23. septembrī norisinājās tiešsaistes sarunu cikla par vakcināciju pret Covid-19 tiešraide. Šoreiz tēma bija par vakcināciju pret Covid-19 onkoloģiskiem pacientiem. Uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja hematoloģe, PSKUS Onkoloģijas klīnikas ārste Kristīne Bernāte un onkoloģe ķīmijterapeite, RAKUS virsārste ķīmijterapijā Iveta Kudaba. Portāls "Apollo.lv" piedāvā šīs sarunas apkopojumu.

Kas ir svarīgākais, kas jāņem vērā onkoloģijas slimniekiem, ja izlemj vakcinēties pret Covid-19?

"Svarīgākais, kas ir jāņem vērā šiem pacientiem - ir jāvakcinējas!" komentē Kristīne Bernāte.

Arī Iveta Kudaba piekrīt Kristīnes viedoklim, vienlaikus atgādinot to, ka onkoloģijas pacienti pieder augstai riska grupai. Onkoloģijas pacienti jau sākotnēji bija viena no pirmajām riska grupām, kurai tika rekomendēta vakcinācija.

Vai jums ir informācija, cik onkoloģijas pacienti jau sākotnēji izmantoja iespēju vakcinēties? Un, kā pašlaik notiek šīs slimības grupas vakcinācija?

"Man personīgi nav zināmi šie statistikas dati, es varu vadīties tikai no klīniskās pieredzes. Daudzi pacienti ir vakcinējušies, bet nevaru nosaukt konkrētus procentus. Varu droši teikt, ka šī pozitīvā prakse vakcinēties, vismaz pēc manas pieredzes, ir uzlabojusi situāciju," komentē Kudaba.

Vai ar onkoloģiju cilvēkam, kurš lieto stipras zāles, vispār ir ieteicams vakcinēties?

"Jā, stipri medikamenti nenozīmē aizliegumu vakcinēties, tieši otrādi - tas ir jādara. Šeit, protams, varētu precizēt, kas tās par stiprām zālēm, jo ir medikamenti, kas nomāc imunitāti tieši pēc vakcinācijas un tad individuāli ir jāizlemj, kad ir vislabākais laiks vakcinācijai. Vislabāk vakcināciju būtu uzsākt pirms terapijas. Pretējā gadījumā par piemērotu laiku vakcinācijai ārstam ir jālemj individuāli.

Nav neviena strikta aizlieguma attiecībā uz vakcināciju. Stipras zāles drīzāk ir iemesls kādēļ būtu jāvakcinējas. Tāpēc, ka šiem pacientiem no stiprajām zālēm imunitāte samazināsies, un tādēļ arī ir augstāks risks saslimt ar Covid-19 infekciju," skaidro Bernāte.

Jūs teicāt, ka vakcinācija būtu jāveic pirms terapijas sākuma. Cik tās būtu nedēļas vai mēneši pirms vakcinācijas procesam jābūt pabeigtam?

"Nav tādu striktu rekomendāciju, jo pacientam, kuram pirmo reizi tiek diagnosticēta onkohematoloģiska saslimšana, mēs ar ārstēšanu ne vienmēr varam kavēties vakcinācijas dēļ. Varbūt pat tās ir hroniskas slimības, kas neprasa tūlītēju ārstēšanos, bet ir slimības, kā, piemēram, akūta leikoze, kad ārstēšanās ir jāuzsāk nekavējoties. Protams, ka šādam pacientam mēs neliekam gaidīt divas vai trīs nedēļas, lai viņš tiktu vakcinēts. Ja situācija nav hroniska, tad mēs koncentrējamies uz to, lai vakcinācija būtu pabeigta divas nedēļas pirms terapijas sākšanās," stāsta Bernāte.

"Nav tādu konkrētu noteikumu, bet, protams, ka vislabākais ir, ja pacients ir vakcinēts pirms ķīmijterapijas uzsākšanas, bet, ja nē, tad tas nav iemesls, lai to nedarītu starp ķīmijterapijas kursiem. Ārstējošais ārsts kopā ar pacientu izvērtēs, kura diena vai nedēļa starp ķīmijterapijas būtu vēlama vakcinācijas uzsākšanai vai pabeigšanai. Jebkurā gadījumā ārstēšana un vakcinācija nav viens otram pretrunā, bet ir tieši otrādi," papildina Kudaba.

Varbūt ir kāda izņēmuma situācija vai medikamenti, kad vakcinācija nav ieteicama?

"Varbūt vienīgais, kas attiecas uz Latvijas situāciju, ir cilmes šūnu transplantācija, kur vakcināciju rekomendē uzsākt trīs līdz sešus mēnešus pēc šīs transplantācijas. Tas pats attiecas un citām vakcīnām. Tas gan nav izņēmums attiecībā tieši uz Covid-19 vakcīnu, bet vakcināciju vispārīgi," tā Bernāte.

Vai tiešām ir tā, ka antivielas veidojas maz vai pat neveidojas nemaz pēc šādas šūnu transplantācijas, jo tad, iespējams, ka vakcinācijai nav nekādas nozīmes?

"Šobrīd jau ir diezgan plaši pētījumi, un ir zināms, ka ne tikai pēc cilmes šūnu transplantācijas, bet arī citu medikamentu lietošanas antivielas veidosies mazāk nekā vakcinējot veselus cilvēkus, bet nav skaidri zināms, vai šiem pacientiem neizveidojas imunitāte," komentē Bernāte.

Vai ir ieteicams vakcinēties ar "Janssen" vakcīnu, ja personai ir ķīmijterapija?

"Pašlaik nav zināms, kuras vakcīnas būtu ieteicamas vairāk vai mazāk. Šobrīd nav prioritāra neviena no vakcīnām," stāsta Kudaba.

Vai, jūsuprāt, ir nepieciešama trešā vakcīnas deva?

"Droši, ka visiem ir zināms, ka imunizācijas padomes rekomendācija, ka trešā vakcīnas deva ir rekomendējama dialīzes pacientiem, pacientiem pēc audu transplantācijas un onkoloģiskajiem pacientiem. Rekomendācijas parasti tiek balstītas uz kādiem konkrētiem pētījumiem," komentē Kudaba.

"Ja mēs runājam par onkoloģiskajiem pacientiem, tad tie noteikti ir prioritārie, kuriem būtu jāsaņem trešā vakcīnas deva. Ir publicētas veselas grupas, kurām vakcinācija būtu jāsaņem vispirms. Trešā vakcīna visdrīzāk būs Pfizer vai Moderna. Ir jau 35 imūnsupristārie pacienti, kuri ir saņēmuši trešo devu, ko es arī saviem pacientiem rekomendēju, bet tas ir uzsākts tikai šonedēļ," komentē Bernāte.

Vai vakcīna rada papildus slodzi imūnsistēmai, ja tā jau ir novājināta?

"Tā kā imūnsistēma ir nomakta imūnsuprestēta, tad vakcīna ir tas veids, kā pasargāt imūnsistēmu no papildus slodzes. Vakcīna nozīmē pasargāt," tā Kudaba.