"de facto": Jaunās koronavīrusa mutācijas liek pārskatīt drošības pasākumus. Vai vakcīnas būs jāpārveido?

Ilustratīvs attēls.

FOTO: PhotobyTawat/shutterstock.com

Jaunās pret vakcīnām mazāk jutīgās Covid-19 mutācijas visā pasaulē vēlreiz liek pārskatīt gan drošības pasākumus, gan to, kā šādiem variantiem vairāk izplatoties, mainīsies vakcinācijas principi. Arī Latvijai šis jautājums ir kļuvis aktuāls. Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" vēsta, ka pagaidām ir pārāk liela neskaidrība, kā pie šīm uzlabotajām vakcīnām Latvija tiks, ja tādas apstiprinās.

Jaunais Covid-19 Dienvidāfrikas variants Latvijā parādījies vismaz marta pirmajā pusē, ja ne ātrāk. Tam uz pēdām nonāca 15. martā, kad "E.Gulbja" laboratorijā veica analīžu paraugu skrīnēšanu. Tā kā jau ir zināms, ka šis variants ir noturīgās pret vakcīnu iedarbību, tad īpaša nozīme ir epidemioloģiskai izmeklēšanai, kas ļautu izsekot un samazināt izplatību.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs stāsta: "Mēs zinām, ka šis celms patiešām ir lipīgs, un pierādīts arī ar mūsu gadījumu, diemžēl - citas kontaktpersonas mājsaimniecībā arī inficējās, kas ir apstiprināts." 

Tādējādi ar šo variantu saslima četri cilvēki un, lai sadzītu pēdas, no kuries tas ienāca mājsaimniecībā, epidemiologi padziļināti analizē gan situāciju darbavietā, gan citās vietās kurās ir kaut mazākā teorētiskā iespēja par saistību.

Iepriekš šādi gadījumi nebija atklāti, tomēr tas nenozīmē, ka par šī varianta izplatības apmēru šajā brīdī nebūtu jāuztraucas. "Pagaidām mēs tā apgalvot nevaram, tāpēc, ka mēs nezinām, kur šis cilvēks ir inficējies. Nav bijis ārzemēs, nav kontaktējies ar cilvēkiem, kuri bija acīmredzami slimi vai kuriem bija kontēts šis vīrus. Tāpēc izslēgt mēs nevaram, ka šis vīruss jau neizplatās, jo nav redzama saikne ar kādu konkrētu infekcijas avotu," skaidro J.Perevoščikovs.

Nedēļas nogalē tika atklāti vēl jauni saslimšanas gadījumi ar Dienvidāfrikas variantu, nesaistīti ar pirmajiem.

Ko pret vakcīnām mazāk jutīgu vīrusa paveidu izplatība nozīmēs vakcinācijai, ir jautājums, uz kuru atbildes meklē Eiropas līmenī tā dēvētajā HERA inkubatorā. Tajā gatavo plānu cīņai pret Covid-19 variantiem.

Eiropas Savienības Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu 25.martā norādīja: "Mēs nenovēršam savu uzmanību no vīrusa variantiem. Tās ir mutācijas, pret kurām šā brīža apstiprinātās vakcīnas vienu dienu var nebūt pietiekami efektīvas. Mēs jau šobrīd to esam ņēmuši vērā vairākos no mūsu līgumiem. Un šodien, kā tūlītēju rīcību, HERA inkubatorā, mēs paātrināsim jauno pielāgoto vakcīnu apstiprināšanu."

Vakcīnu ražotāji jau veic darbu pie vakcīnu uzbošanas, bet pagaidām neviens no tiem apstiprināšanas procedūru Eiropā nav uzsācis, saka Latvijas zāļu valsts aģentūrā (ZVA). Taču tur apliecina, ka tad, kad tas notiks –  izskatīšanas process būs ātrāks.

Pāragri gan prognozēt, kādas tieši varētu būt izmaiņas –  papildinātas vakcīnas vai pilnībā pārveidotas.  ZVA Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska stāsta, ka attiecīgi arī vakcinācijas scenāriji atšķirsies – vai nu cilvēki saņems kādu papildu devu līdzšinējām vai kombinētas vakcīnas.

Kā un kurā brīdī Latvija pie šādām pielāgotām vakcīnām tiks, esot atkarīgs no kopējiem lēmumiem Eiropas Komisijā.

