C 26.11.2020.

Neskatoties uz deputātu kritiku, KNAB pārliecināts par sava izmeklēšanas un analītiskā darba kvalitāti

KNAB. Ilustratīvs attēls

FOTO: LETA

Neskatoties uz Saeimas deputātu kritiku, kas tika izteikta, lemjot par budžeta jautājumiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pārliecināts par sava izmeklēšanas un analītiskā darba kvalitāti.

KNAB aģentūrai LETA skaidroja, ka birojs šogad sācis 32 kriminālprocesus un kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrai nosūtījis 14 kriminālprocesus pret 20 personām un vienu juridisku personu.

Biroja vadība ir pārliecināta par izmeklēšanas, operatīvā un analītiskā darba kvalitāti, kā arī KNAB spējām efektīvi un samērīgā laikposmā veikt izmeklēšanu par iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem.

KNAB skaidro, ka ar korupciju saistīti noziedzīgi nodarījumi pārsvarā ir komplicēti un sarežģīti, jo korupcija ir latents jeb slēpts noziegums, kas būtiski ietekmē ekonomisko sfēru.

Bieži vien noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana neaprobežojas tikai ar procesuālo darbību veikšanu Latvijas teritorijā, bet tai ir pārrobežu raksturs. Šo noziegumu atklāšana prasa objektīvu laiku un resursus.

Tāpat ikviena kriminālprocesa izmeklēšana saprātīgā termiņā neizbēgami ir atkarīga no dažādiem faktoriem: krimināllietas apjoma, veicamo procesuālo darbību daudzuma, tostarp nepieciešamo dažāda vieda ekspertīžu veikšanas, tiesiskās palīdzības lūgumu nosūtīšanas un to izpildes.

Tāpat izmeklēšana atkarīga no kriminālprocesā iesaistīto personu sadarbošanās ar tiesībsargājošajām iestādēm un šo personu attieksmes pret pienākumu pildīšanu, kā arī citiem objektīviem apstākļiem.

"Jāuzsver, ka KNAB katrā tā izmeklētajā kriminālprocesā veic paralēlo finanšu izmeklēšanu, kuras mērķis - identificēt, arestēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus," norādīja birojā.

LETA jau rakstīja, ka šogad KNAB lietvedībā esošajās sešās krimināllietās ir arestēti 13 nekustamie īpašumi, kā arī nauda 6 932 892 eiro un 39 334 ASV dolāru apmērā.

Jau ziņots, ka šonedēļ atsevišķu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pārmetumu pavadībā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz palielināt KNAB darbinieku mēnešalgu, līdz 2023.gadam vidējo atalgojumu birojā ceļot par 37%.

Likumprojektam piešķirta steidzamība, un pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 28.oktobrī Saeimā kopā ar citiem nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Kritiskus vārdus KNAB veltīja opozīcijas un koalīcijas deputāti.

Opozīcijas deputāte Ļubova Švecova pauda nostāju, ka mērķis izlīdzināt atalgojumu ir nedaudz pārspīlēts, jo nevienlīdzība valsts sektorā strādājošo atalgojumā ir vērojama daudzās iestādēs.

"Visu šo periodu KNAB bija īpašas iespējas finansējuma saņemšanai. Uzskatu, ka amatpersonām, kas strādā sarežģītos apstākļos, izmeklējot sarežģītas un neviennozīmīgas shēmas un lietas, jābūt adekvātam atalgojumam, bet tam jābūt sasaistītam arī ar konkrētiem rezultātiem. Manuprāt, neskatoties uz pozitīvajām izmaiņām, starptautiskās organizācijas arvien konstatē būtiskas nepilnības," vērtēja Švecova, piebilstot, ka virkne KNAB sākto lietu nav novestas pie rezultāta.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) atgādināja, ka vakar valdības sēdē tika skatīta kopējā valsts sektorā strādājošo atalgojuma reforma. Politiķis akcentēja, ka komisijā skatāmais likumprojekts uztverams kā lielās reformas pilotprojekts, piebilstot, ka, viņaprāt, tas neesot pareizi. 

Viņš piekrita Švecovas kritikai par KNAB darba rezultātiem. "Mums bija Latvijas Bankas prezidenta lieta izgāzusies, visādus deputātus dzenā, visādas videoierīces tiek atrastas tā vietā, lai meklētu īstu korupciju. Dīvaini. Neredzu lielus un apsveicamus rezultātus KNAB darbībā. Ja pilotprojekts tiek īstenots, tad KNAB darbinieka alga būs teju lielāka nekā Saeimas deputātam. Varbūt viņi ir to pelnījuši, bet nezinu," teica politiķis.

Opozīcijas parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka papildu līdzekļi KNAB nav jāuztver kā kaut kas pašsaprotams vai kautas "par skaistām acīm". Viņš piekrita, ka sabiedrībā ļoti daudzās jomās ir "stipri neadekvāts" finansējums.

Lai īstenotu likumā paredzētās izmaiņas, proti, nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un ieviestu jaunu atalgojuma sistēmu, šim mērķim ir nepieciešams papildu finansējums. Nākamgad KNAB nepieciešami 1,5 miljoni eiro, 2022.gadā - 2 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 3 miljoni eiro.

Atalgojumu visiem KNAB nodarbinātajiem turpmāko triju gadu laikā ir iecerēts celt pakāpeniski, savukārt tām amatpersonām, kurām mēnešalgas apmērs būs noteikts atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai likuma, prasības tiks izpildītas 2023.gadā.

Plānots, ka vidējais atalgojums KNAB 2021.gadā pieaugs par 21,32%, 2022.gadā - par 28%, 2023.gadā - par 37,21% salīdzinājumā ar 2020.gadu.

Aktuālākās ziņas