Raidījums: Šlesera laikā organizēts konkurss Šķēlem palīdzējis atgūt starptautiskā tiesvedībā zaudētus miljonus

Bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Digitālās televīzijas lietā apsūdzēts trīskārtējais premjers Andris Šķēle un kādreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Abi noliedz savu vainu krāpšanā. Prokuratūra uzskata, ka dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs uzņēmumam "Tet" ir vairāk nekā 3 miljoni eiro. Tomēr valstij piederošā kompānija neredz pamatu kļūt par cietušo šajā kriminālprocesā, vēsta raidījums "Nekā personīga". 

Pāreju uz digitālo televīziju sāka vēl Andra Šķēles premjerēšanas laikā. Par negodīgas peļņas projekta atslēgas uzņēmumu kļuva Londonā reģistrēta pastkastītes kompānija ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem.

150 miljonu vērtais līgums ar "Kempmayer" atklājās 2003. gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Tomēr šī tiesā joprojām izskatāmā krimināllieta par nelikumībām ciparu tv ieviešanā neizrādījās vienīgā. 

To, ka "Kempmayer" bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika Kempmayeriešiem atmaksāt Latvijas valstij vairāk nekā 5 miljonus eiro.

5 miljonus eiro par Šķēles aizdotu naudu samaksāja Andrejs Ēķis, "Kempmayer" akcionāru sastāva organizētājs.

8

Un te arī meklējams sākums tam, kas prokuratūras ieskatā ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru. 

Bija vajadzīgs plāns, lai iztērētos miljonus Šķēle atgūtu un vecie raidītāji nestu ienākumus. Kavača firmai "Hannu Digital" bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri. Un risinājums 2008.gadā tika atrasts sadarbībā ar "Lattelecom", ko tolaik vadīja kādreizējais Šķēles uzņēmumu finanšu direktora vietnieks Juris Gulbis. 

Visu nokārtot uzņēmās Aināra Šlesera vadītā satiksmes ministrija. Speciāli šim mērķim 2008. gada augustā kā steidzamus izgrozīja Ministru kabineta noteikumus un sarīkoja konkursu.

Nolikums deva būtiskas priekšrocības  tam, lai uzvarētu "Lattelecom" kopā ar "Hannu digital". Konkursu vadīja  satiksmes ministra Aināra Šlesera partijas biedrs ministrijas valsts sekretārs Nils Freivalds. Būtisku lomu spēlēja arī Šlesera padomnieks reizē arī Latvijas valsts radio un televīzijas centra vadītājs Lauris Dripe. 

Centra rīcībā bija visa infrastruktūra. Tā visā Latvijā bija gatava pārejai uz ciparu televīziju, taču Dripe pierunāja visus pārējos, ka LVRTC atsakās no vadošās lomas projektā un Rīgā mākslīgi tiek piesaistīts "Hannu digital" ar vecajām iekārtām. 

Šlesers apgalvo, ka par ciparu televīzijas ieviešanu lēma valdība, taču tieši viņš izdeva rīkojumu par konkursu un parakstīja izmainītos Ministru kabineta noteikumus.

8

Lai gan Gintars Kavacis intervijās apgalvo, ka konkursā ielīda par šķirbu, patiesībā ar četriem "Lattelecom" darbiniekiem jau bija izstrādāta shēma, lai Hannu Digital saņemtu no "Lattelecom" pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus.

Maksājumi tika maskēti zem dažādām pozīcijām. Piemēram, nepilnus divus miljonus "Lattelecom" komercfirmai skaitīja it kā par tās īpašo pieredzi, ko angliski dēvē par "know-how". 

Tāpat vienošanās paredzēja, ka "Hannu Digital" vairākus gadus saņems 22 % no "Lattelecom" ieņēmumiem, kas gūti nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan "Hannu Digital" apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota.

Kavacis intervijās nav atklājis, vai par "Lattelecom" naudu segts parāds Šķēlem.

Taču Šķēle ir meistars dažādu līgumu slēgšanā un raidījuma rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Šķēle ar uzviju ir atguvis Stokholmas šķīrējtiesai samaksātos 5 miljonus.

To netieši apstiprina arī viņam uzrādītā apsūdzība. Pret viņu sākta kriminālvajāšana ne vien par krāpšanu, bet arī par "naudas atmazgāšanu".  

Visi svarīgākie lēmumi digitālās televīzijas ieviešanā tika pieņemti 2008. gadā  un 2009. gada sākumā. Martā Godmaņa valdība krīt un Šlesers kādu laiku darbojas Rīgas domē, tad Saeimā, kur viņa politiskā darbība apraujas līdz ar  Valda Zatlera rīkojumu nr.2., jo nākamajā Saeimā viņu neievēl.

Neilgi pēc tam presē parādās ziņas, ka ekspolitiķis Ainārs Šlesers iecelts pasažieru pārvadātāja "Liepājas autobusu parks" padomē,  kurā  kontrolpakete piederēja Šķēles ģimenei. Abu ģimenēm kopīgi tagad pieder arī uzņēmumi Rīgas ostā, kurus viņi legalizēja  pēc oligarhu lietas izgāšanās.

Prokuratūra uzskata, ka krāpšanas rezultātā dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs caur "Hannu Digital" iesaisti ciparu tv projektā uzņēmumam "Lattelecom" jeb "Tet" ir vairāk nekā 3 miljoni eiro. "Tet" šonedēļ sniedzis raidījumam atbildes, ka neredz pamatu kļūt par cietušo šajā kriminālprocesā. 

Pēc tam, kad atklātībā parādījās ziņas, ka digitālās lietas kriminālprocesā apsūdzēts ilggadējs "Tet" vadītājs Juris Gulbis, uzņēmums pasūtīja starptautisku kriminālistu vērtējumu.

Tā izmaksas un secinājumi netiek izpausti, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Pētījumā neesot atklāti pierādījumi, kas liecinātu par "Tet" pašreaizējo vai bijušo darbinieku un amatpersonu ļaunprātīgu vai uzņēmuma komerciālajām interesēm neatbilstošu rīcību.