"Bieži šos cilvēkus vada bailes, taču visvairāk tie ir mīti - dažāda dezinformācija, uz kā pamata pacients ir pieņēmis šādu lēmumu," skaidro mediķe.
Lai novērstu šādus gadījumus, pēc Kozlovskas domām, būtu vairāk jānodarbojas ar sabiedrības informēšanu par vakcīnu drošumu un nepieciešamību. Tāpat sabiedrībai konstanti jānodrošina informatīvie materiāli un reklāmas. Tajā pašā laikā, kā atzīmē Kozlovska, nedrīkstētu aizmirst, ka ģimenes ārsts savam pacientam ir uzticības persona, un informācijai, ko sniedz ģimenes ārsts, pacients piešķir ticamību. Šobrīd pacienti nereti vēršas pie ģimenes ārstiem, lai saņemtu konsultācijas par vakcināciju pret Covid-19.
Līdz ar to, Kozlovskas ieskatā, būtu jāstiprina ģimenes ārstu prakses, piešķirot tām finansējumu un piemaksas tiem, kuri nodrošina vakcināciju vai apzina savus pacientus, veidojot vakcinējamo sarakstus.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide aģentūrai LETA atklāja, ka e-pastus ar informāciju par to, ka pacienti jautā pēc iespējas ievadīt viltus vakcinācijas datus e-veselībā, asociācija no biedriem saņēma jau pirms aptuveni diviem mēnešiem.
"Mēs aicinājām, lai šo ziņu nodod policijai, un kopš tās reizes neesam saņēmuši citas tādas ziņas. Ģimenes ārsti tad arī saņēma Nacionālā veselības dienesta e-pastu, kurā tiek skaidrots, ko darīt šādos gadījumos," sacīja Veide.
Asociācijas vadītāja uzsver, ka par šādiem gadījumiem vajadzētu ziņot policijai. Tāpat arī būtu vairāk jārunā par sekām datu viltošanas gadījumā un jāinformē sabiedrība par vakcināciju pret Covid-19.