Kādas ir biežāk ziņotās blakusparādības Latvijā pēc Covid-19 vakcinācijas, vai blakusparādības ir izteiktākas pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas un, kā ziņot par blakusparādībām pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas? Uz šiem aktuālajiem jautājumiem atbildi sniedza Slimību profilakses un kontroles centrs un Zāļu valsts aģentūra.

Svarīga informācija par vakcināciju pret Covid-19:

  • Ja cilvēks ir slimojis ar Covid-19, tad drīkst vakcinēties tiklīdz ir atveseļojies un beidzas izolācijas laiks.
  • Nedrīkst vakcinēties pašizolācijas laikā. Vakcinācija ir atļauta pēc pašizolācijas beigām
  • Otrā vakcīnas deva nedrīkst būt no cita vakcīnu ražotāja. Vienas vakcinācijas kursa ietvaros nav atļauts jaukt vakcīnu ražotājus.

Kādas ir vakcīnu blakusparādības?

Visām zālēm, tostarp vakcīnām, var būt blakusparādības jeb sagaidāmā organisma reakcija. Vakcinācijas kontekstā blaknes mēdz saukt arī par nevēlamiem notikumiem pēc imunizācijas.

Svarīgi nošķirt, ka blaknes var būt būtiskas un mazāk būtiskas. Blaknes uzskata par būtiskām, ja tās ir dzīvībai bīstamas, rada nepieciešamību cilvēku hospitalizēt vai paildzināt esošo hospitalizāciju, izraisa paliekošu vai būtisku darbnespēju vai invaliditāti.

Taču parasti sastopamies ar nebūtiskām blaknēm, kas ir sagaidāmas, veselībai nekaitīgas reakcijas, kas var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā, pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas.

Šīs mazāk būtiskās vakcīnu blaknes sauc arī par vakcīnizraisītām reakcijām.

Sagaidāmās vakcīnu blaknes ir:

  • apsārtums, pietūkums, sāpes vakcīnas injekcijas vietā. Apsārtums un pietūkums var izplesties pat līdz tuvākajām locītavām (rokā – no pleca līdz elkonim; kājā – no augšstilba līdz ceļa locītavai). Šīs lokālās reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas, ir viegli noritošas un pašlimitējošas (izzūd pašas no sevis).
  • Lai gan bieži tās uzskata par t.s. hipersensitivitātes reakcijām, tām NAV alerģiskas izcelsmes, bet gan ir augstu antigēna titru vai tiešas vakcīnas komponentu ietekmes radītas, un šādu reakciju smaga izpausmes dēļ nav aizlieguma saņemt turpmākās vakcīnas devas vai citas vakcīnas, kas satur tos pašus antigēnus.
  •  drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Parasti šie simptomi izzūd dažu dienu (vienas līdz trīs) laikā un ārstēšana nav nepieciešama.

Būtiskas blaknes pēc vakcinācijas mēdz rasties ārkārtīgi retos gadījumos, un to rašanās risks nav salīdzināms ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem un slimībām, kas pēc tam attīstās.

Kādas ir biežāk ziņotās blakusparādības Latvijā pēc Covid-19 vakcinācijas?

Visbiežāk Latvijā ir saņemti ziņojumi par blakusparādībām, kas norādītas vakcīnas lietošanas instrukcijā - apsārtums, nieze, pietūkums vakcīnas injekcijas vietā, paaugstināta temperatūra, drebuļi, nogurums, galvassāpes. Saskaņā ar ziņojumos sniegto informāciju, šīs blakusparādības izzūd dažu dienu laikā.

Cilvēkiem ir steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja divu vai trīs nedēļu laikā pēc vakcinācijas ir kāds no šiem simptomiem: elpas trūkums, sāpes krūtīs, kāju pietūkums, pastāvīgas sāpes vēderā, stipras un ilgstošas galvassāpes, neskaidra redze, sīki asins plankumi zem ādas ārpus injekcijas vietas.

Cik daudzi cilvēki Latvijā šobrīd pēc vakcinēšanās pret Covid-19 izjūt blaknes?

