Izglītības un zinātnes ministrija aizvien nav apkopojusi arī datus par to, cik kurā skolā ir vakcinētu un nevakcinētu darbinieku. Oktobra vidū vai beigās pēc Vašingtonas Universitātes pētījumu centra modeļa prognozēm slimnīcās būs 2300, smagā stāvoklī 900 pacientu, bet Latvijas kapacitāte ir 300, vēstī TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kamēr vairākas Eiropas valstis plāno atcelt ierobežojumus un atsākt dzīvot kā pirms pandēmijas, Latvija gatavojas Covid-19 saslimstības vilnim. Tas būs ievērojami lielāks nekā pagājušajā ziemā un arī slimnīcā nonāks daudz vairāk cilvēku. Saskaņā ar matemātiskiem modeļiem turpmākajos trīs mēnešos nomirs ap tūkstoti cilvēku.
To mainītu tikai strauja vakcinācija, tomēr radikālu risinājumu, kā to panākt, aizvien nav. Politiķi un amatpersonas atmetuši ar roku obligātai vakcinācijai atsevišķās profesijās. Pat vakcīnu loterija un ideja par informatīviem bukletiem iedzīvotāju pastkastēs dienasgaismu tā arī neieraudzīja.
Šonedēļ Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca izsludināja ārkārtas stāvokli. Covid-19 pacientu plūsma kļuva pārāk intensīva. Rīgas austrumu slimnīca apturējusi plānveida operācijas, Daugavpils cer, ka no tā izdosies izvairīties.
"Prognozējot un redzot tās tendences, ka pacientu plūsmu lielākoties veido mazāku administratīvo punktu iedzīvotāji, nesagaidot vēl klāt rēzekniešus, jēkabpiliešus un daugavpiliešus, mēs sapratām, ka, nedod dievs, tā infekcija tuvākajā laikā izplatīsies tālāk, skarot arī tās lielākās pilsētas, un pie esošās plūsmas pieaugot arī daugavpiliešiem, piemēram, agresīvi,
jo baigi agresīvi izplatās tā infekcija, mēs vienkārši nepavilksim. Līdz ar to mēs pasludinājām ārkārtējo situāciju," skaidro Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Daugavpils slimnīca brīdina sabiedrību, ka tai beidzot jāsāk ievērot vismaz tie ierobežojumi, kas pašlaik ir spēkā. Tāpat ārkārtas stāvoklis ir arī signāls politiķiem un ierēdņiem Rīgā iesaistīt Covid-19 pacientu ārstēšanā visu līmeņu slimnīcas.
"Mums jāmācās no mūsu pašu kļūdām un šoreiz diez vai jāvelk līdz pašam pēdējam brīdim, kas Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca vai Daugavpils reģionālā slimnīca līdz galam noslogosies, piepildīsies ar pacientiem. Nevajag gaidīt pašu pēdējo brīdi, lai iesaistītu visas pārējās slimnīcas," turpina Semjonovs.
Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka skaidro, ka Covid-19 pacientu ārstēšanu nodrošina universitātes slimnīcas, sešas reģionālās, un tūlīt sāks arī Jēkabpils slimnīca.
"Vēl paliek Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, bet uz doto brīdi tā situāciju Kurzemē nav tik kritiska, ka tur vajadzētu atvērt otru nodaļu, jo mums jau jārēķinās, ka, ja mēs atveram šīs Covid gultas, mums kaut kas ir jāsamazina," skaidro Janka.
Vairākos zemāka līmeņa stacionāros arī ir iespēja atvērt Covid-19 nodaļas. Visas šīs izmaiņas nozīmē to, ka vieglāki pacienti no Rīgas universitāšu slimnīcām tiks pārvesti uz Cēsīm, Ogri un citiem stacionāriem.
Līdzšinējā Covid-19 pacientu mirstība Latvijā bijusi augstāka nekā lielākajā daļā Eiropas. Speciālisti to skaidro ar nepietiekamu ambulatoro aprūpi un vietu trūkumu slimnīcās. Tās nespēja uzņemt visus un daļa senioru nomira bez palīdzības.
