Izmaiņas "covidpass.lv" anketas aizpildīšanā un vakcinācijas loterijas atcelšana. Ko valdība lēma otrdienas sēdē? (11)

Valdība atsauc Vakcinācijas loterijas likumprojektu

Ministru kabinets otrdien nolēma atsaukt Vakcinācijas loterijas likumprojektu.

Valdība šā gada 30.jūlijā atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, ka paredzēja valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Tomēr ap ieceri un tās izmaksām radās ažiotāža sabiedrībā, līdz ar ko koalīcijā vairs nebija pietiekama balsu skaita likumprojekta apstiprināšanai parlamentā, tāpēc tagad valdība vienojusies šo likumprojektu atsaukt.

9.augustā "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce pavēstīja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekta tālāka virzība ir apturēta, jo tam trūkst atbalsta koalīcijā.

"Diemžēl jākonstatē, ka valdību veidojošo partiju starpā pastāv viedokļu atšķirības un nav vienošanās par šī likumprojekta tālāko virzību. Nebūtu pareizi, ja situācijā, kur koalīcijas partneru viedokļi atšķiras, likumprojekts tiktu virzīts uz priekšu, neskatoties ne uz ko. Tāpēc Veselības ministrija šī jautājuma virzīšanu uz šo brīdi, varētu teikt, atliek," sacīja politiķis.

Atsaucoties uz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) pausto, Pūce sacīja, ka Veselības ministrija izprot, ka vakcinācijas motivēšanas pasākumi ir un būs nepieciešami, tāpēc tiks virzītas jaunas iniciatīvas un meklēti citi veidi, kā to panākt. Par vakcinācijas loteriju Pūce gan pauda viedokli, ka pie šīs ieceres politiķi "agrāk vai vēlāk atgriezīsies".

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka sabiedrības izpratne par vakcinācijas nepieciešamību noteikti ir būtisks jautājums, taču JKP "ļoti rūpīgi izvērtēs, kādi vakcinēšanās veicināšanas pasākumi ir lietderīgākie un arī efektīvākie no izmaksu un sabiedrības atbalsta viedokļa". JKP aizvien pieturēšoties pie iepriekš paustā un neatbalstīs vakcinācijas loteriju, taču atbalstīs "jebkuras citas efektīvas vakcinācijas atbalsta formas".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīmēja, ka katram cilvēkam ir atšķirīgs viedoklis par to, kādi pasākumi būtu jāveic, lai veicinātu vakcināciju, taču, viņaprāt,

"Veselības ministrijai būtu jāturpina skatīties, kādus atbalstošus un motivējošus pasākumus tā varētu veikt", lai sasniegtu šo mērķi.

Vaicāts par vakcinācijas loteriju, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) sacīja, ka viņš ir paudis atbalstu šai iecerei un par to jau iepriekš diskutējis valdības sēdēs. Politiķa ieskatā, vakcinācijas procesā uzsvars tiek likts uz priekšrocībām un liegumiem, kamēr pārāk maz šajā kontekstā ir runāts par valstisko un pilsonisko atbildību.

Neskatoties uz saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, valdība pagaidām varētu neieviest stingrākus ierobežojumus

Neskatoties uz saslimstības ar Covid-19 pieaugumu, valdība pagaidām varētu neieviest stingrākus ierobežojumus

Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs diennakts laikā ir audzis no 117,7 līdz 122,1 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", 14 dienu kumulatīvajam Covid-19 gadījumu skaitam uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzot 100 un sasniedzot 120, tiks ieviestas jaunas epidemioloģiskās drošības prasības.

Tajā pašā laikā Ministru kabinets otrdien plāno skatīt grozījumus minētajos noteikumos, paredzot saglabāt epidemioloģiskās drošības pasākumus esošajā līmenī līdz turpmākajam Ministru kabineta lēmumam.

