FOTO ⟩ Kā Covid-19 sertifikātu sistēma Lietuvas lielveikalos darbojas praksē un kā šāds lēmums būtu vērtējams Latvijā? (50)

No 13. septembra Lietuvā bez "iespēju pases" vairs nedrīkst apmeklēt sabiedrisko ēdināšanas iestāžu iekštelpas, sporta klubus, saņemt skaistumkopšanas pakalpojumus un piedalīties pasākumos, kuros dalībnieku skaits pārsniedz 500.

Kafejnīcās, restorānos un bāros ēdienu var pasūtīt līdzņemšanai vai baudīt āra terasēs, pie viena galdiņa nesēžot vairāk par pieciem cilvēkiem.

"Iespēju pase" nav vajadzīga bibliotēku, muzeju un izstāžu apmeklēšanai, nepieciešamo valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumu, sociālās un juridiskās palīdzības saņemšanai. Bez šī dokumenta var saņemt arī nelielus remonta pakalpojumus, kuros kontakti starp cilvēkiem nav ilgāki par 15 minūtēm.

Pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas izglītības un profesionālās pamatizglītības darbā "iespēju pases" nav vajadzīgas. Tās netiks prasītas arī augstākās izglītības un profesionālās tālākizglītības klātienes mācībās, taču tad ir jāveic regulāra testēšanās, kas līdz 16. oktobrim būs pieejama bez maksas.

Foto: Covid-19 sertifikātu sistēma Lietuvas lielveikalos

Veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti bez "iespēju pases", bet plānveida stacionāro pakalpojumu saņemšanai būs jāveic Covid-19 tests, kas tiks finansēts par valsts līdzekļiem.

"Iespēju pasu" īpašniekiem savukārt nav jāievēro nekādi ierobežojumi, bet viņiem ieteikts arī turpmāk ievērot drošības prasības - valkāt maskas, dezinficēt rokas un sabiedriskās vietās ieturēt drošu atstatumu starp cilvēkiem.

Lietuviešiem viedokļi par obligāto prasību dalās

Portāls "15min.lt" pētīja, kā pieņemtā prasība praksē darbojas Lietuvas veikalos. Ierodoties "Maxima" veikalā Viļņā, veikala apmeklētājus sagaida uzraksts "dokumentu pārbaude". Apmeklētāji, kuri vēlas iekļūt veikalā, tiek pārbaudīti tā iekšpusē, taču, lai ēkā izmantotu bankomātu, Covid-19 sertifikāts nav jāuzrāda.

Mazumtirdzniecības tīkls ir nodrošinājis darbiniekus ar QR kodu skeneriem, kuri tika speciāli izstrādāti veikalam "Maxima". Kā vēsta portāls "15min.lt", no 13. septembra veikalos drīkst apmeklēt ne tikai ar "iespēju pasi", QR kodu vai Eiropas Savienības digitālo Covid-19 sertifikātu, bet arī ar attiecīgajiem dokumentiem no e-veselības sistēmas: izziņa par vakcināciju, dokuments, kas apliecina Covid-19 izslimošanu vai negatīva testa rezultāts.

13. septembra rītā portāls novēroja, ka veikalu apmeklēja diezgan daudz cilvēku, taču "iespēju pases" pārbaudes vietā neveidojās rindas. Sertifikātus pārbaudīja divi cilvēki un no rīta nebija novērojami nekādi pārpratumi.

Taču kādā veikalā "Maxima" jauniešu grupa mēģināja iekļūt veikala aptiekā, taču apsargs viņiem paskaidroja, ka bez "iespēju pases" tas nebūs iespējams.

Pircēji lielākoties bija gatavi – daži parādīja sertifikātu telefonā, daži izdrukāja to uz lapas. Tiesa, ne visi ir apmierināti ar jauno kārtību. Viens no pircējiem apsardzes darbiniekiem uzrādīja "iespēju pasi", taču pēc reģistrēšanās uz veikalu negāja un skaļi bļāva, ka veikalu vairs neapmeklēs.

