Pirms nedēļas kāds vīrietis savā darbavietā Rīgā saskārās ar kaut ko pavisam neparastu - viņš atrada no kravas auto izkritušu melnu rāpuli, kas atgādināja ķirzaku. Portāls "Apollo" sazinājās ar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza darbinieku Māri Lielkalnu, kas palīdzēja saprast vairāk par interesanto radījumu.

Vīrietis ar neparastā rāpuļa attēlu dalījās savā "Facebook" profilā un vēlējās noskaidrot, kas tas par dzīvnieku. Komentāros uzreiz vairāki cilvēk apgalvoja, ka tas esot gekons.

Kungs gekonu bija atradis izkritušu no kādas kravas mašīnas, kas, iespējams, Latvijā bija ieceļojusi no ārzemēm.

Eksotisko radību vīrietis jau pēc pāris stundām nogādāja drošībā, kur viņu aprūpēja zinoši cilvēki.

"Kas tas tāds ir?"

Lielkalns portālam "Apollo" pastāstīja, ka viņš kopā ar kolēģiem esot nonācis pie secinājuma, ka tas, visticamāk, esot Mauritānijas gekons. "Lai nu kā, bet droši noteikt to varētu redzot  šo rāpuli dzīvē un apskatot visas pazīmes."

Lielkalns sacīja, ka konkrētā suga – mauru jeb Mauritānijas gekons – esot viena no četrām gekonu sugām, kas sastopama arī Eiropas dienvidu zemēs.

Sugas areāls iestiepjoties arī Āfrikas ziemeļu reģionos. Tāpat tas esot introducēts Amerikā un Āzijā. Gekoniem patīkot siltas akmeņainas vietas, tostarp arī par piemērotiem šie gekoni uzskata cilvēku mājokļus, jo gaismas naktī pievilinot kukaiņus – to barību.

Vai Latvijā mīt gekoni?

Lielkalns norāda, ka Latvijā gekoni neesot sastopami, jo tie dzīvo krietni siltākos apvidos, tādēļ mums tas esot eksotisks dzīvnieks.

"Nokļūstot šeit, izdzīvošanas iespējas ir mazas, jo temperatūras ir pārāk zemas. Un, visticamāk, nenonākot pie cilvēkiem, šis konkrētais gekons aizietu bojā," skaidroja Lielkalns.

Eksperts uzskata, ka vasaras apstākļos dzīvnieks kādu laiku varētu padzīvot savvaļā, bet, kad sāktos aukstā sezona, arī gekona dzīve būtu ļoti apgrūtināta.

Zooloģiskā dārza eksperts skaidro, ka šajā gadījumā gekonu atradušā vīrieša rīcība bijusi ļoti pareiza, jo "visprātīgāk bija šo dzīvnieku nogādāt Rīgas Nacionālā zooloģiskajā dārzā".

"Šim rāpulim nepieciešams gana silts terārijs, kā arī pietiekami liels kukaiņu daudzums barībai, ko parasti ir visai grūti nodrošināt," skaidroja eksperts.

Mauritānijas gekons esot parasta suga un neesot iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā vai Vašingtonas konvencijas (CITES) sarakstos.

Gadījumos, kad kāda suga esot CITES sarakstos, tad gan nepieciešami dzīvnieka legālas izcelsmes un iegādes dokumenti.

"Ja tādu nav, tad sekas ir skarbas - nopietnas soda sankcijas (katrs gadījums citādāks), dzīvnieka konfiskācija un tiesu darbi.

Kā gadījumā ar melno leopardu jeb melno panteru, kas pirms kāda laika tika atrasts un konfiscēts kādā Rīgas dzīvoklī," skaidroja Lielkalns.

Situācijas nopietnība

"Mani uztrauc mazliet cita lieta - globalizācijas, starptautisko kontaktu un ceļošanas dēļ jaunās vietās nonāk liels daudzums citzemju iemītnieku, kas nav raksturīgi vietējai faunai," sacīja Lielkalns.

Eksperts norādīja, ka daļa no ievestajiem dzīvniekiem esot pilnīgi nepiemēroti izdzīvošanai Latvijā un tādēļ ātri vien ejot bojā svešos un nepiemērotos apstākļos.

Savukārt citas sugas esot plastiskākas un varot piemēroties dzīvei jaunās mājās. Rezultātā varot veidoties dzīvotspējīgas populācijas, kas spēj konkurēt ar vietējām sugām un pat var tās izspiest no dabiskajām dzīves vietām, piemēram, apēdot vietējo sugu barības bāzi.

"Ienākot jaunās vietās, dzīvnieks ne tikai pats var nodarīt skādi, bet līdzīgu ietekmi var radīt arī šī dzīvās radības "līdzbraucēji" jeb iekšējie un ārējie parazīti," stāstīja Lielkalns.

Tas nozīmē, ka ieceļojušās radības parazīti var sākt izmantot vietējo sugu pārstāvjus savai eksistencei.

"Šādos gadījumos sekas ir diezgan bēdīgas, jo mūsu sugas nav pielāgojušās sadzīvošanai vai apkarošanai, tāpēc cieš daudz smagāk nekā ienācēji," skaidroja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis.

Tādā veidā ienācējiem jeb invazīvajām sugām rodoties papildus iespējas "izēst" vietējos. "Kā piemēru var minēt mazo Okeānijas salu iedzīvotājus un gripu. Gripa mums ir ierasta lieta, bet cilvēkiem, kas ar to nav ne reizi slimojuši, tā norit ļoti smagā formā."

"Pie mums ar citzemju dārzeņiem, augļiem, augiem, kā arī transporta līdzekļiem (kuģu balasta ūdeņi, kravas kastes) tiek atvests vesels lērums dzīvo radību," norādīja Lielkalns.

Eksperts sacīja, ka parasti tie esot aukstasiņu dzīvnieki, jo tie varot pārciest temperatūras pazemināšanos un pārdzīvot ceļu - jo aukstāks, jo zemāks dzīvnieka vielmaiņas līmenis, jo mazāk jāēd.

Lielkalns atklāja, ka Latvijā esot redzēti ievesti dievlūdzēji, dažādi abinieki, zirnekļi un ķirzakas.