Turpmākajiem diviem gadiem Latvijai paredzēti vairāk par 4 miljoniem vakcīnu pret Covid-19 devu

Kopumā 2022. un 2023.gadam ir paredzēti nedaudz vairāk par četriem miljoniem dažādu ražotāju vakcīnu pret Covid-19 devu, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Otrdien Ministru kabinets slēgtajā daļā skatīja Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu "Par vakcīnu pret Covid-19 "Sanofi" un "Pfizer"/"BioNTech" ("Comirnaty") iegādi". Kariņš skaidroja, ka šis jautājums bija par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem turpmākajiem diviem gadiem.

"Veselības ministrijas stratēģija ir iegādāties un pasūtīt vakcīnas no dažādiem ražotājiem ar dažādām tehnoloģijām un iedarbību uz dažādiem vīrusa paveidiem,

tādā veidā diversificējot un paplašinot iespēju, ka jebkurā gadījumā mums būtu pieejamas vislabākās vakcīnas uz vēl nezināmu nākotni," skaidroja premjers.

Līdzīgus jautājumus Ministru kabinets slēgtajā daļā ir skatījis jau iepriekš, lemjot, piemēram, par ražotāja "Valneva" vakcīnas pret Covid-19 iekļaušanu revakcinācijas portfelī. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iepriekš preses konferencēs paudis, ka Latvija veido vakcīnu portfeli ne tikai attiecībā uz šim vakcinācijas posmam nepieciešamo, bet arī nākamajam periodam, tādējādi gatavojoties "iespējamai un varbūtējai revakcinācijai, sākot no nākamā gada".

Tomēr, pretēji citās sēdēs lemtajam, pēc Kariņa sacītā, "šodien mēs nekādu būtisku, jaunu lēmumu nepieņēmām, taču bija precizējumi".

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, komentējot šodien valdībā skatīto ziņojumu, sacīja, ka ir būtiski iegādāties uz dažādu tehnoloģiju bāzes veidotas vakcīnas. "Manā skatījumā, tas ir galvenais - nesakoncentrēties uz kādu vienu vai divām vakcīnām, bet dot plašākas iespējas perspektīvām," sacīja eksperts.

Jau ziņots, ka valdība ir vairākkārt pieņēmusi lēmumus par vakcīnu iepirkumiem turpmākajiem gadiem, lemjot, piemēram, par "Pfizer"/"BioNTech", un "Moderna" ražotāju vakcīnām.

Tāpat valdība iepriekš lēmusi atteikties no papildu 420 000 ražotāja "Johnson & Johnson" vakcīnu devām nākamā gada otrajā ceturksnī, ņemot vērā ražotāja nespēju piegādāt solītos devu apmērus.

Kruīza kuģu pasažieriem ar Covid-19 sertifikātiem nebūs jāaizpilda "covidpass.lv" anketas

Kruīza kuģu pasažieriem, kuriem ir sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, turpmāk nebūs papildus jāaizpilda arī "covidpass.lv" anketas, otrdien, apstiprinot grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nolēma Ministru kabinets.

Noteikumu anotācijā tā iesniedzēja Satiksmes ministrija (SM) min, ka augustā pēc vairāk nekā pusotra gada pārtraukuma Rīgā ienākuši divi kruīza kuģi, kuros personām, kas bija sasniegušas 12 gadu vecumu, bija 100% pabeigts vakcinācijas kurss.

Vienlaikus Rīgas brīvostas pārvalde un SIA "Rīgas pasažieru terminālis" saņēmuši kruīzu kompānijas Vācijas "Phoenix Reisen" asu kritiku par Latvijas nesamērīgajām prasībām attiecībā uz datu aizpildīšanu, kas ir vienīgā šāda veida prakse Eiropas Savienībā (ES), kamēr citās valstīs ieceļošanai ar kruīza kuģiem ir pietiekami uzrādīt ES elektroniskos Covid-19 sertifikātus.

