Kariņš: Šis nav īstais laiks diskusijām par grozījumiem Satversmē

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš piedalās preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Rīgas pilī.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Šis nav īstais laiks diskusijām par grozījumiem Satversmē, komentējot nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Satversmē, kas paredz noteikt, ka ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbildot uz jautājumu par NA piedāvātajiem grozījumiem Satversmē, Kariņš norādīja, ka viņš nezina, kāds būs "Jaunās vienotības" frakcijas balsojums.

Tajā pašā laikā viņš pauda "personīgo viedokli", norādot, ka NA priekšlikums ir "nelaikā un nevietā".

Pēc premjera domām, valstī ir daudz degošāki jautājumi, proti, Covid-19 pandēmijas pārvarēšana, vakcinācijas nodrošināšana un ekonomikas stimulēšana. "Tagad sākt diskusijas par Satversmes grozījumiem ir nepareizs laiks," uzsvēra Ministru prezidents.

Kā ziņots, NA iesniegusi Saeimā likumprojektu par grozījumiem Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110.pantu, konstitucionāli nostiprinot sievietes un vīrieša veidotas ģimenes jēdzienu.

NA ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība, viņuprāt, radusies pēc Satversmes tiesas 12.novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī "viendzimuma partneru ģimenes" un nosaka valstij "pienākumu aizsargāt un atbalstīt" tās. Partija uzskata, ka tas ir "patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110.panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene".

Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110.pantā noteikt, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis), kā arī valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.

Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais - laulības rezultātā. Otrais - asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Trešais - adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai.

"Tāpat, lai novērstu interpretācijas jēdzienam "vecāki", likumprojektā īpaši izceltas bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Tas nebūt nenozīmē, ka viena vecāka nāves vai aiziešanas dēļ ģimenes vairs nav, bet gan to, ka vecāki nevar būt viena dzimuma personas. Izpratni par ģimeni kā vīrieša un sievietes radītu savienību nosaka arī Satversmes preambulā minētie pasaules uzskati - latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības," uzsvēra partijā, piebilstot, ka to savā aicinājumā valsts augstākajām amatpersonām decembra beigās uzsvēra arī 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji.

NA ieskatā piedāvātais grozījums novērsīs pārpratumus, kas var rasties interpretāciju rezultātā. NA uzskata, ka viens spilgts piemērs iespējamām sekām ir situācija, ka pilsonisko iniciatīvu platforma "Manabalss.lv, kas turklāt saņēmusi valsts finansējumu, atteicās publicēt parakstu vākšanai iesniegto iniciatīvu "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē", jo, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, iniciatīva neatbilst Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām.

NA ieskatā, tas nozīmē, ka jau šobrīd Satversmes tiesas lēmums ierobežojis tiesības uz vārda brīvību un viedokļa paušanu tai sabiedrības daļai, kas iestājas par ģimenes jēdziena aizsardzību.

Kā ziņots, ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. Tiesa vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas.

Aktuālākās ziņas