1994. gada 12. februārī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notika traģēdija - Mustames ielā 45 iebruka veikala "Marja" jumts, kā rezultātā bojā gāja pieci cilvēki, vēsta laikraksts "Postimees".

No bojāgājušajiem divas bija sievietes. Dežurējošais neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts ziņoja, ka 13 cilvēki bija smagi ievainoti, no kuriem trīs smagā stāvoklī tika nogādāti Sepo klīnikā, kas pastāvēja no 1977. līdz 1994. gadam.

Vienu no cietušajiem nogādāja bērnu slimnīcā, bet pārējie cietušie tika nogādāti Mustames slimnīcā - mūsdienās Ziemeļigaunijas reģionālā slimnīca.

Ziņu aģentūra BNS iepriekš vēstīja, ka pēc sešām dienām slimnīcā viens no cietušajiem tika izrakstīts, bet vairāki no gūtajām traumām mira.

FOTO: Viktor Rudko / Eesti Filmiarhiiv

Liktenīgajā dienā veikalā bija krietni vairāk apmeklētāju nekā iepriekš. Tas bija saistīts ar Lillehameres Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, jo cilvēki devās uz veikalu iepirkties dienas pirmajā pusē.

Pēc pusdienlaika veikalā cilvēku pieplūdums mazinājās un plkst. 15.15 veikala kasiere Leida Lāna izdzirdēja ārkārtīgi skaļu troksni veikala gaļas produktu nodaļā.

Pēc viņas teiktā: "Pēkšņi viss sāka šausmīgi drebēt - vispirms nokrita griesti un tad betona paneļi. Sākumā likās, ka veikalā uzsprāgusi bumba!"

Lāna negadījumā necieta, viņa ātrumā aizvēra kasi un metās laukā no veikala, lai zvanītu neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

"Sauciet visas medicīniskās un glābēju vienības, veikalā "Marja" iebrucis jumts! Notikusi briesmīga traģēdija," sacīja kasiere.

Pāris minūšu laikā notikuma vietā jau bija ieradušās aptuveni puse no Tallinas pilsētas glābēju vienībām - 11 ātrās palīdzības un divas reanimācijas brigādes, policija, ugunsdzēsēji.

Glābējiem nebija atbilstošas tehnikas un prasmju

Herts Teders tolaik piedalījās glābšanas darbos. Viņš atminējās, ka tolaik glābējiem nebija ne pieredzes, ne atbilstošas tehnikas, lai veiktu glābšanas darbus sabrukušās vietās.

"Pirmkārt, mēs mēģinājām noskaidrot, cik daudz cilvēku atrodas zem gruvešiem, cik ir ievainoto. Tikai tad sākām glābšanas darbus," atminējās Teders.

"Arī glābēji baidījās, ka pēkšņi uz galvas var uzkrist betona paneļi.

Tos nebija iespējams nostiprināt, jo mūsu rīcībā bija tikai cirvji, laužņi un lāpstas. Modernākais no instrumentiem bija motorzāģis," "Postimees" stāstīja Teders.

FOTO: Viktor Rudko / Eesti Filmiarhiiv

Glābšanas darbi notika līdz vēlam vakaram. Glābējiem un mediķiem trūka tehnikas tik sarežģītām glābšanas operācijām - ar baļķiem nostiprināja vēl neiebrukušos betona paneļus, bet, lai paceltu jau iegruvušos betona gabalus, tika lūgts kravas celtnis.

Tā kā glābēju kravas celtnis nebija derīgs, bija nepieciešams lūgt privātas firmas aprīkojumu. Glābšanas darbi noslēdzās 13. februārī plkst. 2 naktī, kad visi betona paneļi bija pārvietoti.

Mirušo vidū bija jaunlaulāts pāris - 30 gadus vecais Urmass Lehings un 25 gadus vecā Kērta Viljaste. Kopā ar vecākiem veikalā atradās arī trīs gadus vecais Rasmuss, kurš izdzīvoja, jo viņam palaimējās, ka atradās starp betona paneļiem. Pēc notikušās traģēdijas viņu audzināja vecmāmiņa.

