Pēc vēstures liecībām Nenoslīcināmais Sems savu "karjeru" sāka uz nacistu kaujas kuģa klāja, bet pēc tam, kad šis kuģis tika torpedēts, briti ķepaini izglābuši. Bet ar šo leģenda tikai sākas, vēstī medijs "Business Insider".

Teiksma par nenogremdējamo Semu sākas uz nacistu kaujas kuģa klāja

"Kriegsmarine" jeb nacistu flotes kuģis "Bismarck" līdz 1941. gadam bija sasniedzis Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, mēģinot sabotēt sūtņus, kas pārvadāja krājumus starp Kanādu un Lielbritāniju.

Uz kuģa klāja bijusi aptuveni 2200 cilvēku liela apkalpe un tiek vēstīts, ka viņu vidū bija arī melnbalts kaķis - Nenoslīcināmais Sems.

Kuģis cieta sakāvi pēc intensīvas trīs dienu cīņas pret Lielbritānijas Karalisko floti 1941. gada 27. maijā. Nogrimstot kuģim, izdzīvoja tikai 114 kuģa pasažieri - viens no tiem bijis arī kaķis.

Leģenda vēsta, ka cits britu kaujas kuģis "HMS Cossack" centies glābt grimstošā kuģa izdzīvojušos. Apkalpes locekļi pamanījuši kaķi, kas ņaudējis, meklējot patvērumu uz peldošas atlūzas. Kaķis ticis pieņemts uz britu kuģa un, pieņemot, ka runcis tomēr ir vācietis, nosaukts par Oskaru.

Bet vairākus mēnešus vēlāk britu kuģis cieta no vācu torpēdas un nogrima dzelmē. Šoreiz Oskaru izglābusi kuģa "HMS Ark Royal" apkalpe. Būdams uz šī kuģa, Oskars ieguva savu bēdīgi slaveno vārdu - Nenoslīcināmais Sems.

Liktenis met lokus un 1941. gada 14. novembrī, apmēram mēnesi pēc būšanas jaunajā mājvietā, "HMS Ark Royal" cietis no torpēdas. Kuģis ticis iznīcināts, bet Nenoslīcināmais Sems palicis neskarts. Viņu, iespējams, izglāba vēl viens kuģis no Lielbritānijas Karaliskās flotes.

Varbūt Nenoslīcināmajam Semam tiešām bija deviņas dzīvības

Kas notika ar Semu pēc tam, kad viņš bija pārdzīvojis trešo kuģa katastrofu? Pēc Lielbritānijas Jūrniecības muzeja, kas atrodas Griničā, pieejamās informācijas kaķis nonācis pie Gibraltāra gubernatora. Toties vēlāk viņu adoptējis jūrnieks, kurš dzīvojis Belfāstā. Tiek vēstīts, ka leģendārais kaķis 1955. gadā tur arī nomiris.

Gluži kā lielākā daļa teiksmu arī leģendārā kaķa stāsts ir nepilnīgs un apšaubāms. Galvenokārt, nav nekādu ziņu par to, kā kaķis nonācis uz nacistu kuģa klāja.

Ļoti būtisks jautājums ir arī par Oskara jeb Nenoslīcināmā Sema izskatu. Ir divas vēstures liecības ar dažādiem melnbalta kaķa portretiem. Abos varētu būt attēlots leģendārais kaķis, taču tā arī varētu būt mākslinieku interpretācija par teiksmu.

FOTO: Royal Museums Greenwich/Facebook

Viens no šo neatbilstību izskaidrojumiem par Nenoslīcināmā Sema leģendu varētu būt tāds, ka kaķis, iespējams, bija oficiālais nacistu kuģa "Bismarck" talismans, kas ļautu kaķim atrasties uz klāja un nebūt oficiāli reģistrētam pasažieru sarakstā. Tomēr šī ir tikai spekulācija, ko diemžēl nevar pierādīt.

Citi kara laika mājdzīvnieki, kas devušies līdzi karaspēkam

Lai arī ir pamats ar skepsi uztvert leģendu par Semu, kas nav noslīcināms, tomēr ir pamats arī tai noticēt.

Kaķu turēšana uz kuģu klājiem bija senlaicīgs jūrnieku triks, lai peļu junkuri izķertu uz kuģiem mītošās žurkas, taču arī kara laikā dzīvnieki uz klāja nebija nekāds jaunums. Mājdzīvnieki, īpaši suņi un kaķi, tika pieradināti, lai kareivjiem mentāli palīdzētu "sagremot" ārkārtējos izaicinājumus, kas piedzīvoti karalaukā.

Dažreiz šie kara laika dzīvnieki palīdzējuši arī cīņā. Suņi un baloži parasti tika izvietoti priekšējās frontes līnijās. Tāpat - diez vai Nenoslīcināmais Sems bija vienīgais kaķis atklātā jūrā. Vēstures liecības atklāj, ka 20. gadsimtā Ernestu Šekltonu ekspedīcijā uz Antarktiku pavadīja svītrains kaķēns vārdā Čipijas kundze.

Uz Lielbritānijas Karaliskā kreisera "HMS Hermione" klāja mitis mīļš runcis Konvojs, toties uz "HMS Prince of Whales" dzīvojies Melnītis, kurš pavadījis Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čērčilu uz slepenu tikšanos ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu.

Suņi arī bija populāri kareivju pavadoņi. Pirmajā pasaules karā ASV 102. kājnieku sauca Stabijs - jautrs Bostonas terjers, kuru viens no vienības kareivjiem bija slepus ievedis kazarmās. Suns kļuva par vienības talismanu un nopelnīja paaugstinājumu, brīdinot karaspēku par gaidāmo uzbrukumu un palīdzot glābšanas darbos, izmantojot savu aso ožu.

Bija arī savvaļas dzīvnieki, piemēram, lāči, cāļi, peles un pērtiķi, kurus, kā ziņots, bija pieradinājis karaspēks. Šie dzīvnieki karojošajiem karavīriem sniedza komforta un morāla atbalsta sajūtu, tikai esot klāt.

Kaut arī stāstā par Nenoslīcināmo Semu ir grūti apgalvot, kas ir patiess un kas nav, taču doma par nevainīgu kaķi, kas brīnumainā kārtā pārdzīvo kara postījumus, ļauj nedaudz cerīgāk atskatīties uz tumšo vēstures posmu.