SM pauž, ka gadījumā, ja saglabātos līdzšinējā kārtība ar "covidpass.lv" aizpildīšanu visām personām, kas iebrauc Latvijā, tostarp kruīza kuģu pasažieriem, pastāv augsts risks, ka Rīgas ostā 2021.gadā vairs neienāktu neviens kruīza kuģis.

Ministrija anotācijā norāda, ka, ievadot datus "covidpass.lv" sistēmā par ieceļošanu, kruīza kuģu pasažieri faktiski dublē Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Slimību profilakses un kontroles centram un citām kontrolējošām iestādēm jau iepriekš pieejamu informāciju par kuģa pasažieriem, tostarp vārdu, uzvārdu, pilsonību, dzimšanas vietu un datumu, personu apliecinoša dokumenta veidu un numuru. Šie dati tiek apkopoti valsts informācijas sistēmā Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), un tā ir pieejama kompetentām institūcijām. Tāpat attiecībā uz pasažieriem tiek kontrolēta jebkura pasažieru nokāpšana un uzkāpšana uz kuģa.

Noteikumi stāsies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajā kārtībā.

Valdība atbalsta "digitālo risinājumu būvvaldes" izveidi

Latvijā tiks veidota "digitālo risinājumu būvvalde", šodien nolēma valdība, atbalstot grozījumus Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasībās un Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša padomnieks Miks Strazdiņš, digitālā transformācija ir viena no būtiskākajām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prioritātēm.

Šo noteikumu kopums neformāli tiek dēvēts par "digitālo risinājumu būvvaldi", jo šāds apzīmējums labi ilustrējot to būtību.

"Arī digitālajā telpā jāpielieto tie paši uzraudzības kritēriji, kādiem sekojam, veidojot un attīstot vidi fiziskajā telpā. Līdz šim prasības valsts informācijas sistēmu tehniskajiem risinājumiem bija formulētas tikai ieteikumu un vadlīniju formā, tādēļ šādas būvvaldes izveidošana ir būtisks atspēriena punkts centralizācijas un resursu koplietošanas veicināšanā. Ministrijas īstenotā reforma radīs priekšnosacījumus plašākai valsts pārvaldes un privātā sektora radīto risinājumu sadarbībai," sacīja Plešs.

Digitālo risinājumu būvvaldes vispārējo tehnisko kritēriju noteikumi nosaka prasības, kas attiecināmas uz visām sistēmām, neatkarīgi no to pielietojuma jomas, bet uzraudzības kārtības noteikumi - tehnisko risinājumu attīstības uzraudzības procesu neatkarīgi no projektu finansēšanas avotiem.

Jaunizveidoto digitālās telpas uzraudzības noteikumu ieviešana valsts sektorā sekmēs elektronisko pakalpojumu pilnveides iespējas un ātrumu, samazinās sistēmu attīstības izmaksas, kā arī ļaus plašāk izmantot jau izstrādātu informācijas sistēmu iespējas, tās koplietojot.

Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi veicinās modernas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūras risinājumu attīstību, IKT infrastruktūras konsolidāciju perspektīvākajos un energoefektīvākajos valsts datu centros, kā arī atvērtā koda risinājumu izmantošanu, tai skaitā arī atkārtoti.

Digitālo risinājumu būvvaldes ieviešana ir viens no vairākiem definētajiem soļiem ceļā uz visaptverošu un pakāpenisku valsts pārvaldes digitālo transformāciju.

Turpmākie soļi iekļauj informācijas sistēmu arhitektūras reformu, datu pārvaldības reformu, datu centru konsolidāciju, vienotu klientu apkalpošanas centru tīkla attīstību.

Kā norāda ministrijā, līdzšinējai sadrumstalotajai digitālās politikas praksei paredzēts likt pretī centralizētus lēmumus un koordinētu digitālo politiku, resursu optimizāciju un izmantošanas efektivitāti, tādējādi samazinot izmaksas un racionāli izmantojot finanšu līdzekļus, kā arī radot jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.