Kas vainojams "Marja" veikala traģēdijā?

Policijas priekšnieks Ralfs Palo norādīja, ka notikušais nav saistīts ar sprādzienu. Izmeklēšanas gaitā tika atklāti nopietni konstrukcijas defekti.

Pēc Speciālās komitejas priekšsēdētāja Urmo Kala sacītā, notikušais saistīts ar jumta dzelzsbetona sijas sabrukšanu. Tas noticis, jo veikala celtniecības procesā tika lemts par papildus armatūras stieņu ievietošanu lielākai drošībai, taču celtnieki to tā arī nemaz neizdarīja. Tās ir sekas, kāpēc pēc 17 gadiem notika "Marja" veikala traģēdija.

FOTO: Viktor Rudko / Eesti Filmiarhiiv

Lai gan valdības komisija noskaidroja, ka nelaimes cēlonis bija saistīts ar pārkāpumiem būvniecības laikā, 1995. gada martā policija izbeidza kriminālprocesu saistībā ar noilguma termiņa beigšanos, kas izraisīja traģēdiju.

1994. gadā Glābšanas dienesta ģenerāldirektors Harijs Hains paziņoja, ka glābējiem nav nepieciešamā aprīkojuma šādu darbu veikšanai.

Pēc "Marja" veikala traģēdijas Igaunijas valdība rūpējās par to, lai glābēji tiktu apgādāti ar atbilstošu tehniku, kā arī viņi tika apmācīti, kā rīkoties nogruvumu gadījumos.

Toreizējais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs pauda līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un ģimenēm.

"Šī traģēdija pierāda, ka tā ir lēnas darbības bumba, kas atkal un atkal atgādina par padomju laikiem."

Ēkas būvniecība tika pabeigta 1977. gadā un tai bija viens stāvs. Igaunijā vairs nav sastopamas tāda tipa celtnes ar identisku konstrukciju.

Jauns veikals traģēdijas vietā

1994. gada pavasarī arhitekti Voldemārs Herkls un Kalle Ranula sadarbībā ar arhitektu biroju "Harmin" sāka projektēt jaunu veikala ēku.

Jaunā veikala būvniecības darbi sākās 1994. gada rudenī. Tika būvēta divstāvu ēka - pirmajā stāvā atradās pārtikas preces, bet otrajā rūpniecības.

1995. gada 9. februārī celtnieki ēkai uzkāra vainagu. AS "Marja" valdes priekšsēdētāja vietniece Eva Niulika atklāja, ka tas neesot izdarīts, atzīmējot traģēdijas gadadienu, bet gan, lai izpildītu ierasto tradīciju.

FOTO: Viktor Rudko / Eesti Filmiarhiiv

Jaunās ēkas pirmā stāva konstrukcija tika izveidota no betona bloku sienām, bet otrā stāva - no metāla karkasa. Pēc pircēju lūguma veikals tika projektēts tā, lai ēkā iespīdētu gaisma vietā, kur iebruka jumts. Jaunais veikals oficiāli tika atklāts 1995. gada 30. jūnijā.

Koki, kas tika iestādīti netālu no veikala tika nozāģēti, bet katru gadu 12. februārī to vietā tiek noliktas sveces.

Igaunijas laikraksta "Post" skaidrojums par traģēdijas iemesliem

Veikala "Marja" traģēdijā nav vainojams padomju laiku "haltūrisms", bet akciju sabiedrības darbība, kas īrēja veikala telpas - tika paplašināta tirdzniecības telpa, kā rezultātā nācās atbrīvoties no vairākiem griestu balstiem.

Apskatot sabrukušā veikala tirdzniecības zāli ir redzams, kur atradās griestu balsti. Būvfirmas "Võru Külaehituskoondis" pārstāvis Jāks Karolīns jau iepriekš personīgi brīdināja veikala nomniekus par potenciālajiem draudiem saistībā ar balstiem, kuri tika likvidēti.

Zolitūdes traģēdija

2013. gada 21. novembrī Rīgā, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Tomēr Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona - būvinženieris Ivars Sergets, jo, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus.