"Drīz es miršu, bet man vajadzīga vēl viena cīņa!" Kā mirstošs bokseris sagādāja ģimenei pēdējos laimīgos Ziemassvētkus

Neskaidra izcelsme, bet viennozīmīgs motīvs karjerai boksā

Bilijs Misks ir dzimis 1894. gada aprīlī Sent-Polā (Minnesotas štats). Tālākie viņa biogrāfijas dati ir atšķirīgi. Pēc vieniem datiem, viņa tēvs bijis veiksmīgs uzņēmējs, kurš nodarbojies automašīnu tirdzniecību, bet citi avoti liecina, ka boksera tēvs bijis policists. Tāpēc pastāv divas versijas, kādēļ Misks sāka nodarboties ar boksu.

Daudzi avoti norāda, ka Miskam nācās pelnīt iztiku ar cīņām pēc tam, kad bankrotēja tēva uzņēmējdarbība. Citur norādīts, ka amerikānis sācis nodarboties ar sportu tādēļ, ka ģimene vienmēr dzīvojusi nabadzīgi un tai bijuši parādi. Katrā ziņā ir skaidrs, ka galvenā motivācija bijusi tieši nabadzības pārvarēšana.

Aizvadītā gadsimta sākumā ASV bokss bija ļoti ienesīgs. Populāra kļuva likmju izdarīšana uz cīņām, bet dueļu uzvarētāji saņēma labus procentus no tām.

Tā Misks 18 gadu vecumā debitēja ringā vidējā svara kategorijā, taču drīz vien pārgāja uz smagsvariem. Viņš izcēlās ar ātruma un spēka dotībām, kā rezultātā līdzjutēji viņu nosauca par "zibens bultu". Drīzumā bokseri ievēroja arī aģents Džeks Reddijs, kuram iepatikās šis spēcīgais garā auguma bokseris.

Tāpat promoteri piesaistīja fakts, ka Billijam vienmēr bijusi motivācija cīnīties. Misks allaž esot domājis par uzvarēšanu un nopelnīšanu, tāpēc ar disciplīnu viņam nebija problēmu.

Tajā pašā laikā mediji Miskam nepievērsa nekādu uzmanību, jo daudz interesantāki viņiem šķita populārie bokseri no lielpilsētām. Līdz ar to, neskatoties uz acīmredzamu talantu, viņš ilgu laiku nebija atpazīstams. Tādēļ arī bokserim nebija iespējas tikties ar stipriem pretiniekiem. Taču Reddijs savu darbu izdarīja godam, un 1918. gadā viss mainījās.

Zīmīgs gads ringā un arī ārpus tā

Tieši 1918. gads sadala Billija stāstu "pirms" un "pēc" kategorijās. Šajā gadā notika vairāki svarīgi notikumi, kas skāra boksera dzīvi gan ringā, gan ārpus tā. 

Pirmkārt, bokseris tika pie cīņas ar Džeku Dempsiju – vienu no spēcīgākajiem smagsvariem Amerikā un pretendentu uz pasaules čempiona titulu, kurš gadu vēlāk arī to izcīnīja. Misks gan zaudēja pēc tiesnešu lēmuma, bet apliecināja savas kvalitātes.

Dempsijs pēcāk šo cīņu atcerējies kā ļoti sarežģītu: "Viņš mani gandrīz uzveica. Es raustījos, gāju klinčā un neko citu nevarēju izdarīt. Kad atskanēja gongs, es biju gandrīz piebeigts."

Otrs zīmīgais notikums šajā gadā bija boksera kāzas. Viņš aprecējās ar meiteni vārdā Mērija, un drīzumā jaunā pāra ģimenē piedzima arī pirmais pēcnācējs.

Tomēr, iespējams, būtiskākais notikums bija fakts, ka sportistu piemeklēja nopietnas veselības problēmas.

Kādu dienu Misks esot sajutis stipras sāpes muguras lejasdaļā un sliktu dūšu. Ārstu noteiktā diagnoze bijusi šokējoša - hronisks nefrīts. Toreiz tas skanēja kā nāves spriedums un ārsti prognozēja, ka Misks nedzīvos ilgāk par pieciem gadiem. 

Protams, Miskam tika aizliegts doties ringā un pat aizvadīt treniņus, jo jebkurš sitiens pa nierēm bija ļoti bīstams. Misks gan nolēma neteikt ģimenei par nāvīgo diagnozi un uz visiem jautājumiem atbildēja, ka, esot kaut kādas problēmas ar nierēm, bet nekas īpašs.

"Cīņas laikā es sajutu, ka Billijs vairs nav tas, kas bija iepriekš..."

Aiziet no boksa Misks nevarēja, jo cita ienākumu avota viņam nebija, bet ar atalgojumu par cīņām jau tā knapi pietika parādu segšanai un iztikai.

Trenēties ar katru dienu kļuva arvien sarežģītāk, līdz vienā brīdī kļuva pavisam neiespējami. Bez sagatavošanās un, neklausot aģenta mēģinājumus viņu atrunāt, Misks aizvadīja vēl 30 cīņas. Viena no tām 1920. gadā pat bija revanša cīņa ar Dempsiju, kurš tobrīd jau atradās pasaules čempiona godā.

Šajā cīņā Misks piedzīvoja karjeras pirmo un pēdējo zaudējumu ar nokautu.

