Krievija 11. augustā paziņoja, ka tā ir pirmā pasaulē, kas reģistrējusi koronavīrusa vakcīnu ar nosaukumu "Sputnik V". Portāla "Meduza" korespondente Svetlana Reitere nolēma kļūt par vienu no vakcīnas izmēģinātājiem un dokumentēja savas izjūtas. Portāls "Apollo" publicē šīs dienasgrāmatas pirmo daļu.

Medikamentu izstrādāja Gamalejas Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētījumu centrs Krievijā. Saskaņā ar reģistrācijas nosacījumiem vakcīnas radītājiem jāveic plaši tā dēvētās "trešās fāzes" klīniskie izmēģinājumi ar desmitiem tūkstošiem brīvprātīgo.

Kāpēc Svetlana izlēma kļūt par "Sputnik V" vakcīnas izmēģinātāju?

"Es aizpildīju pieteikšanās anketu dienā, kad mana meita saslima ar rotavīrusu. Bija augusta beigas un mēs ar ģimeni dzīvojām vasarnīcas otrajā stāvā. Pirmajā mitinājās mani vecāki, kuri ir Covid-19 riska grupā, vecāki par 65 gadiem.

Meitai visu nakti bija slikti. Es skrēju augšā pa kāpnēm ar papīra salvetēm, antiseptisku līdzekli, rehidrāciju veicinošiem medikamentiem, ūdeni un tīru gultas veļu. Biju dzirdējusi, ka bērniem jaunais koronavīruss var sākties ar šādiem simptomiem. Es baidījos, ka mana meita inficēs vecākus un viņi nomirs. Domāju – ja ir vakcīna, kādam ir jāuzņemas risks, pretējā gadījumā šī situācija turpināsies bezgalīgi.

Mana meita atveseļojās pēc dienas, bet es tik un tā nosūtīju anketu.

2

Kas bija koronavīrusa vakcīna, zināju ne tikai no medijiem: es un mans kolēģis, "Meduza" zinātnes sadaļas redaktors Aleksandrs Jeršovs, bijām intervējuši vakcīnas izstrādātāju Denisu Logunovu. Mani mierināja tas, ka vismaz ar pašas acīm esmu redzējusi cilvēku, kurš ir izstrādājis šo vakcīnu."

14. septembris

Viss sākas ar zvanu: "Svetlana Sergejevna? Jūsu profils ir izvēlēts dalībai pētījumā. Jums jāierodas uz pārbaudi 46. poliklīnikā."

Palāta, kurā tiek pārbaudīti brīvprātīgie, ir tīra un tukša. Sākotnēji jāveic diezgan formāla terapeita pārbaude: "Ļaujiet man paklausīties jūsu plaušas – par ko jūs sūdzaties", "saritiniet piedurkni, jāmēra asinsspiediens" "vai jums ir alerģijas" un tamlīdzīgi.

Tad šos datus analizē. Jānodod urīna analīzes, lai izslēgtu trīs faktorus: alkoholu, narkotikas un grūtniecību. Jānodod arī asins analīzes - antivielām pret koronavīrusu, C hepatītu un HIV. Neiztrūkst PCR uztriepes, kuras noņem no duguna dobuma – koronavīrusa analīzei.

Analīzes nodevu 14. septembrī. Brīvprātīgo rinda šajā dienā ir maza – apmēram desmit cilvēku korekti uzvilktās maskās. Departamentam ir sava reģistratūra – trīs dāmas pie letes. Viņi saka, ka, ja manos testos atradīs antivielas pret Covid-19, mani izslēgs no pretendentu saraksta. Ja nav antivielu, es varu nākt uz vakcināciju 21. septembrī: saskaņā ar noteikumiem vakcināciju paredzēts noteikt otrajā vai trešajā dienā pēc testiem.

Bet laboratorija, kā paskaidro klīnikā, darbojas lēni.

Visi poliklīnikas darbinieki, ar kuriem man izdevās aprunāties, stāsta, kā ir pārslimojuši Covid-19: kāds divas nedēļas ir pavadījis slimnīcā ar temperatūru virs 40 grādiem pēc Celsija skalas, tikmēr citiem pārbaudes laikā vienkārši ir uzrādījušās antivielas.

