Tiesībsargs: Lai apkarotu Covid-19 pandēmiju, mums ir nepieciešama nevis "uzpirkta" sabiedrība, bet zinoša

Tiesībsargs Juris Jansons.

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Tiesībsargs Juris Jansons neatbalsta Veselības ministrijas (VM) piedāvātos piemērus, kā valstī varētu veicināt vakcināciju pret Covid-19, jo domā, ka labumu piesolīšana par potēšanos radot atšķirīgu attieksmi un šķeļot sabiedrību.

VM tika aicinājusi valdību diskutēt par to, kā Latvijā varētu veicināt vakcinēšanos, tostarp minot dažas ministrijas pašas idejas, piemēram, izsniegt darbnespējas lapu B, ja vakcinācijas blakņu dēļ ir pārejoša darbnespēja, rīkot "Latvijas loto" izlozi vakcinētām personām ar balvu fondu līdz 1 000 000 eiro, aicināt uzņēmumus pēc vakcinācijas darbiniekiem izmaksāt naudas balvas, tās neapliekot ar nodokļiem, ļaut bez maksas vai par pazeminātu cenu apmeklēt muzejus un kultūras pasākumus, sadarbībā ar komersantiem izsniegt kuponus vakcinētajiem, daļēji sedzot to vērtību, piemēram, PVN apmērā, vai aicināt komersantus un iestādes plašāk noteikt priekšrocības vakcinētajiem darbiniekiem un klientiem - apmaksātas brīvdienas, atlaides, īpašu apkalpošanu.

Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, no VM piedāvātajām idejām tiesībsargs atbalsta tikai darbnespējas lapu ieviešanu, jo pārējos neesot ievērots taisnīguma princips un tie pārkāpjot tiesiskuma un ētiskuma robežas.

Tiesībsarga ieskatā, sabiedrības imunizācijas pakāpes celšana nevarot notikt uz atšķirīgas attieksmes rēķina, izmantojot izvēles ietekmēšanu ar finansiālu stimulu palīdzību. Vakcinācijas aptveres palielināšanai primāri esot jānotiek, veicot sabiedrības izglītošanu par Covid-19 vakcinācijas svarīgumu, ietekmi uz katra indivīda veselību un visu sabiedrību kopumā.

Pēc tiesībsarga domām, sabiedrības daļai, kas ir skeptiska pret vakcināciju, esot nepieciešamas "skaidras, cieņpilnas, medicīniskos un zinātniskos pierādījumos balstītas atbildes uz neērtiem un dažkārt mulsinošiem jautājumiem", kas nereti izriet no dezinformācijas.

"Lai apkarotu Covid-19 pandēmiju, mums ir nepieciešama nevis "uzpirkta" sabiedrība, bet zinoša un epidemioloģiski atbildīga sabiedrība, kuras gribu savas un sabiedrības veselības interesēs nosaka nevis biļetes cena muzejā vai prēmija darbā, bet gan sabiedrības kopējā labuma izpratne,"

3

spriež Jansons.

Kā uzsvēris Jansons, Satversme nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. "Šī norma ietver divas fundamentālas cilvēktiesību komponentes: vienlīdzību un nediskrimināciju," pauda tiesībsargs.

Ņemot vērā minēto un izvērtējot Veselības ministrijas ierosinātos vakcinācijas pret Covid-19 iedrošināšanas pasākumus kopsakarā ar spēkā esošajām tiesību normām, tiesībsargs secina, ka par pamatotu, attaisnojamu un taisnīgu ir atzīstams priekšlikums izsniegt darbnespējas lapu "B", ja vakcinācijas blakņu dēļ personai ir radusies pārejoša darbnespēja.

Savukārt pārējie pasākumi, kas piešķir privilēģijas nodarbinātības jomā un preču un pakalpojumu iegādes jomā, balsoties uz personas veselības stāvokli, esot atzīstami par sabiedrību šķeļošiem.

Turklāt nevienlīdzīgas attieksmes paredz arī Latvijai saistošas starptautiskās tiesību normas un to principi ir atrunāti arī nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības un patērētāju tiesību aizsardzību, proti, jomas, kuras skar Veselības ministrijas ierosinātie priekšlikumi, pauda Jansons.