Pēc šīs cīņas viņa pretinieks to raksturojis šādi: "Cīņas laikā es sajutu, ka Billijs vairs nav tas, kas bija iepriekš. Es sagaidīju daudz sīvāku cīņu, taču nezināju, cik smagā stāvoklī viņš bija. Billijs lūdzās, lai čempionu cīņa notiktu. Viņš bija salauzts, viņam bija vajadzīga nauda. Es mēģināju nokautēt viņu jau pirmajā raundā, taču trāpīju viņam tikai korpusā – žoklis nebija sasniedzams. Otrajā raundā man izdevās tikt viņam klāt, bet trešajā viss beidzot izdevās."

Ar šo dueli Misks nopelnīja 25 tūkstošus dolāru, taču arī ar to nebija pietiekami. Par viņa aiziešanu no sporta nebija pat runas, jo sevišķi tādēļ, ka kopumā Miska statistika bija satriecoša. 1921. un 1922. gadā viņš kāpa ringā 21 reizi un zaudēja tikai vienā cīņā.

"Vai esi zaudējis prātu? Viņš tevi nositīs!"

1923.gada rudenī Miska pašsajūta strauji pasliktinājās. Viņš vairs varēja ieēst tikai vārītu zivi vai vistas buljonu un saprata, ka nākamie Ziemassvētki viņa dzīvē būs pēdējie.

Aizvadītajos desmit mēnešos Misks ringā nebija devies, kas nozīmēja, ka viņš arī neko nepelnīja. Ģimene dzīvoja uz uzkrājumiem no iepriekšējām cīņām un ļoti taupīja, līdz ar to naudas Ziemassvētku svinībām nebija.

Tad Misks esot uzrunājis savu aģentu ar lūgumu atrast cīņu: "Vecīt, pavisam drīz es miršu, bet man vajadzīga vēl viena cīņa! Es vēlos uzdāvināt Mērijai un bērniem vēl vienus laimīgus Ziemassvētkus, kamēr tas ir iespējams. Citu Ziemassvētku man vairs nebūs. Atrodi, man to sasodīto cīņu!"

Misks vēlējās tikties ar vareno nokautu meistaru Billu Brenānu. Pirms slimības Misks jau bija uzvarējis savu tautieti, kaut gan tas nebija viegli, neskatoties uz to, ka tobrīd viņa fiziskā forma bija tuvu ideālai.

Ņemot vērā Miska veselības stāvokli, vēl viena uzvara šķitusi teju neiespējama, tāpēc Reddijs centās atrunāt savu klientu: "Vai es zaudējis prātu? Viņš tevi nositīs! Es negribu, lai tava nāve gultos uz manas sirdsapziņas."

Lai gan Redijs pat piedāvāja naudas atlīdzību, Misks tomēr uzstāja, ka vēlas cīnīties: "Kāda starpība? Labāk nomirt ringā, nevis gaidīt nāvi šūpuļkrēslā"

Desmit raundu cīņa tika nozīmēta uz 1923. gada 7. novembri.

Pēdējie Ziemassvētki

Brenāns zināja par pretinieka problēmām, tādēļ negatavojās cīņai. Viņš bija pieņēmies svarā un nedomāja to zaudēt, trenažieru zālē ieradoties tikai dažas dienas pirms cīņas.

Turpretim Misks stipri notievēja, teju visu laiku pavadot gultā. Viņš gan tobrīd norādījis, ka tādā veidā spēcinoties.

Svēršanās pirms cīņas Miska svars bija 189 mārciņas (85 kilogramus), bet Brenāna - 206 mārciņas (93 kilogrami).

Kā novērojuši aculiecinieki, Misks knapi stāvējis kājās, taču viņa sejā neesot bijušas manāmas ciešanas. Pirmie trīs raundi pagāja līdzīgi, bet ceturtais raunds beidzas ar nokautu... par labu Miskam. Neskatoties uz fizisko vājumu un treniņu neesamību, zibenīgais Miska sitiens vēl nekur nebija pazudis.

Par uzvaru Misks saņēma 2 400 ASV dolārus. Pa šo naudu viņš nopirka Ziemassvētku dāvanas ģimenei. Meitai – lelli un plīša lāci, dēliem- divriteņus, sievai – klavieres. Savukārt savai mātei Billijs aizsūtīja dārgus produktus svētku galdam un dāsnu naudas čeku. Neliela daļa naudas tika ieguldīta jaunām mēbelēm mājai, bet atlikumu Misks ieskaitīja sievas kontā. Pirmssvētku rītā bokseris īstenoja savu seno sapni - došanos pīļu medībās, bet vakaru pavadīja ar savu ģimeni pie garda svētku mielasta.

"Es atminos šos Ziemassvētkus. Domāju, ka mēs visi sapratām, ka tēvs aizvadīja šo cīņu mūsu dēļ," pēcāk atzinis Miska dēls Duglass.

Tuvojoties naktij, Misks devās uz istabu, jo sāpes pēkšņi saasinājušās. 25. decembrī bokseris piezvanīja Reddijam un palūdza, lai viņu aizved prom no mājām, jo viņš nevēlējās, lai bērni redz sava tēva agoniju.

Sportists tika nogādāts slimnīcā, un tikai tad viņa sieva uzzināja par patieso situāciju. Visu šo laiku viņš bija pārliecinājis sievu, ka ārstējas un apgalvojis, ka viņa dzīvībai nekas nedraud, jo negribēja, lai viņa pretotos viņa cīņām ringā.

Billijs nomira pēc sešām dienām, pirmajā 1924. gada dienā. Viņam bija tikai 29 gadu.

2010. gadā Misks tika iekļauts Starptautiskajā boksa slavas zālē. Savas profesionālās karjeras laikā viņš izcīnīja 43 uzvaras, piedzīvojot trīs zaudējumus, bet divi viņa dueļi noslēdzās neizšķirti.

Seko Apollo arī Instagram - viss aizraujošais, skaistais un svarīgais vienuviet!