2

Pēc pārbaudes es "izstudēju" 17 lappuses garu brīvprātīgā piekrišanas formu. Pētījums ilgs 180 dienas. Būs divas injekcijas – ar trīs nedēļu pārtraukumu. Dienu pirms vakcinācijas – nelietot alkoholu un nenodarboties sportu, pusgadu nedrīkstēs sevi īpaši fiziski noslogot. Drīkst pīpēt ne vairāk kā 10 cigaretes dienā.

Ja es nomiršu, pētījuma organizatori samaksās maniem radiniekiem divus miljonus rubļu. Ja kļūšu par pirmās grupas invalīdu – pusotru miljonu.

Man nav antivielu. 21. septembrī dodos uz vakcināciju.

21. septembris

12:45

Rinda klīnikā ir visa gaiteņa garumā – tie, kuri vakcinācijai reģistrējušies līdz desmitiem no rīta, labākajā gadījumā kabinetā ienāk pulksten vienos.

Garš, aptuveni sešdesmit gadus vecs sirms kungs iesteidzas kabinetā ar urīna trauciņu rokās - viņš saka, ka steidzas, jo ir ""Gazprom" otolaringologs". Situācija ir visai nervoza un nokaitēta: daži brīvprātīgie vēl nav saņēmuši analīžu rezultātus, bet viņiem jau ir paredzēta vakcinācija. Viņi pagriežas un aiziet.

Rindā ir cilvēki aptuveni no trīsdesmit līdz septiņdesmit gadu vecumam. Man blakus sēž vidēja vecuma brunete. Viņas māsa un māte, sieviete gados, jau kopš marta beigām atrodas karantīnā – viņa ir nolēmusi pieteikties, lai gūtu iespēju ar laiku viņas atkal satikt.

Brīvprātīgie bieži sāk sarunu ar frāzi: "Iedomājieties, man nav Covid-19, es jums varu pat parādīt dokumentus!"

13:45

Atnāk telekanāla "Russia 24" filmēšanas grupa un uz rindas fona uzņem sižetu: "Maskavā notiek koronavīrusa vakcīnas pētījuma trešā fāze. Mēs redzam, kā notiek testi, kuru rezultātus gaida visa valsts".

No viena kabineta iznāk ārsts un pukojas. Medmāsa noved vecāka gadagājuma brīvprātīgo pie izejas: "Vecīt, tu jau stundu pēc vakcinācijas pasēdēji, tagad labāk dodies, te sākas Armagedons."

2

14:45

Mana kārta. Vēl viena ātra pārbaude: temperatūra, spiediens, jautājums par iespējamām sūdzībām.

Medmāsa veic vakcīnas injekciju. Viņa salīdzina numuru uz manis parakstītās piekrišanas veidlapas ar numuru uz lapas, kas pievienota vakcīnas ledusskapim.

14:46

Medmāsa paņem flakonu no kastītes ar uzrakstu "GAM-COVID-WAK" un injicē man kreisajā plecā. Es izeju no kabineta un, kā ieteica, stundu pasēdēju koridorā - gadījumam, ja kļūs slikti.

15:46

Gatavojos pierakstīties uz otro injekciju.

Pie reģistatūras letes bļaustās gaišmatains vīrietis ap četrdesmit, maskā.

"Man ir antivielas! Un mani tāpat atveda vakcinēties!"

Medmāsa prasa: "Kas jums lika un no kurienes?"

Vīrietis atbild: "Viņi lika pie jums reģistrēties darbam!"

Es pavaicāju, kur viņš strādā. Vīrietis klusē. Medmāsa man paskaidro: "Neizskatieties tik pārsteigta, mums ir daudz tādu – no valsts budžeta apmaksātām iestādēm. Protams, ir arī tādi, kas ierodas vakcinēties paši."

Pēc vakcinācijas cilvēkiem reģistratūrā paskaidro, ka jāinstalē kontaktus fiksējoša lietotne un noteiktās dienās jāaizpilda brīvprātīgā dienasgrāmata. Pie izejas aptuveni sešdesmit gadu veca sieviete sūdzas, ka nevarēs to uzstādīt.