"Es domāju, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Tādējādi valdība rīkojas antikonstitucionāli un nelikumīgi. Esmu atradis citu vietu, kur iepirkties. No šīs situācijas pirmām kārtām cietīs paši lielveikali," portālam "15min.lt" sacīja sastaptais vīrietis. Jautāts, cik ilgi, viņaprāt, šāda prasība pastāvēs, viņš atbildēja, ka tas, iespējams, nav ilgs laiks. "Tāpat kā šī valdība," viņš piebilda.

Kā novēroja portāls, tad citi pircēji ir mierīgāki. Kāda sieviete, kuru "15min.lt" intervēja, sacīja, ka pandēmijas situācija viņu ir nogurdinājusi, taču viņa ievēro visus noteikumus. "Es dzīvoju šeit, un šis ir veikals, kurā iepērkos," sacīja sieviete.

Arī cits pircējs, kurš tika pataujāts pie veikala ieejas, norādīja, ka viņš neizvēlētos mazākus veikalus, ja viņam nebūtu "iespēju pases".

"Ir svarīgi vakcinēties, aizsargāt vienam otru. Tas ir svarīgi arī tiem cilvēkiem, kuri to nevar darīt veselības apsvērumu dēļ. Esmu apmierināta ar "iespēju pasi" un ceru, ka tā iedrošinās mūs būt drošākiem un ātrāk izkļūst no šīs sarežģītās situācijas," pie veikala ieejas sacīja kāda cita sieviete.

Viņa piebilda, ka drīzumā valstī tiks panākta masveida imunitāte, kas jau šobrīd rada pārliecību, ka novembrī cilvēki varēs dzīvot bez ierobežojumiem.

Veikals "Maxima" gatavojas sliktākajam scenārijam, bet cer uz labāko

Parasti lielāka pircēju plūsma veikalos tiek reģistrēta no pulksten 10. Tomēr viens no noslogotākajiem dienas laikiem ir pusdienlaiks, kad gan studenti, gan apkārtējo uzņēmumu darbinieki, iegādājoties uzkodas, veicina lielu plūsmu. Vēl viena pastiprināta cilvēku plūsma novērota no plkst. 17 līdz 17.30, kad cilvēki pēc darba dodas iepirkties.

Portāls "15min.lt" intervēja "Maxima" mediju pārstāvi Rimu Aukštuolīti, kura neprognozē izmaiņas cilvēku plūsmā, taču viņa neizslēdz iespēju, ka tā varētu būt zemāka nekā parasti, jo pircēji varētu doties uz mazākiem veikaliem.

"Tiem cilvēkiem, kuriem nav "iespēju pases" vai citi dokumenti, mēs nosūtīsim uz citu "Maxima" veikalu. Pagaidām ir grūti paredzēt cilvēku plūsmu. Mēs gatavojamies sliktākajam scenārijam, bet gaidām labāko. Mēs paredzam, ka plūsma var samazināties, jo aptuveni 250 000 cilvēku katru dienu apmeklē 75 veikalus, uz kuriem attiecas šie ierobežojumi," sacīja Aukštuolīte.

Kā vēsta veikala "Maxima" pārstāve, gatavošanās jaunajai kārtībai sākās jau nedēļu pirms obligātās prasība. Lai arī dažas dienas pirms 13. septembra nebija jāuzrāda "iespēju pase", pēc Aukštuolītes teiktā, cilvēki, ieraugot brīdinājumus, jau tobrīd meklēja savu Covid-19 sertifikātu.

Mazumtirdzniecības tīkls arī informēja veikala apmeklētājus, izmantojot sociālos tīklus. Vairums veikala klientu saņēma arī informatīvas īsziņas.

Veikala "Maxima" pārstāve vēstīja, ka sūdzības jau ir saņemtas. "Cilvēki nav ļoti apmierināti ar šiem ierobežojumiem, tādēļ ir bijušas sūdzības sociālajos tīklus. Dažkārt mēs saņemam arī vēstules," sacīja Aukštuolīte.

