Maltā aklāta apjomīga pasu shēma, kas nodrošina bagātniekiem piekļuvi Eiropas Savienībai (5)

Firmas "Henley & Partners" dokumentu noplūde atklāj, kā Krievijas, Ķīnas un Saūda Arābija pilsoņi, kuri iegādājās Maltas "zelta pasi", izmantojot valdības investoru shēmu, izlikās, ka visu gadu ir dzīvojuši valstī, īrējot dzīvokļus un pēc tam atstājot tos tukšus.

Portāls "The Guardian" izskatīja 250 dokumentus un pieteikumus "zelta pasei", kurās "Henley & Partners" klienti Maltas valdībai paskaidroja, kāpēc viņi vēlas nodibināt sakarus ar Maltu. Vairāki to cilvēku dokumenti, kuriem vēlāk tika izsniegta Maltas pilsonība, nebija nekādas saistības ar uzturēšanos Maltā. 

Pēc "zelta pasu" programmas ieviešanas 2014. gadā Maltā bija vērojams naturalizēto Saūda Arābijas, Krievijas un Ķīnas valstspiederīgo skaita pieaugums.

Piemēram, pirms 2015. gada interesi par Maltas pilsonību Saūda Arābijā bija minimāla, savukārt kopš tā laikā par Maltas pilsoņiem kļuvuši vairāk nekā 400 cilvēki no šīs valsts.

Ir dažādi legāli iemesli, kāpēc cilvēks vēlas iegūt citas valsts pasi, tomēr Maltas gadījumā pastāv bažas, ka šī sistēma tiek ļaunprātīgi izmantota.

Kā var iegūt Maltas "zelta pasi"?

Firmas "Henley & Partners" informācija liecina, ka Maltas valdība vēlas, lai katrs no pretendentiem uz pilsonību sniegtu pavadvēstuli, kurā izklāstīts, kā viņi plāno veidot saikni ar Maltu.

Maltas valdības investoru shēma ļāva veiksmīgi apgalvot, ka Krievijas, Ķīnas un Saūda Arābijas pilsoņiem ir saistība ar Maltu, taču galvenā juridiskā prasība bija pavadīt Maltā tikai pāris nedēļas un veikt dažas darbības, piemēram, izīrēt jahtu vai ziedot vietējai labdarības organizācijai.

"Zelta pasu" sistēma balstās uz principu, ja ilgāka uzturēšanās valstī nav iespējama, tad ir jāatver bankas konts, jāveic ziedojumi vietējām labdarības organizācijām un jābūt dalībniekam kādā organizācijā. Kā norāda "Henley & Partners" menedžeris, tad nevienam pretendentam netiks noraidīts šīs pavadvēstules saturs.

Lai iegūtu "zelta pasi", ar to vien nepietiek. Maltas "zelta pases" pretendentiem ir jāiegulda valstī vairāk nekā viens miljons eiro, tostarp valdības fondā un nekustamā īpašuma iegādē vismaz 350 000 eiro vērtībā vai piecu gadu īres maksa par 80 000 eiro.

Pretendentiem pirms pases saņemšanas vismaz 12 mēnešiem ir jābūt uzturēšanās atļaujai. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkam šis gads būtu bijis jānodzīvo Maltā.

Laika periodā no 2017.gada vidus līdz 2018.gada vidum šī shēma Maltas budžetā ienesa 162 375 000 eiro, kas atbilst 1,38% no Maltas iekšzemes kopprodukta attiecīgajā laka periodā.

Ir skaidrs, ka šāda iniciatīva tādām mazām valstīm kā Malta palīdz piesaistīt ievērojamus līdzekļus.

"Daudzas mazās valstis ir kļuvušas atkarīgas no ienākumiem, ko rada šādas programmas," sacīja Itālijas Eiropas Universitātes institūta migrācijas pētnieks Luks van der Bārens.

Bažas par pasu sistēmu

Šī informācija ir radījusi bažas Eiropas Komisijai (EK), kas nesen uzsāka tiesvedību pret Maltu saistībā ar zelta pasu pārdošanu. EK apsūdzēja Maltu par pilsonības pārdošanu, nodrošinot pilnīgu piekļuvi ES personām, kurām ir teju nekādas saistības ar valsti.

Turpretī Maltas valdība noraida jebkādus pārmetumus. Malta apgalvo, ka tai, nevis ES, ir galīgais juridiskais vārds par to, kam var izsniegt pasi.

Malta pirms astoņiem gadiem paziņoja par savas pilsonības pārdošanas plānu, izraisot ES bažas, ka pircēji iegūs neierobežotu piekļuvi Šengenas zonai, kas ļauj brīvi pārvietoties starp dalībvalstīm.

2014. gada janvārī EK tieslietu pārstāvis nosodīja šo lēmumu un uzsvēra, ka ES  dalībvalstīm pases būtu jāsniedz tikai personām, kurām ir patiesa saikne ar savu valsti.

2019. gadā Eiropas publiskoja ziņojumu, paužot satraukumu, ka Maltas "zelta pasu" shēma ir mazāk stingra nekā citās Eiropas Savienības valstīs.

Savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2018.gadā pasludināja Maltu par valsti, kurā pastāv augsts nodokļu nemaksāšanas shēmu risks. Šādu lēmumu OECD skaidroja tieši ar “zelta” pasu shēmu.