Rīgas apgabaltiesa turpina izskatīt digitālās televīzijas lietu

Tiesas zāle

FOTO: Lita Krone/LETA

​Rīgas apgabaltiesa 10. maijā plkst.10.00 turpinās izskatīt digitālās televīzijas lietu, noskaidroja aģentūra LETA.

Lietā apsūdzēti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ināra Rudaka, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.

2019.gada vasarā apelācijas instances tiesa lietā par vainīgām atzina virkni personu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda bijušajām "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") amatpersonām. Bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā, bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Zabeckim - divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, bet bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.

Kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektoram Spundem tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Polittehnologam Liepniekam apgabaltiesa piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" īpašniekam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.

Vienlaikus tiesa attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Savukārt Augstākā tiesa (AT) atcēla apelācijas instances spriedumu un lieta vēlreiz nonākusi Rīgas apgabaltiesā.

AT atcēla spriedumu par visu apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstāja spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un būtiski grozot krāpšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu apmēru, nebija norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, kā arī nebija izklāstījusi motīvus, kāpēc tiek noraidīti citi pierādījumi.

AT norādīja, ka mantiskam zaudējumam kā krāpšanas sastāva pazīmei ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, tādējādi tā apmērs ir jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu un novērtētiem pierādījumiem.

Ņemot vērā, ka tiesai no jauna jālemj par noziedzīgā nodarījuma rezultātā izkrāptās naudas apmēru, izlemjams arī jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, norāda AT.

Tāpat AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā Kriminālprocesa likumā veiktos grozījumus, un līdz ar to nav ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas nolēmumos izteiktās atziņas par nepieciešamību kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, nodrošināt iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Kopumā digitālās televīzijas krimināllietā pirmajās divās tiesu instancēs bija notikušas 314 tiesas sēdes, 243 - pirmajā instancē, 71 - otrajā instancē. Pirmā tiesas sēde šajā krimināllietā notika jau 2007.gada 26.novembrī.

LETA jau ziņoja, ka prokuratūra nesen strādāt sākušajai Ekonomisko lietu tiesai nodevusi otro digitālās televīzijas krimināllietu, kurā apsūdzēti arī ekspolitiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers.

Arī pirmās lietas kontekstā Šķēles vārds izskanēja un viņš liecināja tiesā, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.

Otrajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas - bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēti ir arī "Lattelecom" ("Tet") tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis.

Apsūdzētajiem inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu, kurā uzvarēja "Lattelecom", iesaistot projektā uzņēmumu "Hannu Digital". Prokuratūra uzskata, ka "Hannu Digital" projektā iesaistīts mākslīgi. Šis uzņēmums bija kļuvis par pirmās digitālās televīzijas ieviešanas lietas laikā iepirktās tehnikas īpašnieku, kopā ar šo tehniku iegūstot arī saistības jeb parādu Šķēlem.

Prokurors Monvīds Zelčs aģentūrai LETA apliecināja, ka neviens no apsūdzētajiem neatsaucās uz iespēju kriminālprocesu pabeigt ar vienošanos par sodu.

Apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, proti, darbībām saistībā ar 2008.gadā Satiksmes ministrijas rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem, paziņojumā presei raksta prokuratūra.

Apsūdzēto personu darbības bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā "Hannu Digital" labā tika iegūti "Tet" finanšu līdzekļi vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šī valsts mēroga projektu, norāda prokuratūra.

Zelčs, neatklājot apsūdzēto vārdus, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.