Nedēļas laikā savākti paraksti "Dzīvesbiedru likuma" tālākai virzīšanai Saeimā

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Unsplash

Šodien, 7. oktobrī, nepieciešamo parakstu skaitu vietnē "ManaBalss.lv" savākusi iniciatīva par Dzīvesbiedru likuma izskatīšanu Saeimā. Iniciatīva izveidota dienu pēc tam, kad Satversmes tiesā (ST) izskatīja normu, kas neparedz viendzimuma pāru partneriem pēc bērna piedzimšanas tiesības uz atvaļinājumu, kā arī nedēļu pēc "Kopdzīves likuma" iniciatīvas noraidīšanas. Šī ir kļuvusi par visstraujāk parakstīto iniciatīvu platformas vēsturē.

62,6% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Dzīvesbiedru likuma pieņemšanu, liecina jaunākā socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS veiktā aptauja pēc kustības "Dzīvesbiedri" pasūtījuma. Aptaujā piedalījās 1051 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Aptaujā tika uzdoti divi jautājumi. Pirmajā respondentiem ir jautāts, kāda ir viņu attieksme pret tā sauktā dzīvesbiedru likuma pieņemšanu.

62,6% aptaujāto atbildēja, ka atbalsta šāda likuma pieņemšanu, 25% norādīja, ka neatbalsta, bet 12% izvēlējās atbilžu variantu "grūti atbildēt". Ar otro jautājumu ir mēģināts noskaidrot, vai paši respondenti pazīst cilvēkus, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē.

Lielākā daļa aptaujāto jeb 52,5% atzīmēja, ka viņu paziņu vidū ir cilvēki, kuri dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Vēl 48% norādīja, ka nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošie cilvēki ir viņu tuvāko draugu lokā, savukārt 15,6% aptaujāto atzinuši, ka paši dzīvojot nereģistrētā kopdzīvē.

Iniciatīvas iesniedzēji, kustība "Dzīvesbiedri", raksta: "Iniciatīvas mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai. Laulība Latvijas sabiedrībā vairs netiek uzskatīta par vienīgo ģimenes formu, un arvien biežāk ģimenes attiecības tiek veidotas ārpus laulības institūta.

Piemēram, 2019. gadā Latvijā piedzima 7 209 bērni jeb nepilni 39% no visiem dzimušajiem, kuru vecāki nav bijuši laulībā. Taču līdz šim likumdevējs ir vairākkārt izvairījies no šādu ģimenes formu tiesiskās atzīšanas un aizsardzības.

Tas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. panta jēgai - ka valstij ir jāaizsargā un jāatbalsta ģimene.

3

Iniciatīvas iesniedzējs aicina likumdevēju pieņemt sekojošu tiesisku regulējumu:

1. Ieviestu jēdzienu "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība" Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.

2. Nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu iespējas - digiNotārs.

3. Likumdevējam ir jāparedz tiesisks regulējums tiem gadījumiem, kad nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības rakstiski, tomēr pāra attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs, piemēram, kopīga bērnu apgādība, kopīgas mājsaimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem par ģimeni un izmantot no tā izrietošās tiesības uz ģimenes aizsardzību.

4. Lai juridiski atzītu par ģimeni arī pārus, kas nav laulībā, ir nepieciešams grozīt tos normatīvos aktus, kas nodrošina ģimenes aizsardzību un atbalstu, piemēram, nodrošinot noteiktus pabalstus visām ģimenēm, atbilstīgus nodokļu atvieglojumus, samazinātas un nediskriminējošas valsts nodevas, tiesības uz mājokļa īres tiesību pārņemšanu, likumiskām mantojuma tiesībām un aizgādības tiesības pār bērniem, vienlaikus, piešķirot tiesības uz informācijas saņemšanu un lēmumu pieņemšanu veselības aprūpes jomā.

5. Jāparedz sociālas garantijas un nodrošinājums ģimenei tās plašākajā nozīmē - ne tikai laulātajiem, bet arī dzīvesbiedriem un to bērniem.

Juridiska kopdzīves dzīvesbiedru savienības atzīšana sniegs atbalstu visām Latvijas ģimenēm, dodot tām drošības sajūtu. Tiks novērsti gadījumi, kad, izbeidzoties attiecībām, kāda no attiecībās esošajām personām tiek nepamatoti materiāli aizskarta, piemēram, paliekot bez ienākumiem un mājokļa, kas nodrošinātu personu sociālo aizsardzību. Tas mazinās nepieciešamību personai vērsties pie pašvaldības pēc sociālās palīdzības pakalpojumiem.

Tas novērsīs arī gadījumus, kad, vienam no dzīvesbiedriem nomirstot, otram par tiesībām uz mantojumu ir jāveic 60 reizes lielākas valsts nodevas, kā tas ir pašreiz.

Tas palīdzēs risināt ēnu ekonomikas jautājumus, jo cilvēki varētu droši veikt savstarpējus bezskaidras naudas darījumus, nebaidoties par to nepamatotu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Tas veicinās ģimeņu drošības sajūtu, jo ārkārtas brīdī cilvēkiem būs iespēja būt klāt, kad otra veselība ir kritiskā stāvoklī, kā arī sniegt tiesības pieņemt lēmumu, ja otrs dzīvesbiedrs to nespēj pieņemt pats. Tas aizstāvēs bērnu intereses, īpaši aizgādības jautājumos. Visbeidzot, dzīvesbiedru un dzīvesbiedru savienības atzīšana veicinās drošības sajūtu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, sniegs atbalstu visām Latvijas ģimenēm un veicinās lielāku piederības sajūtu Latvijai."

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!