Valdība nav bijusi informēta par pieejamo vakcīnu apjomu. Pavļuts ar rezolūciju liek iepirkumu lēmumus padarīt izsekojamus

Veselības ministrs Daniels Pavļuts.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Valdība nav bijusi informēta par to, cik dažādu ražotāju vakcīnas pret Covid-19 Latvijai pieejamas. Veselības ministrijā (VM) pieņemtie lēmumi faktiski ir neizsekojami, ko veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ar rezolūciju liek mainīt, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

VM izvēle atteikties no lielākās daļas Latvijai pieejamo "Pfizer" vakcīnu nozīmē, ka vakcinācijas tempā no kaimiņvalstīm atpaliksim vēl vairāk. Pavļuta uzdevumā sāktajā dienesta pārbaudē konkrēti atbildīgo atrašana ir maz ticama. Lēmumu pamatojums ir neizsekojams, atbildīgo nav, bet Pavļuts ar savas ministrijas ierēdņiem spiests komunicēt ar rezolūcijām. Tādu viņš šonedēļ izdevis, liekot radīt kārtību, kā turpmāk jāpieņem lēmumi par vakcīnām.

Latvijā šobrīd ir otrs mazākais vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars Eiropas Savienībā. Tagad potē gandrīz tikai tos, kas jau saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Tuvākajās nedēļās potēšanas temps neaugs, jo pagaidām Eiropā visplašāk pieejamo "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu Latvija pasūtījusi nelielā apjomā. 

Latvijai bija pieejami 1,29 miljoni devu. No tiem 860 000 varēja pasūtīt uzreiz, bet Latvija palūdza tikai 97 000.

Par kļūdām vakcinēšanas sagatavošanā amatu zaudēja Ilze Viņķele (AP), taču joprojām nav zināms, kurš izlēma, ka Latvija pirks tikai mazu daļu no pieejamā. Līgumus ar ražotājiem slēdz Nacionālais veselības dienests, Ministru kabinetā un sabiedrībai par izvēlētajām vakcīnām stāstīja Zāļu valsts aģentūras direktors.

Ne šo iestāžu vadība, ne VM ierēdņi tagad intervijām nepiekrīt, vēstīja raidījumā. Vienīgā reize, kad sabiedrībai skaidrota vakcīnu izvēle, bija kopīga preses konference dienu pēc tam, kad premjers pieprasīja Viņķeles demisiju.

Jaunais veselības ministrs uzreiz pēc stāšanās amatā uzdeva sākt dienesta pārbaudi par to, vai vakcīnu izvēle bijusi tiesiska un pamatota. Trim VM un Valsts kancelejas ierēdņiem tā jāpabeidz līdz 1. februārim.

"Šobrīd vēl nezinot, kādi ir dienesta pārbaudes rezultāti, tas, kas man šķiet diezgan acīmredzami, ka lēmumi ir tikuši pieņemti bez pietiekami skaidras procedūras, bez pietiekami skaidras atbildības," raidījumā sacīja Pavļuts. 

"Tostarp izskatās, ka daļa no šiem pieņemtajiem lēmumiem gluži vienkārši nav tikuši pat dokumentēti. Respektīvi, ir sapulces, ir bijuši lēmumi, ir bijusi apspriešana, nav protokola."

7

Tagad zināms, ka Viņķele maldināja sabiedrību par vakcīnām. Preses konferencē pēc valdības sēdes 29. decembrī viņa noraidīja to, ka Latvija nopirkusi mazāk vakcīnu nekā varēja.

Viņķele uzskata, ka atbildību par vakcīnu kļūdu jāuzņemas visai valdībai. Tā apstiprinājusi naudas piešķiršanu, bet jautājumus neviens nav uzdevis.

Tagad Latvija pasūta papildu vakcīnas - gan no "Pfizer", gan citiem ražotājiem. Pavļuts šonedēļ VM valsts sekretārei licis izstrādāt kārtību, kā turpmāk pieņems lēmumus par vakcīnām. Ministra vēstulē teikts, ka "konstatēti gadījumi, kad Veselības ministrijas vadība nav bijusi informēta, ka ir pieņemts lēmums par nepieteikšanos uz pieejamajiem vakcīnu apmēriem". 

Galvenais attaisnojums mazajam "Pfizer" vakcīnu iepirkumam ir tas, ka izvēles izdarīšanas brīdī Latvija jau bija pasūtījusi vairāk nekā miljonu cita ražotāja - "AstraZeneca" - vakcīnas, kas ir lētākas un vienkāršāk lietojamas. 

Līgumu par "AstraZeneca" vakcīnu iegādi Latvija noslēdza augustā. Septembrī uzņēmuma Latvijas pārstāvniecību uzaicināja uz Imunizācijas padomi, kas radīja minējumus par īpašu labvēlību pret šo kompāniju. Taču tās Latvijas birojs uzsver, ka sarunās par līgumu nav iesaistījies. 

Imunizācijas padome ir zinātnieki un eksperti, kas bez atlīdzības konsultē valsts institūcijas. Tās pārstāvji noliedz, ka būtu ministrijai teikuši, cik un kuras vakcīnas iegādāties. "AstraZeneca" pārstāvniecībā skaidro, ka uzņēmumam lūgts sniegt informāciju par topošo vakcīnu.

Eiropā "AstraZeneca"vakcīna reģistrēta tikai šonedēļ. Ziņu aptumšoja Eiropas Komisijas un ražotāja strīds par plānotu piegāžu samazinājumu. Neskatoties uz Vācijas iztiektajām bažām par vakcīnas efektu vecāku ļaužu grupās, Eiropas Zāļu aģentūras komisijā par labu vakcīnai balsoja visi dalībnieki, arī pārstāve no Latvijas zāļu aģentūras. 

Gada pirmajā ceturksnī paredzētos 400 tūkstošus "AstraZeneca" devu Latvija nesaņems. Zināms, ka februārī solīti 70 tūkstoši. Masu vakcinācija sākties varēs ne ātrāk kā aprīlī. Līdz tam vīrusa apkarošanas galvenais ierocis būs plašāka testēšana, izmantojot ātros testus. 

VM līdz šim iebilda pret eksprestestu izmantošanu. Tie ir daudz lētāki un ātrāki, bet arī kļūdaināki. Lai pārliecinātu ministriju, Kariņš pat meklēja Pasaules Veselības organizācijas atbalstu. Šonedēļ valdība akceptēja eksprestestu iepirkšanu izmantošanai pansionātos. 

Rudenī ministri strīdējās par SPKC resursu palielināšanu. VM teica, ka tas nav vajadzīgs. Šonedēļ izrādījās, ka centra jaudu tomēr vajag palielināt, un valdība piešķīra naudu, lai centrs Covid-19 pozitīvo cilvēku apzvanīšanu uzticētu uzņēmumam no malas. 

Šobrīd Latvija pasūtījusi vakcīnas, ar ko pietiktu vairāk nekā trīs miljonu cilvēku potēšanai. Tās ir no pieciem dažādiem ražotājiem, bet pagaidām reģistrētas ir trīs. Turpinās sarunas arī ar citiem farmācijas uzņēmumiem, kas izstrādā vēl citas vakcīnas.

Video: "Nekā personīga" sižets