Valdība otrdien nolēma atļaut rīkot tirdzniecības izstādes arī "augsta riska" epidemioloģiskajā situācijā

Ekonomikas ministrija (EM) aģentūrai vēsta, ka tādējādi tirdzniecības izstādes varēs rīkot, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniegs 120.

Tirdzniecības izstāžu organizēšana un norise varēs notikt ne tikai tā dēvētajā "zaļajā drošības režīmā", bet arī "dzeltenajā drošības režīmā", kā ietvaros jāievēro virkne drošības nosacījumi - darbiniekiem un apmeklētājiem jābūt ar Covid-19 sertifikātu vai veiktu Covid-19 testu. Tirdzniecības izstādēs būs jānodrošina vienai personai vismaz 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpas platības, bet eju platumam starp izstāžu stendu rindām jābūt vismaz trīs metriem.

Vienlaikus valdība lēma tirdzniecības izstādēm noteikt saistošu "ģimenes regulējumu", kas paredz atļaut pilngadīgajiem ar Covid-19 sertifikātu izstādes iekštelpās atrasties kopā ar nepilngadīgiem bērniem, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu, un kuriem nav jāuzrāda sertifikāti. Savukārt bērniem no 12 gadu vecuma, kuri nav vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, ir jāspēj uzrādīt negatīvu testēšanas sertifikātu.

EM skaidroja, ka šāds "ģimenes regulējums" izstāžu organizēšanā ir pieļaujams, paredzot, ka tirdzniecības izstādes norises laikā tiek nodalītas apmeklētāju plūsmas dažādos laikos.

 "Laikā, kad tirdzniecības izstādes apmeklē pieaugušie kopā ar bērniem, visām personām no septiņu gadu vecuma jālieto deguna un mutes aizsegi,

kā arī vienai personai jānodrošina ne mazāk kā pieci kvadrātmetri no publiski pieejamās telpas platības," atzina ministrijā.

Savukārt, "ģimenes regulējuma" ietvaros, organizējot tirdzniecības izstādi ārā, pilngadīgas personas ar Covid-19 sertifikātu var apmeklēt minētās izstādes kopā ar nepilngadīgiem bērniem, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu, un kuriem nav jāuzrāda sertifikāti. Kā arī var apmeklēt ar bērniem no 12 gadu vecuma, kuri nav vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, bet tiem jāspēj uzrādīt negatīvu testēšanas sertifikātu.

Vienlaikus EM atgādināja, ka tirdzniecības izstādes norises vietās visām personām jāievēro divu metru distance.

Ar pamatnostādnēm valdība apņemas mazinātu ienākumu nevienlīdzību, attīstīt sociālos pakalpojumus un veicinātu augstu nodarbinātību

Turpmākajos septiņos gados labklājības jomā tiks īstenotas prioritātes, lai sekmētu iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstītu pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinātu augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē, paredz valdībā uzklausītās Labklājības ministrijas un Tieslietu ministriju izstrādātās pamatnostādnes.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) atzīmē, ka adekvāti pabalsti un pensijas, sabiedrībā balstīta sociālā aprūpe, stipri un izpalīdzīgi sociālie dienesti, kvalitatīvas un iekļaujošas darba vietas ir daži no virzieniem šajās pamatnostādnēs, kas tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā tiks finansēti no Eiropas Savienību fondu un valsts budžeta līdzekļiem.

Plānots nodrošināt ilgtspējīgu, stabilu un adekvātu materiālo atbalstu, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību. Tādējādi tikšot ieviesti pasākumi, kas vērsti uz to, lai iedzīvotāji situācijās, kad tas nepieciešams, saņemtu mērķtiecīgu un pietiekamu finansiālo atbalstu.

Paredzēts arī vecināt modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas cita starpā uzlabotu iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziens paredz turpināt veidot un attīstīt sabiedrībā balstītus pakalpojumus, lai tie būtu pieejamāki un atbilstu mērķa grupas vajadzībām.

