Ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) kopējā vakcīnu pret Covid-19 iepirkumā nekādas lokālas sarunas ar ražotāju par lobēšanu nav iespējamas, vēlos noraidīt pieņēmums par kāda ražotāja īpašu lobēšanu, savā blogā "viņķele.lv" šādu nostāju pauž bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa tostarp norāda, ka lēmums par Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu tika veidots, par pamatu ņemot Imunizācijas valsts padomes, Valsts Zāļu aģentūras un Veselības ministrijas (VM) atbildīgo departamentu speciālistu sagatavoto lēmuma projektu.
Kad tapa vakcīnu portfelis, ražotājs "AstraZeneca" bija līderis gan prognozēs par reģistrāciju, gan vakcīnas vienkāršu lietošanu masu vakcinācijā, gan vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi.
"Līgums ar šo ražotāju bija pirmais, ko slēdza EK un attiecīgi arī Latvija. Mēs izmantojām iespēju pietiekties uz maksimālo šo vakcīnu skaitu, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus," atzīmē Viņķele.
Lai arī ne galvenais, bet vērā ņemams apstāklis, pēc bijušās ministres paustā, bija tas, ka šis vakcīnas ir ilgāk uzglabājamas un to cena ir gandrīz desmit reizes lētāka par "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnu. "Vai šis lēmums ir bijis pamatots, redzēsim jau tuvā nākotnē," piebilst politiķe.
EK slēgtā pirmā līguma ar "BioNTech" "Pfizer" pamatapjomā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 800 000 devu. Pēc Viņķeles teiktā, eksperti sākotnējās aplēsēs vērtēja 200 000 devu iegādi, galīgā lēmuma projektā vakcīnu portfelī iekļaujot 97 000 šo vakcīnu.
No papildus apjomiem decembrī tika iegādāti vēl 243 000 devu. Bijusī ministre atzīmē, ka tieši par papildus apjoma 100 000 devu apmērā iepirkšanu 21.decembrī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pārmetumus VM, "kura no tām it kā esot atteikusies", kas, pēc Viņķeles paustā, neatbilst patiesībai. Proti, 21.decembrī VM esot informējusi ražotāju par papildus devu iegādi, savukārt Ministru kabinets šo lēmumu apstiprināja 22.decembrī.
Kā vēstīts, Ministru prezidents paudis, ka viņam nav saprotams, kāpēc, izvēloties Latvijai piegādājamās vakcīnas pret Covid-19, to daudzums netika sadalīts vienmērīgi uz vairākiem ražotājiem, un, viņaprāt, būtu nepiedodami, ja izrādītos, ka vakcīnu izvēles procesā ir notikusi kāda lobēšana.
Intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) premjers norādījis, ka, Latvijai iegādājamās vakcīnas sadalot vienmērīgi uz vairākiem ražotājiem, vienmērīgi tiktu sadalīts arī vakcīnu piegāžu risks.
"Latvijai sākotnēji bija pieejami tikai 97 000 ["Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas] devu, un tas mani pamatīgi mulsina, jo rodas aizdomas, ka Latvijas pārstāvis ir atteicies no lielāka pieejamā vakcīnas devu skaita, kaut gan jautājumu par atteikšanos valdībā neesam skatījuši. Ja ņem vērā, ka sākumā Eiropas Savienība bija vienojusies par 300 miljoniem "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnas devu, Latvijai pēc iedzīvotāju skaita 97 000 devu ir neproporcionāli mazs skaits," neizpratni paudis valdības vadītājs.
Šajā sakarā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja, ka tiks vērtēts, kā tapa Latvijas vakcīnu pret Covid-19 portfelis, un neatbilstību gadījumā sekos attiecīgas rīcības.
Vaicāts, kādas darbības sekotu šādā gadījumā, ministrs atzīmēja, ka "valsts pārvaldes kontekstā tas nozīmē dienesta pārbaudes, par kurām šobrīd būtu mazliet pāragri runāt, bet es esmu cilvēks ar pieredzi valsts pārvaldē un es zinu, kā ir jārīkojas".
