Pašmāju sociālos tīklus sašūpoja 31 gadu vecā Krista Sirsniņa atklātā pieredze. Vīrietis pieteicās vakancei kādā Vecmīlgrāvja bērnudārzā, taču vecāku attieksmes dēļ pie iecerētā darba netika. Kāpēc sabiedrībā valda uzskats, ka dārziņos jāstrādā tikai sievietēm, un kas par to ir sakāms bērnu psihiatram Ņikitam Bezborodovam, centās noskaidrot portāls "Apollo.lv".

Krists sarunā ar portālu "Apollo.lv" atklāj, ka Covid-19 pandēmija ir ieviesusi korekcijas arī viņa dzīvē - vīrietis palicis bez darba. Krista sieva ir bērna kopšanas atvaļinājumā un līdz tam, kad sieva atgriezīsies darbā, Krists meklē iespējas, kur nopelnīt naudu.

Sakarā ar to, ka Krists ar ģimeni dzīvo Vecmīlgrāvī, viņš nolēma, ka būtu ļoti ērti meklēt darbu tuvējā apkārtnē. Vīrietis nolēma pieteikties uz vakanci par bērnudārza audzinātāja palīgu, jo viņam esot ļoti liela praktiska pieredze ar bērniem, gan auklējot radu atvases, gan ar savu mazo meitiņu.

"Es pats piezvanīju uz dārziņu un izstāstīju, ka meklēju darbu ar bērniem. Bērnudārza vadītāja bija laipna un aicināja sūtīt CV. Tomēr uzreiz arī brīdināja, ka vecāki būs pret, ka vīrietis bērniem "tīra dupšus"," pastāsta Krists.

Vadītāja atklāti teikusi, ka dārziņā notikusi vecāku sapulce, kurā ticis nolemts, ka vecāki ir pret, lai pirmsskolas izglītības iestādē strādātu vīrieši, kas, iespējams, varētu izrādīties "gramstītāji vai vēl ļaunāk - pedofili".

Krists pastāstīja, ka pēc sarunas juties ļoti apjucis, ka "vienīgais šķērslis, kas viņu šķir no potenciālās darba vietas ir viņa dzimums".

12

Taču vīlies vai šokēts viņš neesot bijis, jo arī iepriekš ir saskāries ar līdzīgu attieksmi citās iestādēs. Stāsta varonim šķiet, ka reti kuram interesējot cilvēka personīgais fons.

Krists pastāstīja, ka netaisās padoties un darbu ar bērniem turpinās meklēt. Viņš norādīja, ka pirmajās dienās pēc savas pieredzes publicēšanas sociālajā tīklā "Facebook" vīrietis jau ir saņēmis vairākus uzaicinājumus un iespējamus darba piedāvājumus.

Vecāki sadalījušies divās frontēs

Sociālajos tīklos ir izvērtušās plašas diskusijas par šo tēmu. Vecāki metas dalīties ar saviem uzskatiem, kāpēc negrib, lai bērnudārzā strādātu vīrieši, un pretēji. Arī Krista "Facebook" ierakstam atbildējuši teju 600 cilvēki.

Cilvēki, kuri audzinājuši bērnus ārzemēs, norāda, ka Latvija "šajos uzskatos ir vēl aizkavējusies viduslaikos", pamatojoties uz to, ka ārvalstīs vīrietis, kurš strādā bērnudārzā, ir normāla prakse.

Kāda cita sieviete uzskata, ka vīrieša parādīšanās sieviešu kolektīvā būtu ieguvums ne tikai bērniem, bet pašām darbiniecēm: "Tas vien, ka kolektīvā parādītos vīriešu dzimtes pārstāvis, manuprāt, būtu īstens malks svaiga gaisa visam sieviešu kolektīvam. Paradītos smaidi, komplimenti dāmām. Nebūtu tik liels īgnums."

Cita sieviete piekrīt, ka "bērnudārzi tikai iegūtu "atšķaidot" sieviešu kolektīvus".