Vienlaikus plānots pievērsties arī institucionālās aprūpes kvalitātei, tuvinot šos pakalpojumus ģimeniskai videi. Plānoti arī pasākumi un investīcijas sociālo pakalpojumu attīstībai kopumā, tos attīstot un daudzveidojot, lai iedzīvotājiem varētu sniegt nepieciešamo atbalstu. Pēc Labklājības ministrijas paustā, tiks turpināts iesāktais virziens sociālā darba attīstībai, veicinot un stiprinot sabiedrības uzticēšanos sociālajiem darbiniekiem, kuri nereti ir pirmie un galvenie atbalsta sniedzēji noteiktās dzīves situācijās.

Tāpat kā mērķis izvirzīts iekļaujoša darba tirgus un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšana, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū. Šis rīcības virziens paredz pasākumus, kas sekmēs iekļaušanos darba tirgū dažādām iedzīvotāju grupām.

Uzmanība tikšot pievērsta arī darba un privātās dzīves līdzsvaram nodarbinātajiem un drošas un veselībai nekaitīgas darba vide stiprināšanai visiem nodarbinātajiem, tādejādi pagarinot nodarbināto darba mūžu.

Pēc Labklājības ministrijas paustā, pamatnostādnēs iekļauta valsts nodrošinātās juridiskās atbalsta sistēmas attīstīšana, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai. Plānots, ka rīcības virziena ietvaros īstenotie pasākumi palielinās sabiedrības izpratni par juridiskajiem jautājumiem, savukārt mazāk aizsargātajām personām būs lielāka piekļuve tiesiskumam.

Tajā pašā laikā plānots arī stiprināt sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldību. Kā norāda ministrijā, rīcības virziens vērsts uz to, lai stiprinātu starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību, plānojot un īstenojot dažādus pakalpojumus labklājības un darba tirgus jomās.

Tāpat nozarē ir plānots pārskatīt nodarbināto plānošanas un atalgojuma sistēmu. Tikšot īstenoti ar informatīvi pasākumi, lai sabiedrībai ir pieejamāka informācija par pakalpojumiem un to saņemšanu, gan arī par nozares aktualitātēm kopumā.

Tāpat plānots pievērsties savlaicīgu, ticamu un kvalitatīvu datu pieejamībai sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas plānošanai.

Pamatnostādnes nosaka jomas attīstības virzienus, taču to īstenošanai nozarē tiks izstrādāti arī vairāki plāni. Vairāki no tiem jau apstiprināti Ministru kabinetā 17.augustā: Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam, Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam, Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2021.-2023.gadam, savukārt Plāns sociālo pakalpojumu attīstībai 2022.-2024.gadam tiks izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetam apstiprināšanai līdz gada beigām.

Ārkārtējās situācijas laikā uz Latvijas - Baltkrievijas robežas nelegālajiem imigrantiem nepieciešamības gadījumā nodrošinās pārtiku

Ārkārtējās situācijas laikā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas nelegālajiem imigrantiem nepieciešamības gadījumā nodrošinās pārtiku, bet robežas sargātājus varēs iesaistīt virsstundu darbā, - šādas izmaiņas rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Baltkrievijas pierobežā šodien atbalstīja valdība.

Iekšlietu ministrija norāda, ka pastāv gadījumi, kad personas ir šķērsojušas Latvijas - Baltkrievijas robežu, un pirms viņu "atgriešanas Baltkrievijā" tās lūdz robežsardzi rast iespēju izsniegt tām pārtiku, piemēram, sausās uzturdevas komplektus un pirmās nepieciešamības preces, piemēram, higiēnas preces, lai jau tālāk šīs personas no Baltkrievijas lidostas dotos uz savām mītnes valstīm. Starp minētajām personām ir arī sievietes ar mazgadīgiem bērniem.