Latvijas hospitāļi vienlaikus var ārstēt līdz 1500 Covid-19 slimniekiem. Tas joprojām nozīmē, ka jāaptur plānveida pacientu aprūpe. Veselības ministrija uzskata, ka robežu mēs sasniegsim oktobra vidū vai beigās. Vašingtonas Universitātes pētījumu centra modelis gan prognozē, ka ap to laiku slimnīcās būs jau ap 2300 cilvēku, un aptuveni 900 no viņiem būs nepieciešama intensīvā aprūpe. Latvijas kapacitāte ir 300. Tā ir atkarīga nevis no pieejamās platības vai aprīkojuma, bet mediķu skaita.
"Uzvaras gājiens ir šim Delta variantam, kas principā klīniski izpaužas kā pilnīgi cita... Tā klīniskā gaita ir savādāka, smagāka un šie pacienti ir vairāk skābekļa atkarīgi.
Ja ziemā, teiksim, 30 līdz 40% vajadzētu papildus atbalstu, skābekli, tad tagad tie jau ir 85%," stāsta Janka.
"Nekā personīga" iepriekš izmantotie datu modeļi piepildījās pilnībā. Ja matemātiķu aprēķini arī tagad ir pareizi, trešo daļu Covid-19 pacientu slimnīcas nevarēs uzņemt.
Semjonovs skaidro - ja nekas nemainīsies, tā situācija aizvien pasliktināsies, "mēs tiešām neizturēsim".
"Ne velti to saka arī pārējie slimnīcu vadītāji, ka ir redzams, ka situācija būs sliktāka nekā pagājušajā periodā, kad mēs jau bijām uz izdegšanas robežas, uz resursu robežas. Ja nekas nemainīsies, ja katrs no mums nedarīs kaut to mazo labo darbu, tad diemžēl būs sākotnēji jāierobežo plānveida pakalpojumi, pēc tam, nedod dievs, tas skars arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu," saka Semjonovs.
Vienīgie veidi, kā ietekmēt drūmās prognozes turpmākajos trīs mēnešos, ir stingri pārvietošanās ierobežojumi vai vakcinācija. Latvijas mērķis bija līdz vasaras beigām sapotēt vismaz 70% iedzīvotāju. Bet jau jūnijā bija skaidrs, ka to nesasniegs.
Citās Eiropas Savienības valstīs ar risinājumu meklēšanu veicies labāk. Desmit dalībvalstīs vismaz vienu poti saņēmuši vairāk nekā 70% iedzīvotāju. Latvijā - mazāk nekā puse cilvēku. Tas ir piektais sliktākais rādītājs savienībā. Jaunais mērķis ir 70% sasniegt līdz gada beigām.
Visvairāk vakcinēto ir bijušajā Rūjienas novadā, vismazāk - Riebiņu novadā. Latgalē vakcinēta ir tikai ceturtā daļa cilvēku. Te valda bailes no RNS tipa vakcīnām - "Pfizer" un "Modernas". Cilvēki vēlas tradicionālo vakcīnu, Latvijā pieejama ir tikai "Janssen". Taču šo poti ražotājs piegādā ļoti mazos apjomos.
Aptuveni pirms gada Krievijas mediji izvērsa aktīvu kampaņu pret RNS vakcīnām. Stāstīja, ka tās izmaina gēnu struktūru, izteica aizdomas par to drošumu. Tradicionālās vektora vakcīnas, kāda ir arī Krievijā ražotā "Sputņik", slavēja kā drošas.
Nacionālais veselības dienests tagad sadarbojas ar reģionālajiem medijiem, kas atspoguļo Covid-19 izslimojušo stāstus, ekspertu viedokļus. Drīzumā iedzīvotāju uzrunāšanai piesaistīs arī nevalstiskās organizācijas. Līdz oktobrim vakcinācijas procesā iesaistīs pilnīgi visus ģimenes ārstus.
Atbildīgās amatpersonas arī sola turpināt iedzīvotāju apzvanīšanu ar personīgu aicinājumu vakcinēties. Līdz šim pierunāt izdevies tikai ap 10% uzrunāto, tomēr izrādās, ka daļa no tiem, kas no vakcīnas atteikušies, vēlāk tomēr pārdomājuši un atnākuši.
Lielākais slimības uzliesmojumu risks ir vietās, kur pulcējas liels nevakcinētu cilvēku skaits. Tātad ir arī skolas, jo bērniem līdz 12 gadu vecumam vakcīna vēl nav pieejama. Taču Izglītības un zinātnes ministrija aizvien nav apkopojusi arī datus par to, cik kurā skolā ir vakcinētu un nevakcinētu darbinieku, ziņo raidījums.
Plašāk skaties "Nekā personīga" sižetā:
