Ūdenstilpnēs Latvijā iespējams sastapties ar nepatīkamo "peldētāju niezi"

Ilustratīvs attēls

FOTO: Flystock/Shutterstock

Veldzējoties ūdenī, peldētājiem jāuzmanās ne vien no zilaļģēm, kas var radīt alerģisku ādas reakciju, bet arī no parazītiem, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmi. Vairākās vietās Latvijā ir aizdomas par saslimšanu ar tā saucamo "peldētāju niezi", kad izsitumi, kas pārvēršas pušumos, var parādītes uz visām ķermeņa daļām, kas saskārušās ar ūdeni, vēsta "ReTV" ziņas.

Peldēšanās ir viens no iecienītākajiem veidiem, kā pārdzīvot svelmaino vasaru. Pirms pāris dienām sociālajos medijos gan kāda māmiņa brīdināja vecākus pārdomāt, vai ļaut bērniem peldēties, jo, peldoties Ainažu un Kuivižu pludmalēs, visi viņas bērni ieguvuši tā saucamo peldētāju niezi.

"Sākumā mēs domājām, ka tas ir nobrāzums vai sakasīts odu kodums, vai dundurs bija iekodis. Es teiktu, ka visiem bērniem reizē parādījās. Atnāca viens ar savu pušumu, otrs, un tad mēs pamanījām, ka visiem ir vienādi," stāsta Monta Petraviča, trīs bērnu māmiņa.

Komentāros cilvēki izteikušies, ka līdzīgās problēmās iedzīvojušies peldoties Gaujā, Daugavā un arī Lielupē. Oficiālajā peldvietā Jelgavā kāda satiktā māmiņa teic, ka lasījusi šo vēsti, tomēr peldēties nebaidoties.

"Tādos vietējos dīķos mēs nepeldamies, tādos mazos ezeros arī nē. Vakar bijām jūrā, šodien atnācām uz Lielupi. Nekāda doma par to, ka varētu tāda nieze būt, nav. Īsu brītiņu nopeldēsimies, brauksim mājās un nomazgāsimies," Linda, trīs bērnu māmiņa.

Ģimenes ārstu asociācijā par niezi, ko izraisījusi baktērija, pēc peldēšanās neko nezināja teikt, bet, apzvanot vairākus ģimenes ārstus dažādos reģionos, ReTV Ziņas noskaidroja, ka pacienti ar šādām problēmām neesot retums Vangažos.

"Ir tā, ka sākumā rada lokālu ādas bojājumu diezgan plašu. Mēs to antibakteriāli ārstējam. Pieaugušie varbūt nenāk tik ļoti. Mammas vairāk par bērniem uztraucas.

Nu, nav tā, ka ļoti, ļoti daudz, bet gana bieži," atzīst Kristīne Rosicka, ārsta palīgs I. Laizānes ārsta praksē.

Veselības inspekcijā skaidro, ka, pirms doties peldēties, ūdens kvalitāte jānovērtē vismaz vizuāli, tādējādi varot izvairīties no zilaļģēm, kas izdala toksīnus un var būt par iemeslu izsitumiem. Tomēr zināma esot arī baktērija, kas izraisa tā saucamo "peldētāju niezi", kas gan ar neapbruņotu aci neesot pamanāma.

"Sakarā ar klimata pārmaiņām, arī mūsu platuma grādos ūdeņos ir ieviesušies tādi parazitārie tārpi - trenatodes un šizostomas, kuru kāpuri nomaina divus saimniekorganismus, arī peldētājs ar viņiem var saskarties.

Izpeldoties vietā, kur šie parazīti var būt, ja mēs neļaujam ādai nožūt. Noslaukāmies rūpīgi, tad mēs varam no tā izvairīties," stāsta Normunds Kadiķis, VI Vides veselības nodaļas vadītājs.

Reizi mēnesī Veselības inspekcija veic ūdens kvalitātes analīzes 57 oficiālajās peldvietās, bet pārbaude uz šizostomu klātbūtni gan tajās neesot iekļauta.

Pirmoreiz informācija par parazītiem, kas var izraisīt "peldētāju niezi", Latvijā pirms apmēram pieciem gadiem esot saņemta no Dubkalnu karjera Ogres novadā, bet siltākās klimata joslās to saķert varot arī peldoties jūrā.