Līdz ar to valdība atbalstīja grozījumus rīkojumā, paredzot, ka ārkārtējās situācijas laikā personai, kura ir nelikumīgi šķērsojusi Latvijas - Baltkrievijas robežu, pirms tās atgriešanas Baltkrievijā, robežsardze, ja tas ir nepieciešams, izsniedz pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

IeM apgalvo, ka minēto personu skaits uz doto brīdi nav zināms un Publisko iepirkumu likumā noteiktās robežvērtības nav sasniegtas.

Tomēr šo personu skaitam palielinoties, robežsardze var saskarties ar nepieciešamību rīkot iepirkuma procedūru, lai nodrošinātu personas, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas robežu, pirms to atgriešanas Baltkrievijā, ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.

Saskaņā ar rīkojumu par ārkārtējo situāciju, robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija izmanto to rīcībā esošos līdzekļus un procedūras, lai atturētu personas no robežas nelikumīgas šķērsošanas. Patlaban tiesību akti neregulē medicīniskās palīdzības sniegšanu minētajām personām, tomēr līdz šim ir konstatēti gadījumi, kad šāda palīdzība bijusi nepieciešama.

Līdz ar to rīkojumā ir izdarīts grozījums, nosakot, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc Valsts robežsardzes lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību personām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir tiesības veidot un aprīkot papildu brigādes nepieciešamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, tai skaitā šo personu veselības stāvokļa novērtēšanai.

Plānots, ka šīs papildu funkcijas nodrošināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veidos papildu brigādi, kas pēc robežsardzes lūguma ieradīsies pierobežā un primāri novērtēs personu veselības stāvokli. Atkarībā no novērtēšanas rezultātiem tiks sniegta palīdzība uz vietas, savukārt dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās - persona tiks nogādāta stacionārajā ārstniecības iestādē.

Valdība otrdien nolēma, ka Valsts robežsardzē un Valsts policijā strādājošajiem darbiniekiem, kuri īsteno valdības rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" paredzētā infrastruktūra nav pietiekama, lai pie pašreizējās centra noslodzes visiem izmitinātajiem patvēruma meklētājiem būtu iespēja sagatavot nepieciešamo ēdienu.

Minētais varot radīt sadzīviskus konfliktus izmitināto starpā, kas jau tā atrodas spriedzes apstākļos, gaidot patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kā arī risku, ka netiek nodrošināts ar ES direktīvu noteiktais.

Kopumā IeM atzīmē, ka patvēruma meklētāji ir no dažādām valstīm un ir ar dažādu dzīves pieredzi un izglītības līmeni, un bieži vien viņiem nav izpratnes, ka attiecīgās sadzīves iekārtas būtu jālieto kā gādīgam saimniekam. Līdz ar to iekārtas tiek nolietotas straujāk kā parasti.

Tāpat IeM norāda, ka katrs patvēruma meklētājs, kas ierodas centrā, ievērojot pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, tiek ievietots karantīnā.

Līdz ar to minētajām personām ir nepieciešams nodrošināt ēdināšanu trīs reizes dienā, jo šie patvēruma meklētāji nevar atstāt patvēruma meklētāju izmitināšanas telpas. Savukārt tām personām, kuras vairs neatrodas karantīnā, tiktu izmaksāta Ministru kabineta noteikumos paredzētā uztura un dienas nauda trīs eiro apmērā dienā un nodrošināta ēdināšana vienu reizi dienā.

Vienlaikus, nodrošinot ēdināšanu vienu reizi dienā, tiks saglabāts paredzētais uztura un dienasnaudas apmērs, ievērojot, ka kopš brīža, kad tas tika noteikts 2016.gada 12.jūlijā, tas nav mainījies, neskatoties, ka patēriņa cenas kopš tā brīža ir augušas.

Ņemot vērā minēto Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošinās patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā ievietoto personu apgādāšanu ar pārtiku.

