Izdots dokumentu krājums "PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā. 1940. - 1991." (14)

LOIB valdes priekšsēdētāja norādīja, ka katru gadu 8. maijā tiek atzīmēta Otrajā Pasaules karā kritušo piemiņas diena. Taču Krievija 9. maijā svin tā saucamo "Uzvaras dienu".

"Mēs Baltijā zinām, kādu "laimi" šī uzvara atnesa daudzām tautām visus nākošos 50 gadus. Taču šoreiz nav runa par genocīdu, deportācijām, cietumiem un pārciesto visuresošo un visuredzošo PSRS Valsts drošības komitejas režīmu," akcentēja Pazdere, norādot, ka Latvijas arhīvos no PSRS laikiem ir saglabājušies oriģinālie dokumenti un kopijas ar atzīmi "CC" - sevišķi slepeni, arī par PSRS militāristu izdarītajiem daudzajiem noziegumiem visā okupācijas laikā.

Vēsturnieks Riekstiņš šos dokumentus apkopojis krājumā "PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā. 1940. - 1991.". 

Ievadā vēsturnieks raksta, ka turpat 50 gadus ilgais PSRS okupācijas armijas uzturēšanās laiks Latvijā, kā to apliecina arhīvu dokumenti, kā arī iedzīvotāju atmiņas, raksturojās ar militāristu klaju patvaļu, ar neskaitāmiem kriminālnoziegumiem, ar cietsirdīgu, impērisku attieksmi pret Latviju un tās pamatiedzīvotājiem.

Jau 1940.gada vasarā, iebrūkot Latvijā, PSRS okupācijas armijas karaspēka daļas izpostīja un nogānīja zemnieku tīrumus, dārzus un pļavas, sapostīja un izlaupīja patvaļīgi sagrābtās telpas. Bieži bija valsts un personīgā īpašuma izlaupīšanas gadījumi, skaidro Riekstiņš. Savukārt 1944.gada vasarā, līdz ar PSRS Sarkanās armijas daļu atkārtoto iebrukumu Latvijā, atkal aizsākās tās militārpersonu kriminālnoziegumi pret Latviju un tās iedzīvotājiem. 

"Karadarbība Latvijas teritorijā turpinājās gandrīz desmit mēnešus. Šeit tika sakoncentrēts milzīgs karaspēka daudzums, kurš patvaļīgi sagrāba dzīvojamās, saimniecības un citas nozīmes telpas. Sarkanarmieši un viņu komandieri, galvenokārt no aizmugures daļām, regulāri nodarbojās ar zādzībām, bruņotām laupīšanām, kā arī izdarīja daudzas mierīgo iedzīvotāju slepkavības un citus smagus noziegumus," krājuma ievadā paudis vēsturnieks.

Beidzoties Otrajam pasaules karam, okupantu armija no Latvijas netika izvesta, bet atradās šeit līdz pat 1994.gada rudenim. Kā liecina slepenie arhīvu dokumenti, PSRS militārpersonu izdarīto smago noziegumu vislielākais skaits ir bijis pirmajos pēckara gados, uzsvēris vēsturnieks.

To apliecina Latvijas PSR iekšlietu ministra Augusta Eglīša un viņa vietnieka, kā arī citu amatpersonu regulārie ziņojumi LPSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājam Vilim Lācim, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmajam sekretāram Jānim Kalnbērziņam un Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniecībai.

Pēc Riekstiņa sacītā, šajos plašajos ziņojumos bija norādīti PSRS okupācijas armijas militārpersonu konkrētie noziegumi un izteikta prasība tos nekavējoties pārtraukt, bet vainīgās personas saukt pie kriminālatbildības.

"Taču praksē, lai novērstu šīs nejēdzības, nekas netika izdarīts. Karaspēka daļu komandieri un viņu garnizonu priekšnieki pret savu pakļauto izdarītajiem noziegumiem izturējās noziedzīgi vienaldzīgi vai pat atbalstīja tos un centās paglābt noziedzniekus no pienācīgā soda. Tāpat rīkojās arī kara prokuratūras darbinieki," norāda vēsturnieks.

Otrais lielākais PSRS okupācijas armijas militārpersonu izdarīto noziegumu vilnis ir saistīts ar pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigām un sešdesmito gadu sākumu, kad Latvijas teritorijā tika izvērsta plaša raķešu bāzu, kara lidlauku un citu militāro objektu celtniecība.

Riekstiņš krājuma ievadā norāda, ka šim nolūkam Latvijas teritorijā tika ievests milzīgs militāro celtnieku skaits, kuru lielu daļu veidoja klaji deklasēti elementi. Viņi visās militāro objektu celtniecības vietās pret vietējiem iedzīvotājiem izvērsa nepieredzēti plašu teroru. Vienīgais spēks, kam bija jāstājas pretī šiem bruņotajiem vandāļiem, bija vietējie milicijas darbinieki, kuri šajā nevienlīdzīgajā cīņā paši cieta ievērojamus zaudējumus.

"Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijā izvērsās plaša tautas kustība par valstiskās neatkarības atjaunošanu, viens no tās galvenajiem, viskareivīgākajiem, agresīvākajiem pretspēkiem bija PSRS militāristi. It īpaši spilgti tas izpaudās 1991.gada augusta puča laikā. Tāpēc viena no pirmajām, galvenajām prasībām cīņā par valstiskās neatkarības atjaunošanu bija PSRS okupācijas armijas izvešana no Latvijas," atgādina vēsturnieks.

Dokumentu krājumā galvenokārt ievietoti Latvijas PSR Tautas komisāru padomes, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Augstākās padomes fondu materiāli. Izraudzīti tikai tie 72 dokumenti, kuri visspilgtāk atklāj PSRS militāristu noziegumus, kas sakārtoti hronoloģiskā secībā, pavēstīja LOIB valdes priekšsēdētāja.

Dokumentu krājums ir pieejams Ministru kabineta komisijas mājaslapā "okupacijaszaudejumi.lv" un Latvijas Okupācijas izpētes biedrības mājaslapā "loib.lv". Grāmata pieejama visās Latvijas bibliotēkās, un tās atvēršanas svētki tiek plānoti 2020.gada 31.augustā Latvijas Kara muzejā.