Veikalā "Rimi" līdz šim nav noticis neviens incidents

Mazumtirdzniecības tīkla "Rimi" pārstāvis Gintars Alekna žurnālistiem pavēstīja, ka darba diena sākās raiti, lai gan vairākiem pircējiem, kuriem nebija iespējas iegūt digitālo Covid-19 sertifikātu, nācās pamest veikalu.

"Pirmā diena ir izaicinājums visiem, bet darba diena iesākās diezgan raiti. Pie ieejām strādā apsargi, kas pārbauda "iespēju pases" un ES digitālos sertifikātus. Mums vēl nav bijuši incidenti. Jā, vairāki pircēji palika bez alternatīvām pasēm, taču mēs vienkārši lūdzam nākt ar "iespēju pasi" vai apmeklēt tos veikalus, kur alternatīvās pases nav nepieciešamas," sacīja Alekna.

Pēc viņa teiktā, bija gadījumi, kad pircēji bija ļoti apmierināti ar obligāto prasību. Divos lielākajos Rimi veikalos ir arī QR kodu skeneri, kas veikalā ļauj iekļūt tikai tām personām, kas var uzrādīt "iespēju pasi".

Alekna pavēstīja, ka lielākiem "Rimi" veikaliem ir trīs ieejas, tāpēc ir panākta vienošanās, ka pie katras ieejas strādās viens apsargs, bet nepieciešamības gadījumā viņiem palīdzēs lielveikala personāls. Viņaprāt, QR kodu skeneriem vajadzētu atvieglot cilvēkiem iekļūšanu veikalā.

"Saskaņā ar tehniskajiem parametriem skeneri ir paredzēti QR kodu skenēšanai. Stacionārie skeneri bez uzlādes var izturēt apmēram trīs dienas. Mēs tos naktī uzlādēsim un turpināsim veiksmīgi skenēt sertifikātus. Tas atvieglos darbu drošības darbiniekiem, jo viņiem nevajadzēs manuāli skenēt visas iespējamās pases," skaidroja "Rimi" pārstāvis.

13. septembra rīta pusē tirdzniecības centrā nebija novērotas rindas, un aptaujātie pircēji pozitīvi reaģēja uz lēmumu par prasību iepirkties tikai cilvēkiem ar derīgu sertifikātu.

Veikalā "Norfa" sertifikātus pārbauda neskenējot

Arī veikala "Norda" klientu plūsmas procesi norit raiti. Uzņēmuma pārstāvis Darius Ruliškis pastāstīja, ka viņi nevēlas izdarīt plašus provizoriskus secinājumus. "39 no 152 veikaliem ir jāpārbauda pases vai attiecīgie dokumenti. Pagaidām ir grūti izdarīt vispārinājumus," viņš sacīja.

Veikala pārstāvis sacīja, ka viņam vēl nav informācijas par incidentiem pie ieejām, taču piebilda, ka nav šaubu, ka būs neapmierināti pircēji – "iespēju pase" tiek vērtēta neviennozīmīgi. Lai efektīvāk kontrolētu klientu plūsmas, lielajos veikalos ar vairākām ieejām ir atstāta tikai viena ieeja. Atšķirībā no dažām citām veikalu ķēdēm veikalos "Norfa" "iespēju pases" tiek vizuāli pārbaudītas, taču uzņēmuma pārstāvji plāno ieviest skenerus.

Vaicāts, vai šāda kārtība nepalielina risku, ka pircēji sāks lietot citu cilvēku kodus, Ruliškis sacīja, ka cer uz pircēju godprātību. "Viss var notikt, bet mēs ceram un ticam, ka lielais vairums pircēju to nedarīs," sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Apmeklējot vienu no veikaliem "Norfa", fotogrāfs sacīja, ka ir iemūžinājis vairākus mēģinājumus iekļūt veikalā bez sertifikāta. Vienā gadījumā kāds gados vecs vīrietis apsargiem apgalvoja, ka nepieciešams ieiet tikai uz īsu brīdi. Citā gadījumā kāds jauns vīrietis mēģināja telefonā parādīt QR koda fotoattēlu.