Izdevumus, kas saistīti ar rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, tajā skaitā piemaksu par virsstundu darbu, ēdināšanu segs no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet nepietiekamības gadījumā - no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Lai nodrošinātu piemaksu par nakts darbu, piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, segtu komandējumu izdevumus, nodrošinātu iztiku personām, kuras nelikumīgi šķērsoja robežu, uztura un dienasnaudu patvēruma meklētājiem, ēdināšanas izdevumus personām, kuras atrodas karantīnā, šogad varētu būt nepieciešami 1,5 miljoni eiro.

Šis Iekšlietu ministrijai prognozētais nepieciešamais finansējums ir tāds, kuru nav iespējams segt no attiecīgajām iestādēm piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Šogad Latvijai nodrošināmais "RB Rail" līdzfinansējums "Rail Baltica" projekta aktivitāšu nodrošināšanai ir 1,604 miljoni eiro

Šogad Latvijai nodrošināmais līdzfinansējums Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta aktivitāšu nodrošināšanai ir 1,604 miljoni eiro, liecina Ministru kabineta sēdes protokollēmums par informatīvo ziņojumu "Par akciju sabiedrības "RB Rail" finansējumu 2021.gadam".

Tāpat valdība atļāvusi Satiksmes ministrijai (SM) uzņemties papildu valsts budžeta saistības SM budžeta apakšprogrammā "Eiropas transporta infrastruktūras projekti ("Rail Baltica")" projekta īstenošanai 798 622 eiro apmērā Latvijas līdzfinansējuma nodrošināšanai šajā gadā.

Tostarp "Rail Baltica" projekta pieskaitāmo netiešo izmaksu finansēšanai 263 505 eiro, "RB Rail" horizontālo aktivitāšu līdzfinansēšanai 226 713 eiro un "RB Rail" projekta ieviešanas atbalsta aktivitāšu, kas attiecas uz Latviju, līdzfinansēšanai 308 404 eiro, atbilstoši "RB Rail" finansēšanas līgumam 2020.-2021.gadam.

Vienlaikus Ministru kabinets arī pieņēma zināšanai, ka atļauja par saistību uzņemšanos 805 775 eiro apmērā 2021.gadam "RB Rail" aktivitāšu līdzfinansēšanai uzņēmuma aktivitātēm sestā projektu uzsaukuma ietvaros ir dota iepriekš.

Minētajam informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tajā iekļauta informācija par plānoto budžetu "RB Rail" horizontālajām aktivitātēm, kurās tiks veikti publiskie iepirkumi. Lai nodrošinātu konkurētspējīgākus pretendentu piedāvājumus, informācija par provizorisko aktivitātes budžetu iepirkuma procedūrā netiek izpausta.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Karavīriem nodrošinās mēnešalgu pieaugumu arī pēc noteikta izdienas vecuma sasniegšanas

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz nodrošināt karavīriem mēnešalgu pieaugumu arī pēc noteikta izdienas vecuma sasniegšanas.

Ņemot vērā grozījumus Militārā dienesta likumā, kas izstrādāti, ievērojot valsts aizsardzības vajadzības saglabāt apmācītus un kvalificētus karavīrus rezerves dienestā, tika palielināts kareivjiem, instruktoriem un jaunākajiem virsniekiem maksimālais vecums dienestam rezervē no 55 gadiem līdz 60 gadiem un augstākajiem virsniekiem maksimālais vecums dienestam rezervē no 65 gadiem līdz 70 gadiem.

Grozījumu mērķis bija dot profesionālā dienesta karavīriem iespēju pildīt aktīvo dienestu līdz rezervei noteiktajam maksimālajam vecumam, vienlaikus to paaugstinot.

Ņemot vērā grozījumus Militārā dienesta likumā, valdība šodien pieņēma regulējumu, kas paredz karavīru mēnešalgas izdienas gadu skalas tvēruma izmaiņas atbilstoši militārā dienesta gaitai.

Noteikumu grozījumi stāsies spēkā 2022.gada 1.jūnijā.