Par iespējamām blakusparādībām ziņo ap 0,4% vakcīnu pret Covid-19 saņēmēju.

Līdz 5.maijam ZVA kopumā saņēmusi 1059 Covid-19 vakcīnu blakusparādību ziņojumus. Šajā laikā vakcinācija veikta 263 964 reizes, ietverot vakcināciju gan ar pirmo, gan otro vakcīnas devu.

Līdzīgi kā pēc citu vakcīnu saņemšanas, arī pēc vakcinēšanas ar Covid-19 vakcīnām ir iespējamas blakusparādības, bet ne visiem cilvēkiem tās izpaužas.

18

Pēc ZVA paustā, visvairāk cilvēki ziņo par zināmām un vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītām organisma reakcijām, piemēram, par sāpēm vakcīnas injekcijas vietā, paaugstinātu temperatūru, drebuļiem un nogurumu.

Kādas blakusparādības var būt pēc "Pfizer–BioNTech" vakcīnas saņemšanas?

Visbiežāk ziņotie simptomi galvenokārt ietver zināmas blakusparādības vispārējā simptomu kategorijā, un tie ir reakcija vakcīnas injekcijas vietā, paaugstināta temperatūra, drebuļi un nogurums.

Bieži ziņots arī par galvassāpēm, reiboni un miegainību pēc vakcinācijas, kā arī par kuņģa - zarnu trakta simptomiem, piemēram, caureju, sliktu dūšu un vemšanu. Simptomi radušies 8-10 stundu laikā pēc vakcinācijas un parasti izzūd 2-3 dienu laikā.

Kā norāda vakcīnas zāļu aprakstā, retas un retākas blakusparādības ir palielināti limfmezgli, slika pašsajūta, sāpes locekļos, bezmiegs, nieze injekcijas vietā un īslaicīga vienas sejas puses noslīdēšana.

MRNS vakcīnām biežāk tiek ziņots par blaknēm pēc otrās devas, vai dažkārt tā izpaužas smagāk kā pēc pirmās devas.

Kādas blakusparādības var būt pēc "Vaxzevria" ("AstraZeneca") vakcīnas saņemšanas?

Iespējamās blakusparādības, par kurām ziņots pēc vakcinācijas, atspoguļo pētījumos novērotās blakusparādības, kas aprakstītas "Vaxzevria" vakcīnas zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā.

Daudzi cilvēki novēro izteiktākas blaknes pēc pirmās devas. Lielākā daļa ziņojumu attiecas uz zināmām blakusparādībām, piemēram, reakcijām injekcijas vietā, galvassāpēm, drudzi, nogurumu un nogurumu.

Šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta cēloniska saistība ar vakcīnu. No visiem 1059 blakusparādību ziņojumiem, kas Zāļu valsts aģentūrā saņemti līdz 2.maijam, ZVA ir saņēmusi arī astoņus ziņojumus, kuros sniegta informācija par letāliem gadījumiem, kas ir notikuši vairāku dienu (3 – 17 dienas) laikā pēc vakcinācijas.

Viens cilvēks miris 60 – 69 gadu vecumā, četri 70 – 79 gadu vecumā, trīs 80 – 89 gadu vecumā.

ZVA eksperti veikuši padziļinātu datu izvērtēšanu, kā rezultātā netika konstatēta letālo gadījumu cēloņsaistība ar Covid-19 vakcīnu.

18

Gadījumi, kuros ziņo par pacienta nāves iespējamu saistību ar vakcināciju, tiek nodoti ekspertīzei Veselības inspekcijai.

Kopš vakcinācijas uzsākšanas 2020. gada 28. decembrī līdz šī gada 24. aprīlim Zāļu valsts aģentūrā kopumā saņemti arī 20 ziņojumi par dažādu trombožu gadījumiem, kas novēroti laikā pēc vakcinācijas ar Covid-19 vakcīnām, tai skaitā par insultu, dziļo vēnu trombozēm, tromboflebītiem.

