Inficēto skaits ar Covid-19 varētu būt lielāks nekā pērn delta varianta izplatības dēļ, pieļauj epidemiologs

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Šoruden Covid-19 izraisošā vīrusa delta varianta plašās izplatības dēļ, piedzīvojot līdzīgas apstākļus kā pērn, inficēto skaits varētu palielināties, sarunā raidījumam "Rīta panorāma" norādījis Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka viens no iemesliem tam ir vīrusa jaunā varianta lielais lipīgums.

"Tātad, ja mēs salīdzināsim līdzīgus apstākļus, kuros cilvēki varēja inficēties pagājušogad un šogad - mājas apstākļus vai kontaktēšanos ar saviem draugiem -,

tad šādas situācijas no epidemioloģiskā viedokļa vairs nav salīdzināmas, jo pie līdzīgiem apstākļiem inficēto skaits varētu kļūt daudz lielāks," skaidroja epidemiologs.

10

Perevoščikovs atzina, ka pēdējās nedēļās Latvijā saslimstība ar Covid-19 samazinās, taču samazinājuma temps nu ir kļuvis daudz lēnāks, nekā tas bija sākotnēji. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) aprēķiniem, saslimstības rādītāji vēl kādu laiku turpinās samazināties un nākamnedēļ kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā varētu noslīdēt zem 20, turpretim Eiropā kopumā situācija ir sākusi strauji pasliktināties, un tas ir noticis par trim nedēļām agrāk nekā pagājušajā gadā, informēja eksperts.

"Sešās valstīs situācija faktiski dramatiski pasliktinās, īpaši Portugālē, Spānijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē,

10

un, pēc ECDC prognozēm, tuvākajā laikā tām sekos vēl vesela virkne valstu," brīdināja Perevoščikovs.

Runājot par slimības izplatību ierobežojošiem pasākumiem, kādus varētu nākties ieviest, situācijai atkal pasliktinoties, SPKC pārstāvis uzsvēra, ka augstāki riski būs tieši nevakcinētajiem un Covid-19 neizslimojušajiem indivīdiem, tāpēc arī saslimstības pieauguma gadījumā ieviešamos ierobežojumus, viņaprāt, vajadzētu attiecināt tikai uz neimūno sabiedrības daļu.

"Manā skatījumā, šie ierobežojumi nebūs vienmērīgi. Atbilstoši riskiem, ierobežojumi pārsvarā attieksies uz cilvēkiem, kuriem inficēšanās risks ir lielāks un arī infekcijas tālākās nodošanas risks ir lielāks, tātad, neimūnie cilvēki.

Manuprāt, tā tas notiks visās valstīs, un tas ir pamatots ar epidemioloģiskajiem riskiem," iespējamo nākotnes ainu ieskicēja epidemiologs.

10