"Piegāju Covid-19 ar bravūru un pats dabūju ar bumerangu." Rīdzinieks dalās stāstā par saslimšanu ar koronavīrusu (16)

"Mani sauc Matīss, esmu 30 gadus vecs, par veselību nesūdzos, esmu fiziski nodarbināts, strādāju saistībā ar elektroniku un telekomunikācijām. Un esmu apslimis ar jauno Covid-19 vīrusu," par sevi stāsta Matīss. 

Matīsam slimības gaita bijusi salīdzinoši vieglāka nekā Baibai Locai, bet ne tik viegla kā viņa draudzenei, kura saslima pirmā.

"Viņa slimoja ar parastām iesnām, bez nekādiem saasinājumiem, bez augstas temperatūras. Pirms atgriezties darbā, viņai bija jāveic obligāts Covid-19 tests, jo darba kolektīvs ir ar salīdzinoši lielu vidējo vecumu. Tāpēc visi ir ļoti piesardzīgi. Principā viņa par savu pozitīvo testu uzzināja nejaušības pēc. Kur viņa aplipinājās, to mēs vēl aizvien nezinām," stāsta Matīss. 

Kaut simptomu tobrīd vēl nebija, testu veica arī Matīss un saņēma atbildi – pozitīvs. Tikai vēlāk uzkāpa temperatūra un sākās nespēks.

"Visaugstākā temperatūra man bija 38,4 līdz 38,6 grādi, jutos ļoti saguris, gulēju 18 stundas dienā kopā ar savu kaķi. Tā pagāja divas, trīs dienas, tad pamazām atlabu, likās – viss kārtībā, un tad sāka parādīties pārējie simptomi: pazuda oža, garšu jūtu ļoti minimāli. Nu, varbūt citronu es atšķirtu, bet mango no banāna – noteikti ne. Rīta kafija principā ir bez garšas, dzeru tikai ieraduma pēc. Pēdējās dienās ir pazudusi dzirde vienā ausī, bet nezinu, vai tas saistīts ar pašu Covid-19," stāsta Matīss.

Par laimi, Matīsam elpot nav grūti un arī klepus nemoka. Draudzene izslimojusi vēl vieglāk.

Viņu gadījumā tikai draudzenes obligātais tests "izglāba" no tālāka uzliesmojuma abu darba kolektīvos. Abu gadījumi ilustrē, cik atšķirīga mēdz būt vīrusa ietekme.

"Pats dabūju ar bumerangu, jo piegāju tam visam ar zināmu bravūru – esmu jauns, es jau pārslimošu," sacīja Matīss.

"Man bija pienākuma sajūta pret citiem – pret vecākiem, kolēģiem, citiem cilvēkiem sabiedrībā. Vairs nebraucu tik bieži uz laukiem, negribēju būt tas asimptomātiskais gadījums, kas aplaiž vecvecākus. Ierobežojumus ievēroju nevis sevis dēļ, bet vecākās sabiedrības daļas dēļ un to dēļ, kuriem varbūt nav tik spēcīga imunitāte. Kā izrādījās, slimojot arī mana imunitāte nebūt nav pietiekama un simptomi ir smagāki. Man likās – mani jau neķers, man būs vieglas iesnas, pāris dienas paslimošu, tests jau būs negatīvs un varēšu atkal iet uz darbu," stāstīja rīdzinieks.

Ir pagājušas divas nedēļas, un vīruss joprojām ir aktīvs. Matīss norāda, ka nemaz neesot tik viegli ar atveseļošanos.

Matīss nav liels sociālo tīklu fans un "Facebook" ieskatoties vien pāris reizes nedēļā. Slimības gaitu viņš aprakstīja sevis iecienītajā tehnoloģiju entuziastu forumā "Boot.lv", jo bija redzējis ļoti maz publisku pieredzes stāstu. Reakcija uz viņa dienasgrāmatu esot bijusi ļoti dažāda.

