Tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
FOTO: Zane Bitere/LETA
Jaunā konservatīvā partija (JKP) neiebilstu partijas "Kustība "Par!"" līdera Saeimas deputāta Daniela Pavļuta kandidatūrai uz veselības ministra amatu, izriet no JKP valdes priekšsēdētāja, tieslietu ministra Jāņa Bordāna sacītā intervijā Latvijas Televīzijai.
Bordāns uzsvēra, ka ar Pavļutu kopā ir strādājis pirms septiņiem gadiem, kad Pavļuts bija ekonomikas ministrs, kā arī sadarbība ar viņu notikusi parlamentā.
JKP arī reiz esot minējusi, ka Pavļuts varētu ieņemt iepriekš vakanto vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu. "Tā kā mums nav pamats šobrīd apšaubīt un atteikties," sacīja Bordāns.
Vaicāts, vai Pavļuts spētu tikt galā ar veselības nozarē esošajām problēmām, ņemot vērā viņa ierobežoto pieredzi veselības jautājumos, Bordāns teica, ka ir divas puses - profesionālais jeb nozares jautājums un vadības procesa jautājums. Viņaprāt, Pavļuts ar otro daļu noteikti varētu tikt galā.
"Partijā, teiksim tā, rezerves soliņš ir tik garš, cik viņš ir. Un droši vien tas ir partijas iekšējais jautājums," atzina tieslietu ministrs.
Viņš arī domā, ka kļūmes, kas bijušas ar pandēmijas jautājumiem un Veselības ministriju, vairāk saistījušās ar darba organizatorisko pusi, tostarp pašā Veselības ministrijā.
Norādīts uz izskanējušu iespēju, ka aizejošā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) varētu kļūt par Pavļuta padomnieci, ja viņu apstiprinās ministra amatā, Bordāns teica, ka pagaidām atturēs to vērtēt.
Tāpat viņš sacīja, ka šis ministres demisijas pieprasīšanas jautājums bijis "stingri par to, kas ir nepieciešams valstij". Viņš uzskata, ka premjers šajā situācijā ir lēmis atbildīgi.
"Varbūt par dažādiem sīkumiem un detaļām lemsim tad, kad pandēmija būs uzvarēta - kā varēja, kā nevarēja būt. Bet šajā brīdī uz valdības stabilitāti tas neattiecas nekā. Man nav bijušas tādas sarunas, ka tas būtu par valdības stabilitāti vai vēl kaut kādām attiecībām koalīcijā," norādīja Bordāns.
LETA jau vēstīja, ka 5.janvārī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica neuzticību veselības ministrei Viņķelei, solot demisijas pieprasījumu parakstīt ceturtdien, 7.janvārī. Veselības ministra amata pienākumus Kariņš uzticējis pildīt Viņķeles pārstāvētās politiskās apvienības kolēģim aizsardzības ministram Artim Pabrikam (AP), taču viņš šo uzdevumu pildīt atteicās.
Trešdien tapa zināms, ka par veselības ministra amata kandidātu partija "Kustība "Par"", kas ir viena apvienību "Attīstībai/Par" (AP) veidojošajām partijām, izraudzījusies tās līderi Saeimas deputātu Pavļutu.
"Kustība "Par"" esot apņēmusies darbu Kariņa valdībā turpināt, "lai lēmumi pandēmijas uzveikšanai balstītos zinātnē un veselības lietpratēju viedoklī, nevis politiskajā konjunktūrā". Partija norādīja, ka vēloties rūpēties, lai krīze vēl tālāk nepadziļinātu nevienlīdzību sabiedrībā. Politiskais spēks solīja "nemainīt kursu veselības aprūpē, valsts reformās un taisnīgākas sabiedrības veidošanā".
"Mēs ticam, ka Kariņš izdarīs secinājumus no pēdējo mēnešu notikumiem un centīsies valdību vadīt, spējot saredzēt ne tikai skabargas citu acīs, bet arī baļķus savējās," teikts "Kustības "Par"" izplatītajā paziņojumā.
Partija norādīja, ka valstij šis ir grūts un izšķirošs brīdis, tāpēc politiskais spēks sola rīkoties atbildīgi, "lai visi kopā izietu no pandēmijas stiprāki". "Arī apvienība AP turpinās kā vienota frakcija būt lietišķs, prognozējams un konstruktīvs partneris valdībā," solīja "Kustība "Par"".
Pavļuta kā potenciālā veselības ministra pirmā un galvenā prioritāte būšot nodrošināt visas valdības atbalstu un visas sabiedrības līdzdalību vakcinācijas īstenošanā. Viņš uzskata, ka tik vērienīgs un organizatoriski sarežģīts pasākums ir visas valdības atbildība un ir aicinājis premjeru jau ceturtdien veltīt tam daļu no valdības sēdes.
AP Saeimas frakcija par Pavļuta virzīšanu veselības ministra amatam plāno lemt šodien. Politiskais spēks šodien arī aicinās uz tikšanos Ministru prezidentu, lai vienotos par turpmāko sadarbību valdībā.
Pavļuts vistuvākajā laikā tikšoties ar Valsts prezidentu, sociālajiem partneriem un mediķu organizācijām, lai apstiprinātu, ka veselības politikā kurss nemainās un runātu par kopīgu turpmāku darbu.
Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā - 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuvis arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.
2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk - par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā bijis viens no politiskās partijas "Kustība "Par"" dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidējis 13.Saeimas vēlēšanās no AP saraksta un tika ievēlēts parlamentā.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.