Personāls atbild: "Vai Jums mājās ir mazdēls? Viņš visu izdarīs."

2

22. septembris

10:00

Griežas galva un pārņem vājums. Injekcijas vieta nedaudz sāp.

Kopumā pētījumā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo. Ceturtā daļa no viņiem saņems placebo. Un tas, iespējams, ir psiholoģiski vissarežģītākais - nekad līdz galam nebūs zināms, kas tieši tika injicēts. Ko tieši nozīmē šķietamie simptomi - vai tikai šķiet, ka galva griežas, vai tiešām tā griežas? Vai šīs galvassāpes ir vakcīnas vai nervu nopelns? Vajadzēja apmainīties ar tālruņa numuriem ar citiem brīvprātīgajiem - būtu lieliski salīdzināt simptomus, jo tagad jums ir tik daudz kopīga.

11:00

Sāku lasīt visus jaunumus par visām vakcīnām bez izņēmuma: Oksfordas vakcīnas "AstraZeneca" pētījumi atkal tikuši pārtraukti - otrajam brīvprātīgajam tika diagnosticēts šķērsvirziena mielīts.

Šķērsvirziena mielīts un paralīzes draudi, sasodīts, sasodīts, sasodīts.

Svīstu, taču sevi mierinu ar domu, ka "AstraZeneca" ir izstrādājuši vakcīnu, balstoties uz šimpanzes adenovīrusu, bet mūsu vakcīna – balstoties uz cilvēka adenovīrusu. Tas ir labāk izpētīts, bet ja nu kaut kas noiet greizi? Tieši man?

2

13:05

Jāmēra temperatūra. 36.8. Smalki. Placebo. Es noteikti zinu, ka tas ir placebo. Jā, es to varu sajust, tas tā ir.

Pārslēdz galvu. Lasīt citus jaunumus. "Maskavā jaunu koronavīrusa gadījumu skaits tuvojas tūkstotim un sasniedz 980 cilvēkus."

Pirms četrām dienām bija 730. Pēc nedēļas būs 2217. Rokas trīc.

13:06

Mēru temperatūru 36.9. Tā jau ir labāk. Vakcīna, vakcīna, kaut nu tā būtu vakcīna. Es jūtu, ka tā ir vakcīna.

Šajā režīmā es pavadu visu dienu. Iesnas nomaina galvassāpes, tad muskuļi sāk sāpēt un saspringst skausts – nekas ārkārtējs, lieta tiek atrisināta ar paracetamola tableti. Vakcīna? Placebo?

Es zinu, kurš man varētu palīdzēt – ārsts. Kad mani vakcinēja, apsolīja, ka ārsts katru dienu zvanīs vai sazināsies ar mani, izmantojot lietotni "Check Covid-19". Es visu laiku pārbaudu tālruni un lietotni.

Telefons klusē. Tad izlasu ziņas.

Šodien Pasaules Veselības organizācijas delegācija apmeklēja Maskavas telemedicīnas centru, kura operatori uzrauga Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu pēcreģistrācijas pētījuma dalībnieku veselības stāvokli. PVO pārstāvis uzteica labi izveidoto medicīniskās uzraudzības sistēmu.

Telemedicīnas centrā delegācija iepazinās ar operatoru darbu, kuri uzrauga vakcīnu saņēmušo iedzīvotāju stāvokli.

"Telemedicīnas centrs uz mani ir atstājis pamatīgu iespaidu – nekad dzīvē neko tādu neesmu redzējis," komentēja Hanss Klūge, PVO Eiropas reģionālais direktors.

"Šajā centrā cilvēks atrodas visa centrā, un viss pārējais, tehnoloģija un tā tālāk, viņu ieskauj. Ir ļoti svarīgi, ka pastāv uzticēšanās starp pacientu un ārstu. [..] Sākot jau no vakcinācijas brīža, ārsti sešus mēnešus uzraudzīs pēcreģistrācijas pētījuma dalībnieku veselību. Brīvprātīgais var izvēlēties ērtu saziņas veidu – izmantojot mobilo lietojumprogrammu, izmantojot telemedicīnas tehnoloģijas vai pa tālruni.

