Apzinātas avārijas un viegla nauda. Kā pašā Rīgas centrā jau gadiem ilgi uzdarbojas krāpnieki

Brīvības bulvāris Rīgā bez automašīnām.

FOTO: Ingars Tenis, TVNET

Brīvības pieminekļa pakājē krāpniecība jau ilgus gadus plaukst un zeļ, jo tās galvenais iemesls ir neloģiska satiksmes organizēšana, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums 4. studija.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var taisīt tikai kreiso pagriezienu. Jāsaka tā, ka principā no kreisās malējās un vidējas joslas var tēmēt jebkurā no trijām joslām, kuras atrodas Raiņa bulvārī," skaidroja satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Speciālists norādīja, ka šī situācija bieži izraisa konfliktu par to, kurš no spēkratiem ieņems vidējo joslu.

Ik gadu izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem. Autovadītāji, kuri brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu un veic kreiso pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži vien ieņem vidējo joslu. Tādā pašā situācijā nonākuši arī tie šoferi, kuri atrodas tuvāk kreisajai malai un vēlas doties Centrālās stacijas virzienā.

FOTO: Ekrānuzņēmums no 4.studijas sižeta

"Krustojuma vidū, kad sākas manevrēšana, sāk strādāt labās rokas princips. Tas, kurš brauc no vidējās joslas, sanāk, ka tam ir priekšroka. Šī ir ļoti pateicīga vieta, lai īstenotu krāpšanas gadījumus," norādīja Irbītis.

Katru gadu apdrošinātājiem nākas saskarties ar vairākiem krāpšanas gadījumiem, kad avārijas tiek izraisītas speciāli. 

Ir arī autovadītāji, kuri ielās dodas "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Tiesa, precīzas summas par izkrāpto naudu neesot.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norādīja, ka līdzīga situācija esot Augusta Deglava un Stirnu ielu krustojumā, kā arī Mūkusalas aplī.

"Krāpnieks šādās vietās uzmanīgi pielien priekšā un izraisa sadursmi, jo viņš perfekti pārzina ceļu satiksmes noteikumus," norādīja Abāšins.

Irbītis sacīja, ka Brīvības un Raiņa bulvāru krustojumā 90% avāriju notiek tieši nepareizas braukšanas dēļ. 

Daudziem cilvēkiem nav skaidrs, kā pēc CSN ir jāizbrauc šis krustojums. 

"Parasti šādas krāpniecības notiek ar retākām mašīnām - teiksim tā, ka ar spēkratiem, kuri Latvijā ir reti sastopami," sacīja Abāšins.

Viņš norādīja, ka šādu spēkratu remonts esot ļoti dārgs un rezerves daļas ir jāgaida ilgu laiku. "Apdrošinātājs uztaisa tāmi, taču "cietušais" norāda, ka viņš vēlas saņemt skaidro naudu. Tādos gadījumos "cietušais" mašīnu saremontē pats par lētu naudu, tādējādi nopelnot."

Policija un apdrošināšanas kompānijas cenšas šos apdrošinātājus izķert, bet tas nav viegli izdarāms, jo pēc likumiem krāpniekiem ir taisnība. 

"Zinot to, ka tagad daudziem mašīnās ir kameras, telefoni, kuri filmē, ir iespējams izķert šādus gadījumus," sacīja Abāšins.

Šajā krustojumā nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nav veikti. 

"Problēma ir atrisināma ļoti vienkārši - vidējai joslai jāuzvelk tieši tāds pats marķējums (sabiedriskā transportlīdzekļa josla) un problēma ir atrisināta," norādīja Irbītis.

Teorētiski šajā krustojumā varētu arī iztikt bez kreisās joslas, kas ļauj nogriezties uz Brīvības bulvāri un doties Juglas virzienā, atstājot tikai sabiedriskā transporta joslu, vidējo joslu, kas ļautu braukt tikai taisni un kreiso joslu, kas ļautu braukt taisni un nogriezties pa kreisi.