"Gribēju savā stilā vienkārši aprakstīt, kas ar mani notiek, negaidot kādu īpašu atbalstu vai žēlošanu. Biju gatavs arī "otras puses" reakcijai – ka Covid-neticīgie un sazvērestības teoriju piekritēji rakstīs, ka mānos," stāsta Matīss.

Kā jau viņš paredzēja, forumā aktīvi izteicās gan vieni, gan otri.

Sazvērestību piekritēju augsto aktivitāti viņš saista ar vīrusa radīto saspīlēto gaisotni, cilvēku bailēm un arī gluži vienkāršu garlaicību,

jo parādījies vairāk brīva laika un prāts meklē, kā šo vīrusa epopeju padarīt interesantāku, pat ja kaut kas jāpiedomā klāt.

"Zīmīgi, ka lielākā daļa, kuri atbalsta sazvērestības teorijas par Covid-19, ir arī atmiņas ūdens piekritēji un 5G "kaitīguma" zinātāji. Es pats esmu studējis telekomunikācijas un mazliet zinu par šo visu. Tāpēc domāju – cik gan mums ir daudzpusīgi eksperti, kuri zina, gan kā virpuļot atmiņas ūdeni un cik dziedniecisks tas tagad būs," viedokli pauda Matīss.

"Tajā pašā laikā mēs esam arī medicīnas eksperti, jo zinām, kā vīruss ir radies un ka to ir uztaisījušas lielās korporācijas vai Ķīna. Esam arī eksperti par radio sakariem – zinām, kā darbojas 5G, kāda ir frekvences ietekme uz cilvēku... Mums beigās sanāk ļoti izglītota sabiedrība! Protams, es to saku ar sarkasmu, jo šaubos, ka mums nudien ir tik daudz izglītotu speciālistu, kas reizē zina daudz par medicīnu, elektroniku un telekomunikācijām," saka Matīss.

Viņš atzīst, ka ne visus pašlaik noteiktos ierobežojumus atbalsta – kamēr bijis vesels, regulāri gājis uz svaru zāli un nesaprot, kādēļ iekštelpu sports būtu kaitīgāks par iedzeršanu bārā, tomēr aicina ieklausīties ekspertos un nepakļaut saslimšanai apkārtējos.

Masku protestētājiem viņš piedāvā šādu analoģiju: "Tas būtu tas pats, kā nelietot drošības jostu, braucot ar auto. Ja, uzvelkot maskas, jūs esat kā suņi ar uzpurņiem, tad, arī piesprādzējoties pie stūres, jūs esat sasiets."

"Tas nez kāpēc ir kļuvis par ikdienu. Arī masku valkāšana tagad kādu laiku būs ikdiena. Nedomāju, ka tas būs tikai uz mēnesi. Tas noteikti būs ilgāk, bet kaut kā tā ietekme ir jāmazina. Negribētos, lai izbeidzas elpināšanas aparāti un ārstiem jāizvēlas, kuru glābt, kuru – ne. Domāju, ka tādu situāciju negrib neviens – ne tie, kuri atbalsta masku valkāšanu, ne tie, kuri neatbalsta," izteicās rīdzinieks.

Matīss cer, ka viņa stāsts sasniegs tos, kuri vēl šaubās, kam īsti ticēt, un iedrošinās ticēt pierādījumiem un zinātnei, nevis pašpasludinātiem dīvāna ekspertiem.

Arī viņš no slimības uzliktajiem ierobežojumiem ir noguris un saprot, ka vēl grūtāk ir tiem, kam pandēmija sagrāvusi biznesu.

"Visiem ir grūti, un mums kā sabiedrībai ar to kopā ir jātiek galā. Nevis – vienam ir ierobežojumi, bet pārējie dara, kā grib. Arī es pats ļoti labi izjūtu šos ierobežojumus, esmu divas nedēļas nosēdējis mājās, kas ir grūtāk, nekā biju iedomājies," atzīst Matīss.