Valdība lems par skaistumkopšanas pakalpojumu pieejamību un mācību pocesa atjaunošanu mazākajām klasēm (1)

EM minēto jautājumu bija iesniegusi izskatīšanai otrdien notikušajā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē, tomēr, kopsēdei ieilgstot, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) lēma jautājumu par skaistumkopšanas nozari skatīt ceturtdien.

Premjers norādīja, ka daļa skaistumkopšanas nozarē strādājošo patlaban strādā "pagrīdē", tāpēc šī nozare no turienes būtu "jāizvelk".

Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ patlaban ir pāragri runāt par skaistumkopšanas nozares darbības atsākšanu. Ministra ieskatā, par šo jautājumu varētu lemt marta sākumā. 

LETA jau vēstīja, ka EM otrdien bija plānojusi informēt valdību par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.

Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.

Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēji.

Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājoši pakalpojumus klātienē varētu atsākt sniegt, ja tiks ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.

Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība - 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.

No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.

Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalstīja priekšlikumu par "drošas skolas" principa ieviešanu, un šī principa iedzīvināšanā liela nozīmē būtu reģionālai pieejai dažādu ierobežojumu izmaiņu ieviešanā.

Premjers aicināja ievērot tā dēvēto "luksofora principu", kas nosaka četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi. Kariņš norādīja, ka kamēr 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir virs 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Eiropas skatījumā Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību tiek vērtēta kā bīstama.

Vienlaikus premjers aicināja ņemt vērā Lielbritānijā konstatētā Covid-19 daudz lipīgākā paveida gaidāmo izplatību Latvijā. "Tagad Covid-19 saslimstība mazinās, bet mēs zinām, ka tas ir laika jautājums, kad prevalēs britu variants," piebilda Kariņš.

Pēc diskusijām Kariņš vēlreiz rosināja arī turpmāk ņemt vērā "luksofora principu" un aicināja Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz ceturtdienai vienoties par to, kādos apstākļos bērni varētu atgriezties skolā.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitātei, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju, kur visus gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu.