Šobrīd Latvijā ir stacionēti 70 Covid-19 pacienti, no kuriem vairāki smagā stāvoklī. Ja pienāks brīdis, kad mākslīgo plaušu ventilatoru visiem nepietiks, pacienti tiks šķiroti, šovakar, 13. oktobrī, vēsta "Panorāma".
Ja plaušu ventilatoru visiem nepietiks... Kā X stundā šķiros pacientus? (8)
"Mēs ceram, ka stunda X nekad nepienāks. Bet, ja tā pienāk, un ir trīs ventilatori un pieci pacienti, ārsts ir izmisumā," raidījumā sacīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, norādot, ka, ja tiks aizņemti vairāk nekā 90% mākslīgās plaušu ventilācijas gultasvietu, tad pacienti tiks dalīti četrās grupās, katrai piešķirot savu krāsu.
Zilā krāsa nozīmē, ka prognozējama augsta mirstība, mākslīgā plaušu ventilācija netiek uzsākta, nodrošina paliatīvo aprūpi.
Sarkanā – ir viena orgāna mazspēja (piemēram, pneimonija). Jānodrošina maksimāla pieejamā ārstēšana, atveseļošanās procents ir augsts.
Dzeltenā – pacienti, kuru stāvoklis nav tik smags, intensīvā terapija un mākslīgā plaušu ventilācija tiek nodrošināta arī viņiem, ja nav pretendentu no sarkanās grupas.
Zaļā – pacienti, kuriem nemaz nav nepieciešama tik smaga ārstēšana.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska konsultēja vadlīniju izstrādātājus un atzīst, ka no bioētikas viedokļa pacientu dalīšana ir pieļaujama, izslēdzot jebkādas diskriminācijas pazīmes, balstoties vienīgi uz medicīniskām indikācijām.
"Un kādas tad ir alternatīvas? Loterija, bet no ētikas viedokļa loterija būtu vēlama, kur visiem ir vienāda situācija. Tad droši vien ētikas speciālisti teiktu – loterija. Un otra – rindas kārtībā. Nevērtējot, piedāvāt pēc kārtas," sacīja Mežinska.
"Ja izvēlētos loteriju vai rindas kārtību, arī tad būtu netaisnības sajūta. Bet katastrofu situācijās nav risinājuma, kas radītu taisnīguma sajūtu," atzina Mežinska.
Plānam ir arī Veselības ministrijas akcepts, jo ministres padomniece bija darba grupā.
"Mēs nonācām pie secinājuma, ka šis ir taisnīgākais un godīgākais veids, kā mēs rekomendētu. Tās nav vadlīnijas, tās ir rekomendācijas," norādīja veselības ministres padomniece pacientu pieredzes jautājumos Anna Žabicka (AP).
Dokuments izstrādāts jau pavasarī.
"Šis plāns nav slepens. Tas ir publiski pieejams. Bet pamatā tas ir domāts ārstiem, bet tas skar ikviena cilvēka pamattiesības uz dzīvību!" pauda Žabicka.
Tieši šo pamattiesību aizskārumu būtu iespējams apstrīdēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja izrādītos, ka pacients nav pieslēgts pie mākslīgās plaušas tieši iekārtu trūkumu dēļ, raidījumā norādīja Satversmes eksperts Edgars Pastars.
"Izskatās riskanti, bet ne neiespējami. Pacientu prioritizēšana nav aizliegta, jautājums, ar kādu mērķi tas notiek," pauda konstitucionālo tiesību eksperts Pastars.
Viņš uzsvēra, ka šīm vadlīnijām nepieciešams likuma ietvars.
"Valstij ir jāpierāda, ka ir izdarījusi visu iespējamo, visu nodrošinājusi. Vai ekipējumu, vai iekārtas nodrošinājusi. Tā nav ārsta vai slimnīcas vaina. Tikai tad Eiropas Cilvēktiesību tiesā valsts var cerēt uz uzvaru. Citādākā gadījumā - vai tā ir pandēmija vai nē, ir 2. pants - cilvēkam ir tiesības uz dzīvību," skaidroja Pastars.
Pēc iekārtu iepirkumiem pavasarī valstī pieejamas vairāk nekā 500 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas. Ar smagu Covid-19 gaitu slimnīcā šobrīd ārstējas deviņi. Tātad šodien noslogoti 1,8% no visiem ventilatoriem. Vadlīnijas stātos spēkā, ja noslodze būtu pāri 90%.
Raidījumā atgādināja, ka slimnīcu intensīvo terapiju nodaļās plaušu ventilāciju izmanto arī daudziem citiem pacientiem.
"Es gribētu visus Latvijas iedzīvotājus aicināt atcerēties, ka galvenais mūsu spēks ir laba imunitāte. Ir vīrusi, pret kuriem varam vakcinēties. Ir, pret kuriem nē. Bet visām baktērijām un visiem vīrusiem galvenais pretspars ir imunitāte. Būt atbildīgiem, būt pozitīviem un ievērot visu iespējamo higiēnu," sacīja Aizsilniece.
Distancēšanās, masku valkāšana un roku mazgāšana var gan attālināt, gan novērst ar Covid-19 pacientiem pārpildītas intensīvās terapijas nodaļas.