Pk 30.10.2020.

Vēsturisko faktu sagrozīšana par Otrā pasaules karu uzskatāmi par nožēlojamu vēstures falsificēšanu, norāda Baltijas valstu prezidenti

Valsts prezidents Egils Levits

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Vēsturisko faktu sagrozīšana par Otrā pasaules kara izcelšanos un tā noslēgumā veikto Eiropas sadalīšanu uzskatāma par nožēlojamu vēstures falsificēšanu, kā arī par tiesiski iedibinātās un šobrīd pastāvošās starptautiskās kārtības graušanas mēģinājumu, kopīgā paziņojumā norādījuši Baltijas valstu prezidenti.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, ceturtdien, 7. maijā, Latvijas prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par 8. maiju - Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.

Atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu Eiropā, prezidenti pieminēja karā cietušo un sabiedroto valstu karavīru nesto upuri, bez kā nebūtu iespējama nacistiskā režīma sakāve 1945. gada 8. maijā, kam sekoja daudzu Eiropas valstu atbrīvošana no okupācijas un holokausta traģēdijas izbeigšana.

Paziņojumā uzsvērts, ka Apvienoto Nāciju organizācijai, kas radīta pēc kara, bija jānodrošina miers, drošība un kopīgu vērtību pastāvēšanu. Savukārt Rietumeiropas valstis sāka īstenot kopējo ideju par vienotu un brīvu Eiropu, proti, tādu, kurā valda miermīlīga līdzāspastāvēšana, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Par jaunās Eiropas stūrakmeņiem kļuva Eiropas Padome, NATO un Romas līgums, norādīja prezidenti.

Baltijas valstu prezidenti uzsver, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu tautām Otrā pasaules kara beigas nenesa atbrīvošanu. Tā vietā vienu totalitāro režīmu nomainīja cits, un Baltijas valstis tika vardarbīgi iekļautas Padomju Savienības sastāvā.

"Starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju noslēgtā Molotova-Ribentropa pakta slepeno protokolu parakstīšana ļāva diviem nežēlīgiem diktatoriem Staļinam un Hitleram sadalīt Eiropu divās ietekmes sfērās," pavēstīja Baltijas valstu prezidenti.

Neilgi pēc Otrā pasaules kara sākuma 1939. gada 1. septembrī, pamatojoties uz noslēgto paktu, kā arī vācu-padomju līgumu par draudzību un robežu starp PSRS un Vāciju, Padomju Savienība okupēja un anektēja Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Komunistiskais režīms valdīja pār Eiropas kontinenta centrālo un austrumu daļu gandrīz pusgadsimtu. Izmantojot savu militāro pārspēku, masu represijas, masveida deportācijas un visaptverošu ideoloģisko kontroli, Padomju Savienība pilnībā pakļāva Baltijas tautas savai varai, norādīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti.

Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, ko lielā mērā veicināja Baltijas valstu iedzīvotāju nevardarbīgās un mērķtiecīgās gribas izpausmes un starptautiskās sabiedrības pūliņi, beidzās arī padomju režīma okupācija.

"1990. gadā aizsākās un 1991. gadā noslēdzās ceļš uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Pēc dažiem gadiem tika pabeigta arī pilnīga Krievijas armijas spēku izvešana no trim Baltijas valstīm," skaidrots paziņojumā.

Prezidenti pateicās vairāk nekā 60 rietumvalstīm, kas atteicās juridiski atzīt Baltijas valstu padomju okupācijas faktu. Samnera Velsa vadītā ASV departamenta 1940.gada 23.jūlijā pieņemtā deklarācija aizsāka Baltijas valstu okupācijas "de iure" neatzīšanas politiku starptautiskajā diplomātijā.

Tāpat prezidenti uzsvēra, ka Baltijas valstis ir neatņemama Eiropas Savienības un NATO daļa. Taču nedrīkst aizmirst Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vēstures traģiskākās lappuses.

"Mēs kategoriski esam pret jebkādu ietekmes sfēru noteikšanu un uzstājam, ka attiecībām visu valstu starpā jāveidojas uz līdzvērtīgiem pamatiem," paziņojumā norādīja Baltijas valstu pirmās amatpersonas.

Viņuprāt, viens no galvenajiem starptautiskās drošības garantiem ir bez ierunām rūpīgi ievērot starptautiskās tiesības un savstarpēji atzītās normas, tāpat arī atzīt citu suverēnu valstu teritorijas nedalāmības principu un tiesības veidot nacionālās drošības sistēmu pēc saviem ieskatiem, kā arī pievienoties valstu savienībām un veidot alianses.

Prezidenti atkārtoti uzsvēra, ka Baltijas valstu kopējā aizsardzība arī turpmāk balstīsies uz NATO, savukārt transatlantiskajām saitēm būs būtiska loma Eiropas drošības un stabilitātes garantēšanā arī nākotnē.

Paziņojuma noslēgumā Levits, Kaljulaida un Nausēda pauda uzskatu, ka rietumu pasaules demokrātiskās vērtības un vienotība ir vitāli svarīgs faktors tālākajā Baltijas valstu un ikvienas Eiropas valsts pastāvēšanā.