12

Daļa jauno vecāku uzskata, ka galvenais, lai darbiniekam patīk darbs un bērni ir laimīgi, jo visiem būtu jābūt vienlīdzīgām tiesībām. Tāpat daudzi vecāki stāsta, ka viņu bērni jau apmeklē dārziņus, kur audzinātājs vai audzinātāja palīgs ir vīrietis, piebilstot, ka nekad nav radušās nekādas aizdomas vai šaubas.

Kāda sieviete piekrīt, ka tā ir diskriminācija, taču uzskata, ka pamatota, skaidrojot, ka visbiežāk tieši vīrieši ir pedofili, tāpēc nevarot vainot vecākus, ka viņi pret to iebilst.

Tāpat ļoti daudzi tēvi un mātes atklāti raksta, ka nevēlētos, lai viņu mazo bērnu dibenus mazgātu vīrietis. Kāpēc? Vienīgais arguments - dzimums.

Kas ir aizspriedumu sakne?

Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

FOTO: Gints Bāliņš/TVNET

"Šādiem aizspriedumiem pamatā ir vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem - Rietumu pasaulē jau ilgstoši ir iesakņojies tas, ka mazu bērnu aprūpi vienmēr ir uzņēmusies sieviete," sarunā ar portālu "Apollo.lv" atklāj bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

"Pirmatnējā sabiedrība arī tādā konceptā eksistēja, ka sieviete ir tā, kas dzemdē un aprūpē bērnus, un uzrauga pavardu. Vīrietis ir tas, kas medī, gādā pārtiku," uzsver psihiatrs.

"Ir jāsaprot, ka pasaule ir mainījusies, un 20. gadsimtā ir notikušas globālas pārmaiņas sabiedrībā. Pēc Otrā pasaules kara ir mainījusies ekonomika un sabiedrībā attīstījušies citi procesi, kā dzimumu vienlīdzība. Līdz ar šīm izmaiņām sieviete tīri fiziski vairs nevar būt vienīgais primārais aprūpētājs, kas nozīmē, ka šo lomu ir jāpilda vairākiem cilvēkiem," norāda Beborodovs.

"Tas nozīmē, ka vīrietim aizvien vairāk ir jāpilda nosacīti mātes lomu. Jāsaprot, ka mātes loma primāri nav piesaistīta dzimumam."

12

Psihiatrs norāda, ka ir diezgan daudz pētījumu, kas apliecina, ka bērna primārais aprūpētājs var būt jebkurš - dzimums nav svarīgs.

"Zinātniski mēs zinām, ka vīrietis var būt tas, kurš rūpējas par maziem bērniem. Kulturāli, protams, tā ideja var šķist nepieņemama, jo klasisks ģimenes modelis ir iesakņojies sabiedrības apziņā jau vairākus gadu tūkstošus un tiek balstīts uz tradicionālām vērtībām," norāda speciālists, uzsverot, ka šie aizspriedumi var būt atkarīgi arī no valsts, minot, ka Skandināvu valstīs sabiedrībai ir nedaudz citādāka uztvere.

"Mūsu kultūrā pavisam noteikti tiek uzskatīts, ka vīrietis ir vairāk agresīvs nekā sieviete,"

12

skaidro psihiatrs, piebilstot, ka vīrieši biežāk izdara noziegumus. "Runājot par dzimumnoziegumiem, tas ir pirmais, kas cilvēkiem iešaujas prātā, kas, protams, daļēji atbilst patiesībai. Bet jautājums - vai tas ir kaut kas bioloģisks vai sociāli konstruēts? Cilvēka uzvedība ir ļoti atkarīga no sabiedrības gaidām," eksperts izšķir, ka sabiedrības gaidas pret puišiem un meitenēm ir ļoti atšķirīgas. 

Bezborodovs izceļ, ka stigmas sabiedrībā ir grūti mainīt, taču tas nav neiespējams.

"Tas ir ļoti sarežģīti, bet psiholoģijas jomā veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka stigmu var mazināt ar pozitīvu sociālo kontaktu jeb pieredzes stāstiem."

