts.

1

Likums paredzējis visai plašas iespējas norēķinu veidiem par nodoto iepakojumu - skaidrā naudā, bezskaidrā, kā arī ar pieņemšanas automāta izsniegtu čeku. Domāts, ka ar čeku varēs norēķināties ne tikai veikalā, kurā tas izsniegts, bet arī citos. Tomēr tas radījis bažas par krāpšanas riskiem.

"Tas tehniski ir ārkārtīgi sarežģīti, dārgi un nepraktiski tā. Tā tas nenotiek, jo sistēmai jābūt vienkāršai un viegli lietojamai gan pašiem tirgotājiem, gan iedzīvotājiem," raidījumam atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

VARAM saņēmusi arī daudz komentāru un jautājumu, pamatā no tirgotājiem, par iespējamo depozīta apsaimniekošanas maksas noteikšanu - kādi izdevumi tur tiks iekļauti, bet kādi - nē.

Arī šīs maksas noteikšana būs izvēlētā operatora ziņā. Aptuvenas aplēses ir, ka tie varētu būt no 1,2 centiem metālam līdz 4,5 centiem stikla tarai. Bet pats depozīts būs desmit centi.

Iesaistīto pušu komentāri un viedokļi apkopoti uz 79 lapaspusēm un nākamā noteikumu projekta apspriešana paredzēta 13. maijā. Tirgotāji sakarā ar izsludināto ārkārtējo situāciju lūguši depozīta noteikumu pieņemšanu un tiem pakārtotos datumus pārbīdīt uz priekšu, tomēr šobrīd tāda iespēja netiek apsvērta.

Depozīta sistēmas noteikumu projektā ierakstīts, cik tad daudz no savāktās stikla taras ir jānodod atkārtotai lietošanai. Pirmajā depozītsistēmas darbības gadā tie ir vien pieci procenti stikla, bet 2030. gadā atkārtoti jāspēj izmantot 15% no savāktajām stikla pudelēm.