Ušakovs un Ameriks skaidro, kāpēc nepiedalījās EP balsojumā par rezolūciju, kurā nosoda Krieviju (18)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Nils Ušakovs (no kreisās) un Andris Ameriks.
Nils Ušakovs (no kreisās) un Andris Ameriks. Foto: Evija Trifanova/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcija par Krieviju parādījās pēdējā brīdī, aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks (GKR), kurš nepiedalījās balsojumā par rezolūcijas pieņemšanu.

Politiķis norādīja, ka teju katrā EP plenārsēdē tiek pieņemta rezolūcija par Krieviju, ko ierosina nevis EP Ārlietu komiteja, bet gan atsevišķi deputāti. Tāpat Ameriks vērsa uzmanību, ka rezolūcijā ir iekļauti vairāki jautājumi un atsevišķi EP deputāti, piemēram, no Somijas un Vācijas nebija paspējuši iepazīties ar rezolūcijas saturu.

"Manuprāt, mēs mazliet devalvējam EP rezolūciju pieņemšanas procesu, turklāt notiek paļaušanās uz atsevišķu deputātu pēdējo minūšu iniciatīvām. Es nepaguvu izsvērt visus argumentus, kas iekļauti EP rezolūcijā un nolēmu balsojumā nepiedalīties," skaidroja EP deputāts.

Balsojumā nepiedalījās arī EP deputāts Nils Ušakovs, kurš aģentūrai LETA norādīja, ka Krievijas rezolūcijas teksts parādījās pēdējā mirklī un raisīja daudz jautājumus gan viņam, gan dažiem kolēģiem no sociālistu un demokrātu grupas.

Ušakovs norādīja, ka rezolūcijas tekstā pausta pozīcija attiecībā pret ilgtermiņā abpusēji svarīgiem Eiropas un Krievijas projektiem, proti, "Nord Stream 2" vai sadarbību ar Krievijas valsts kodolenerģētikas korporāciju "Rosatom", viņa ieskatā, ir destruktīva.

"Gribētu atzīmēt, ka es vienmēr konsekventi esmu iestājies pret mēģinājumiem apturēt "Nord Stream 2" būvniecību. Neskatoties uz daudziem jautājumiem par Eiropas un Krievijas attiecībām, es piedalīties balsojumā nevarēju, jo tas neatbilst manu vēlētāju interesēm,"

pauda EP deputāts.

Savukārt Tatjana Ždanoka, kura balsoja "pret" šo rezolūciju, aģentūrai LETA norādīja, ka viņa nevarēja piekrist nedz rezolūcijas nosaukumam, ne tajā atspoguļotajai informācijai.

LETA jau rakstīja, ka ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā EP pauž dziļu satraukumu par Krievijas militārajām nometnēm pie robežas ar Ukrainu un nelegāli okupētajā Krimā, aģentūru LETA informēja EP Preses dienestā.

Ja militāro spēku koncentrēšana izvērstos Krievijas iebrukumā Ukrainā, ES vajadzētu skaidri norādīt "cenu" par šādu starptautisko tiesību un normu pārkāpumu - nekavējoties jāpārtrauc naftas un gāzes imports no Krievijas, jāizslēdz Krievija no SWIFT maksājumu sistēmas un jāiesaldē visi Krievijas iestādēm tuvo oligarhu un viņu ģimeņu aktīvi un viņu vīzas jāanulē, norāda EP deputāti.

Deputāti rezolūcijā pauž nožēlu par to, ka Krievijas izlūkdienestu aģenti 2014.gadā izraisīja ieroču noliktavas sprādzienu Čehijā. Viņi pauž solidaritāti ar Čehijas iedzīvotājiem un iestādēm un atbalsta Čehijas lēmumu izraidīt Krievijas vēstniecības darbiniekus.

Parlaments arī atkārtoti aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Krievijas opozīcijas līderi Navaļniju, kura notiesāšana ir politiski motivēta un pretrunā Krievijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

Deputāti atgādina Krievijas varas iestādēm un prezidentam Vladimiram Putinam personīgi, ka viņi ir pilnībā atbildīgi par Navaļnija dzīvību un fizisko neaizskaramību un viņiem ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu viņa fizisko un garīgo veselību un labklājību.

Rezolūcija tika pieņemta, 569 deputātiem balsojot "par", 67 "pret" un 46 atturoties. No Latvijas deputātiem Ždanoka vienīgā balsoja "pret", bet Nils Ušakovs (S) un Andris Ameriks (GKR) balsojumā nepiedalījās. Pārējie Latvijas deputāti - Ivars Ijabs (AP), Sandra Kalniete (JV), Dace Melbārde (NA), Inese Vaidere (JV) un Roberts Zīle (NA) - balsoja "par".

Komentāri (18)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu