Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja 5 miljardus eiro vērto "Breksita korekcijas rezervi", lai mazinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi, ko radījusi Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), un Latvija no šīs summas saņems 10 miljonus eiro.
Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, vienošanās izveidot īpašo rezervi, ko jūnijā panāca EP un ES Padomes sarunvedēji, tika pieņemta ar 652 balsīm par, 32 pret un 11 atturoties.
2021.gadā dalībvalstīm no šīs summas tiks piešķirti 1,6 miljardi eiro. Divos nākamajos gados tiks piešķirti katrā 1,2 miljardi eiro, savukārt 2025. gadā - vēl viens miljards.
Finansējumu dalībvalstis varēs lietot, piemēram, uzņēmumu atbalstam, vietējo iedzīvotāju kopienu atbalstam, darba vietu radīšanu vai ES pilsoņu reintegrācijai. No rezerves varēs segt izdevumus, kas radušies no 2020.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim.
Lai aprēķinātu, cik naudas piešķirt katrai dalībvalstij, tika ņemta vērā dalībvalsts tirdzniecības apjoms ar Lielbritāniju, dalībvalsts zivsaimniecība Lielbritānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un iedzīvotāju skaits piekrastes reģionos, kas robežojas ar Lielbritāniju.
Īrija būs lielākais ieguvējs absolūtajā izteiksmē un tai iezīmēts aptuveni miljards eiro, tai ar 810 miljoniem eiro seko Nīderlande, ar 670 miljoniem eiro - Francija, ar 590 miljoniem eiro - Vācija un Beļģija ar aptuveni 350 miljoniem eiro.
Lai pabeigtu likumdošanas procesu un sāktu līdzekļu izmaksu, "Breksita korekcijas rezerve" ir oficiāli jāapstiprina arī ES Padomei.