Tomēr jānorāda, ka nevienā no šiem gadījumiem nav apstiprināta ticama cēloniska saistība ar vakcīnu, jo līdztekus tika ziņotas blakusslimības, kas pašas par sevi varēja izraisīt minētos veselības traucējumus.

Balstoties uz līdz šim iesniegtiem datiem par ziņotiem gadījumiem un šā brīža zināšanām par trombozes un trombocitopēnijas sindromu (TTS), Latvijā nav konstatēti TTS raksturīgi gadījumi pēc vakcinācijas ar "Vaxzevria".

Kādas blakusparādības var būt pēc "Moderna" vakcīnas saņemšanas?

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības bija sāpes injekcijas vietā, nogurums, galvassāpes, mialģija, artralģija, drebuļi, slikta dūša/vemšana, pietūkums/sāpīgums padusēs, drudzis, pietūkums injekcijas vietā un apsārtums. Nevēlamās reakcijas parasti bija vieglas vai vidēji smagas un izzuda dažu dienu laikā pēc vakcinācijas.

Nedaudz mazāks reaktogenitātes notikumu biežums bija saistīts ar lielāku vecumu.

Kopumā dažu nevēlamo blakusparādību sastopamība jaunākās vecuma grupās bija lielāka: pietūkums/sāpīgums padusēs, nogurums, galvassāpes, mialģija, artralģija, drebuļi, slikta dūša/vemšanas un drudzis bija biežāk novērtoti pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, salīdzinot ar tiem, kas bija 65 gadus veci un vecāki. Lokālās un sistēmiskās nevēlamās blakusparādības biežāk novēroja pēc otrās devas, nekā pēc pirmās devas.

Vai blakusparādības ir izteiktākas pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas?

Sagaidāmās reakcijas pēc mRNS vakcīnas otrās devas var būt izteiktākas nekā pēc pirmās devas, un tas ir normāli.

Šīs reakcijas ilgst vidēji 1-2 dienas, un ieguvumi no vakcinācijas noteikti atsver īslaicīgās neērtības. Simptomu mazināšanai var lietot paracetamolu vai ibuprofēnu atbilstošās devās.

"Pfizer-BioNTech" vakcīnai "Comirnaty" un "Moderna" ražotajai vakcīnai parasti sagaidāmās reakcijas ir izteiktākas tieši pēc otrās devas. Turklāt gados jaunākiem cilvēkiem izteiktāk nekā gados vecākiem cilvēkiem.

Fakti par vakcīnām pret Covid-19

  • Vakcīnas pret Covid-19 tiek izstrādātas, ievērojot tādas pašas stingras prasības kvalitātei, drošumam un efektivitātei kā jebkurām citām zālēm.
  • Tāpat kā visām zālēm, arī vakcīnu pret Covid-19 efektivitāti sākotnēji pārbauda laboratorijā, tai skaitā vispirms uz dzīvniekiem, bet tikai pēc tam klīniskos pētījumos piedalās brīvprātīgie cilvēki.
  • Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas ES tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem standartiem tāpat kā jebkuras citas zāles.
  • Kopumā klīniskā izpētē šobrīd ir vēl vairāki desmiti potenciālu vakcīnu pret Covid-19 un katra ražotāja vakcīnas izpētē iesaistīti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
  • Vīrusi mēdz mainīties un pielāgoties ārējās vides iedarbībai (mutējas) – proti, mainās to uzbūves ģenētiskais materiāls. Mutēšanās var notikt dažādās vīrusu attīstības pakāpēs, un parasti tā neietekmē vakcīnas iedarbības kvalitāti. Dažas vakcīnas ir efektīvas cīņā ar vīrusu vairāku gadu desmitu garumā pēc to izstrādes un nodrošina ilglaicīgu aizsardzību – piemēram, vakcīnas pret masalām un masaliņām, poliomielītu.
  • Vakcīnas aizsargā cilvēkus no nopietnām un dzīvībai bīstamām infekcijas slimībām. Piemēram, no gripas, difterijas, stingumkrampjiem, garā klepus, masalām, meningokoka infekcijas, invazīvā pneimokoka infekcijas un poliomielīta.