12

Jautāts, vai no bērnu skatupunkta ir svarīgi, ar kāda dzimuma pārstāvi viņš saskaras, Bezborodovs norāda, ka agrīnā attīstībā bērnam no svara ir tikai tas, cik labs ir viņa primārais aprūpētājs.

"Tradicionāli šī loma ir mātei, bet, kā mēs zinām no pētījumiem, tad šī loma nav piesaistīta dzimumam," norāda psihiatrs, piebilstot, ka tālākā attīstībā (tieši bērnudārza vecuma bērniem) ir ļoti būtiska tā sauktā tradicionāla tēva loma, lai viņiem būtu blakus kāds, kas viņus iedrošina un palīdz izzināt pasauli.

Eksperts uzsver, ka ir ļoti daudz vientuļu māšu, kas ir globāla mēroga problēma, jo viens cilvēks nevar tik vienkārši pārslēgties no vienas lomas uz otru, tāpēc viņš izceļ, ka to atsvērtu tas, ja izglītības sistēmā "sāktu strādāt vairāk vīriešu".

"Tā ir visai neveselīga situācija, ka izglītības sistēmā gan pirmsskolās, gan skolās strādā principā tikai sievietes,"

12

pauž Bezborodovs. "Būtu labi, ja izglītības iestādēs strādātu vairāk vīriešu, kas arī palīdzētu mazināt šos stereotipus. Jo dzimums [šādā amatā] nav svarīgs, bet gan tas, ko tu dari, tavas zināšanas, kompetences un izpratne."

Kā atpazīt diskrimināciju darba vietā? 

Visu iedzīvotāju vienlīdzīga vērtība un vienlīdzīgas tiesības, neatkarīgi no cilvēka identitāti veidojošām iezīmēm – tādām kā dzimums, etniskā izcelsme, mantiskais stāvoklis un citas – ir sabiedrības pamatvērtība demokrātiskā valstī, norāda Latvijas Cilvēktiesību centrā. Tāpēc svarīga tiesību iezīme šādā valstī ir vienlīdzība likuma priekšā un diskriminācijas aizliegums.

Viena no būtiskākajām jomām, kur diskriminācija ir aizliegta, ir darba attiecības.

Latvijas Darba likums aizliedz diskriminēt cilvēku uz šādiem pamatiem: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. 

Diskriminācija nav pieļaujama gan tad, ja darba devējs ir valsts vai pašvaldības iestāde, gan arī tad, ja darba devējs ir privāts uzņēmums.

Kur cilvēks var vērsties, ja uzskata, ka ir diskriminēts? 

Ja cilvēks uzskata, ka darba attiecībās pret viņu vērsta diskriminācija, viņam ir tiesības vērsties tiesā, prasot atzīt, ka notikusi diskriminācija, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu.

Šādā gadījumā svarīgi ir rīkoties nekavējoties. Darba likums noteic, ka lielākajā daļā diskriminācijas gadījumu cilvēks var iesniegt prasību tiesā viena mēneša laikā.

Tā kā ne visos gadījumos ir tik viegli izprast, vai tiešām notikusi diskriminācija, Latvijas Cilvēktiesību centrs aicina vērsties pie kompetenta jurista, lai kopīgi noskaidrotu, vai ir vērts vērsties tiesā.

Bezmaksas juridisko palīdzību šādos gadījumos iespējams saņemt:

  • Tiesībsarga birojā, Valsts darba inspekcijā, Latvijas Cilvēktiesību centrā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā;
  • attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret sievietēm: resursu centrā "Marta";
  • attiecībā uz diskrimināciju, kas vērsta pret cilvēkiem ar invaliditāti: invalīdu un viņu draugu apvienībā "Apeirons";
  • attiecībā uz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ: apvienība "Mozaīka".

Pēc konsultācijas ar juristu cilvēks, kurš uzskata, ka ir diskriminēts, var izlemt, vai vēlas vērsties tiesā, un nepieciešamības gadījumā jurists palīdzēs sastādīt prasības pieteikumu, norāda Latvijas Cilvēktiesību centrs.