Kauņā pie veikala "Akropole" izceļas konflikts

13. septembra pirmajā dienas pusē plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija par konfliktu par "iespēju pasi", ko iniciēja Antana Kandrota, kurš tiek turēts aizdomās par nemieru organizēšanu pie Seima septembrī. Kā informē Kauņas novada policija, plkst. 10.57 kāds garāmgājējs paziņoja, ka pie tirdzniecības centra "Akropole" ieejas kāds vīrietis paudis neapmierinātību.

"Kad policisti devās turp, persona tika sastapta ārā, un preces, pēc kurām viņš ieradās lielveikalā pēc paņemšanas, tika viņam nogādātas, paziņoja Kauņas policijas pārstāvji.

Tikmēr Viļņas Akropolē klientu plūsmu pārvaldība kopumā bija raita. "Lielākā daļa apmeklētāju ir dzirdējuši par jauno kārtību un uzrāda dokumentus pārbaudei. Mūsu uzstādījums ir tāds, ka dokumentu kārtošana, kuriem ir QR kods, ir vienmērīgāka un efektīvāka," sacīja "Akropolis" grupas komunikācijas nodaļas vadītājs Dominiks Martins.

Lielveikalu saraksts, kur drīkst ienākt tikai ar Covid-19 sertifikātu

Kariņš pieļauj, ka Latvija varētu sekot Lietuvas scenārijam pandēmijas apkarošanā

15. septembrī TV3 raidījumam "900 sekundes" Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka, viņaprāt, Latvijai būtu jāseko Lietuvas piemēram un tuvākajā laikā jāievieš iespēja daudzus pakalpojumus saņemt tikai personām, kurām ir derīgs Covid-19 sertifikāts.

"Es domāju, ka šis ir virziens, kurā mums jāskatās. Lietuva ir priekšā mums saslimstības, hospitalizācijas un mirstības ziņā. Tas šķiet viens loģisks solis, ko viņi ir spēruši. Es domāju, ka tas arī ir virziens, kurā mēs iesim," rezumēja valdības vadītājs.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija piedāvā atļaut pret Covid-19 nevakcinētiem cilvēkiem saņemt pakalpojumus, ja viņi pie ieejas būs nodevuši ātros siekalu testus, iepriekš intervijā Latvijas Radio informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, arvien vairāk pakalpojumi būs pieejami tikai kādā no tā dēvētajiem drošības režīmiem - zaļajā vai dzeltenajā. Zaļajā režīmā pakalpojumus varēs saņemt tikai vakcinēti vai Covid-19 pārslimojuši cilvēki, dzeltenajā - arī testēti.

Ministrija aicināja padarīt pakalpojumus pieejamākus, dzeltenajā režīmā ļaujot izmantot arī ātros siekalu testus. Tos cilvēkiem būtu jānodod pie ieejas veikalos vai citās pakalpojumu sniegšanas vietās.

Šāda testa cena, pēc ekonomikas ministra teiktā, būtu 5-6 eiro, un par to būtu jāmaksā pakalpojuma saņēmējam. Tomēr tas būtu ievērojami lētāk nekā aptuveni 30 eiro, kas par testēšanu patlaban jāmaksā laboratorijās.

Vitenbergs norādīja, ka šādu kārtību ievieš arī citas Eiropas valstis, piemēram, Vācija un Austrija.

Ministrs uzsvēra, ka ir būtiski, lai no pakalpojumu saņemšanas nebūtu izslēgti vecāki ar bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem un pagaidām nevar saņemt vakcīnu pret Covid-19.

Kariņš iepriekš uzsvēris, ka vakcinētiem cilvēkiem tiks nodrošināta brīvība. Valdības vadītājs aicina iedzīvotājus vakcinēties, lai pasargātu sevi, tuviniekus un sabiedrību, kā arī, lai izvairītos no neērtībām, ar ko jārēķinās nevakcinētiem cilvēkiem.

Arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzīmēja, ka nozaru pārstāvji strādā pie turpmākajiem pasākumiem rudenim. Ministrs uzsvēra, ka vistuvākajā laikā valdībai ir jāpieņem lēmumi par drošības režīmu jeb kā iespējami drošā veidā sniegt pieeju pakalpojumus ar visu veidu sertifikātiem. Būtisks jautājums ir, kā nodrošināt atbilstošu testēšanas pieeju, piebilda ministrs.

Tiesībsargs vērtē šāda lēmuma potenciālu ieviešanu Latvijā

Portāls "Apollo.lv" vaicāja Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam par to, kā, raugoties no cilvēktiesību un tiesiskuma aspekta, būtu vērtējams šāda lēmuma ieviešana Latvijā, viņš sacīja: "Mēs visi esam līdzatbildīgi par tiem procesiem, kas notiek valstī. Īpaši, ja mēs runājām par infekcijas izplatības jautājumiem.

Nav taisnīgs pats vīruss. Vai es tagad varētu dot kādu vērtējumu par valdības darbu? Tur, protams, ir daudz kritika. Es esmu daudz kritizējis. Gandrīz katru nedēļu mēs sazināmies ar valdību, mēs piedalāmies Saeimas komisiju sēdēs. Politiskais diskurss ir vērsts uz ļoti nopietnu attīstību un pilnveidi.

Tagad pateikt taisnīgi vai nav taisnīgi būtu tas pats, kas kara situācijā pateiktu: "Kādus risinājumus pieņemt valdībai, lai nodrošinātu savas valsts drošību?""

"Maxima Latvija": Lietuvā ieviestie ierobežojumi Latvijas gadījumā ierobežos pieeju pirmās nepieciešamības precēm

Mazumtirdzniecības veikals "Maxima Latvija" portālam "Apollo.lv" pavēstīja: "Šāda veida ierobežojumu ieviešana Latvijā radītu būtisku liela skaita nevakcinētu iedzīvotāju pulcēšanos pie mazāka formāta veikaliem, kā arī preču iztrūkumu, tādā veidā ierobežojot pieeju pirmās nepieciešamības precēm lielai daļai sabiedrības.

Attiecīgi "Maxima Latvija" ieskatā vismaz pirmās nepieciešamības precēm (pārtika un medikamenti) un pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no veikala izmēra.

Tas ir jo īpaši būtiski tādēļ, ka, kamēr Lietuvā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši jau vairāk nekā 70 % iedzīvotāju vecumā virs 12 gadiem, Latvijā šis skaitlis sasniedz 47%. Piemēram, Latgales reģionā augusta beigās tas atsevišķos novados nesasniedza pat 30%.

Tas kopā ar augstajām testu cenām un to ierobežoto pieejamību Latvijas gadījumā nozīmētu, ka Lietuvas ierobežojumu modelis atsevišķos reģionos būtiski ierobežotu pieeju pirmās nepieciešamības precēm teju 70% iedzīvotāju.

Tas var izsaukt milzu neapmierinātību no lielas daļas Latvijas iedzīvotāju, tostarp agresiju, apdraudot pakalpojumu un tirdzniecības nozares darbiniekus.

Tai pat laikā ir būtiski, ka Lietuvas gadījumā par konkrētajiem ierobežojumiem sabiedrība tika informēta divus mēnešus pirms to ieviešanas, ļaujot laikus vakcinēties un sagatavoties nepieciešamo ierobežojumu ieviešanai.

Jāņem arī vērā, ka Latvijā šādi ierobežojumi īpaši smagi skartu reģionālos tirdzniecības centrus un mazos uzņēmumus ārpus Rīgas, kuri atrodas šajās tirdzniecības vietās. Reģionos pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu blīvums ir daudzkārt mazāks un iedzīvotājiem iespēja saņemt pirmās nepieciešamības pakalpojumus un preces ir ierobežotas.

Iepirkšanās bieži vien tiek veikta lielāka formāta veikalos jeb mazajos tirdzniecības centros, kur papildus pārtikai pieejami arī citi ikdienā svarīgi pakalpojumi – aptiekas, optikas, medicīnas, zoo preču veikali, kā arī bankas, frizieri un citi pakalpojumi."