Nacionālajā veselības dienestā, kas no Latvijas puses atbild par līgumiem un vakcīnu piegādēm, saka – viņiem ziņu šobrīd  esot maz. Arī, kas notiks ar līdzšinējām vakcīnām, ja tādas jau Latvijai būs piegādās,  bet neiztērētas, brīdī, kad parādīsies jaunas, esot pāragri atbildēt. 

Bet kā norāda NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja – tā būs politiskā izšķiršanās, ko darīt. Turklāt šobrīd nav iespējams prognozēt, kāda tad īstu varētu būt situācija.  To parāda jau šā brīža piegāžu traucējumi.

Eksperti gan uzver, ka arī šī brīža vakcīnas nav kļuvušas bezjēdzīgas. Latvijas Biomedicīnas centra vadītājs Jānis Kloviņš uzsver: "Pozitīvā ziņa tomēr ir tāda, ka nav jau tā, ka tās vakcīnas arī pret šiem variantiem nedarbotos vispār. Tās vienkārši darbojas vājāk. Un tas nozīmē, ka tomēr tiem cilvēkiem, kuri arī saslimst pēc vakcinācijas, slimība noris vieglākā formā un viņi tomēr mazāk var aplipināt arī pārējos."

Arī P.Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis uzsver, ka visas vakcīnas joprojām pasargā no nāves un smagām slimības firmām.

Kurai vakcīnai ir viszemākā efektivitāte pret jauno variantu īsti nevarot salīdzināt – dažādu vakcīnu pārbaudes notikušas dažādos laikos un apstākļos. Taču ik viena no apstiprinātajām vakcīnām ir mazāk iedarbīga uz jauno Dienvidāfrikas variantu pret līdz šim plaši izplatītajiem variantiem, ko apliecinot atsevišķi uzliesmojumi starp vakcinētajiem Eiropā.

"Bet tajos visos nebija stacionēšanas un mirstības. Tā kā vakcīnas joprojām - nekas nemainās attiecībā uz vakcīnām. Un milzu atšķirības starp vakcīnām nav, ir dažādi pētījumi, un atkal tur var rotaļāties ar procentiem, bet, kas attiecas uz stacionēšanu un mirstību, atšķirības nav," saka U.Dumpis.

Līdz ar to atlikt vakcināciju, gaidot uzlabotas vakcīnas vai  konkrēta ražotajā vakcīnas, šobrīd neesot pamata. U.Dumpis norāda: "Mūsu uzdevums ir tagad novakcinēt pirmo reizi visus pēc iespējas ātrāk, un tad jau mēs domāsim. Bet  es neesmu par to pārāk satraucies. Vajadzēs - vakcinēsimies vēlreiz, nevajadzēs - dzīvosim tāpat. Mūsu uzdevums tātad ir atgriezties normā dzīvē."

Cik ātri vajadzība pēc jaunām vakcīnām būs izšķiroša, noteiks arī  šādu mutāciju izplatības ātrums. Piemēram, jaunais Lielbritānijas variants izplatījās ļoti strauji. Latvijā no pirmajiem konstatētajiem gadījumiem janvārī, trīs mēneši laikā tas jau varētu būt pie vainas pusē no saslimšanas gadījumu.

Ar drošības pasākumiem un efektīvu epidemioloģisko izmeklēšanu Dienvidāfrikas variantu varētu būt lielākas iespējas iegrožot. "Pagaidām dati liecina, ka viņš nav tik lipīgs kā Lielbritānijas variants, lai gan viņam ir arī tā mutācija, kura visbiežāk tiek saistīta ar lipīgumu. Bet nav savukārt citu mutāciju, kuras Lielbritānijas variantam tās pārējās mutācijas palīdz, teiksim, to lipeklīti padarīt lipīgāku," skaidro J.Kloviņš.

Mutāciju veidošanās ir nemitīgs process un arī minētie varianti turpina mainīties, un jo vairāk vīruss izplatās, jo vairāk vieta jaunām mutācijām. Arī tāpēc ir svarīgi ierobežot koronovīrusa izplatību, tostarp ar vakcināciju. Latvijas problēma gan aizvien ir vakcīnu pieejamība un pieejamo vakcīnu ātra pielietošana.