Vakcinācijas dienā eksperti palīdzēs brīvprātīgajiem instalēt īpašu mobilo lietotni, kas ir vienkārša un ērti lietojama. Pirmajās trīs dienās pēc vakcinācijas ar brīvprātīgajiem sazināsies pa tālruni vai ar konferences zvana palīdzību, lai pārbaudītu viņu veselības stāvokli. Pēc tam centra dalībnieki regulāri sazināsies ar pētījuma dalībniekiem."

Esmu vīlusies Hansa Klūges atzinumos. Man ļoti žēl, ka viņš mani neredz, un mans tālrunis joprojām ir bez neviena pienākušā zvana.

Es, brīvprātīgais, nesu sevī kaut ko nezināmu. Teiksim, ka tā tomēr ir vakcīna – līdz otrās dienas vakaram es jau nolēmu, ka tā noteikti bija tā, nevis placebo, jo es jūtu visu uzreiz: galvassāpes, muskuļu sāpes, kakla sāpes, sāpes vēderā, vājumu, trauksmi, nenoteiktību, cerību.

Godīgi aizpildu brīvprātīgā dienasgrāmatu, taču man tā arī neviens nezvana. Ja es noģībšu, neviens nezinās par manis izdzīvotajām blakusparādībām.

Es cenšos atrast seriālu par jebkura klīniskā pētījuma dalībniekiem, taču neko neatrodu. Toties brīvprātīgā veidlapā atrodu ārkārtas palīdzības tālruni.

1:00

Es aizmigu trauksmē – tā arī neizdevās piezvanīt uz uzticības tālruni. Zvans vairākas reizes tika pārrauts.

23. septembris

15:45

Es lidoju uz Permu darba darīšanās un jūtos lieliski. Lidmašīnā visi sēž tuvu, bez maskām. Ja gadījumā manī ir vakcīna, tā sāks darboties apmēram pēc mēneša. Ja placebo... Labāk nesākt.

Vakarā beidzot zvana ārsts. Piezvanīja! Urā! Viņi teica, ka vakar bija kaut kādi tehniskie traucējumi, un viņi vienkārši aizmirsa par mani! Viņi zvanīja, lūdza pastāstīt par visiem simptomiem, solīja rīt piezvanīt.

24. septembris

10:00

Iesnas, absolūts saaukstēšanās stāvoklis, sāp muskuļi. Covid-19 lietotne telefonā ir uzkārusies. Iepriekš izveidotā brīvprātīgo dienasgrāmata neļauj atjaunināt datus un iesniegt sūdzības. Galva atkal sāka sāpēt. Vājums.

Vakarā ārsts zvana un saka, ka blakusparādības var ilgt vairākas dienas – ja tā ir vakcīna: "Es dzirdu pa tālruni, jums ir iesnas un balss izklausās ļoti nogurusi."

2

25. septembris

11:00

Maskavā – 1560 jauni inficēšanās gadījumi. Es jūtos vāja, drebuļi, muskuļu sāpes. Izkļūt no gultas nav iespējams. Galvassāpes. Varbūt tā ir slimot ar Covid-19? Jā, noteikti – protams, ka es būšu inficējusies nedēļā starp pirmajām analīzēm un vakcīnu.

Ārsts man zvana. Viņš saka, ka tāds scenārijs esot iespējams. Saka, ka varu veikt analīzes. Viņš saka, ka šis ir pēdējais zvans, nākamreiz viņi ar mani sazināsies pēc otrās injekcijas.

13:00

Es nolemju veikt ekspress PCR testu. Es atceļu visas tikšanās – patiesību sakot, man joprojām nav spēka uz tām iet. Es zvanu saviem draugiem. Zvanu vecākiem. Brīdinu bērnus. Karantīnas gadījumā es pērku divus blokus cigarešu.

14:00

Es veicu testu.

21:00

Rezultāts ir negatīvs.

26. septembris

Nav simptomu. Maskavā tika atklāti 1792 saslimšanas gadījumi. Nākamā vakcinācija ir 12. oktobrī.

Seko mums arī Instagram un uzzini visu pirmais!