"Viss sāk ļoti slikti izskatīties, īpaši ņemot vērā to, ka rudens ir tikai sācies." Ko "banānu kari" un slimnīcu pārslodze liecina par mūsu valdību? (21)

Pērnā gada decembris un 2021. gada janvāris

Pirmās vakcīnas pret Covid-19 tik tikko bija šķērsojušas valsts robežu, sabiedrība bija iemācījusies jaunu vārdu "mājsēde" un veikalos varēja iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces. Tāpat uz laiku tika ierobežotas mārketinga aktivitātes, kas veicinātu pulcēšanos tirdzniecības vietās.

Šajā laikposmā 14 dienu kumulatīvā saslimstība svārstījās no 395,1 līdz 693,9 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Trešdienas, 6. oktobra, rītā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule raidījumā "900 sekundes" norādīja, ka šodien NMPD lūgs Veselības ministriju izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas veselības nozarē. Cipule skaidroja, ka šāds lūgums tiks izteikts jau trešo reizi, jo aizvadītajā diennaktī situācija bija ļoti sarežģīta - nakts laikā bija izveidojušās rindas pie slimnīcām, lai uz tām nogādātu pacientus.

Lemšana par jauniem ierobežojumiem tiek atlikta no sēdes uz sēdi, neskatoties uz to, ka speciālisti un medicīnas darbinieki jau labu laiku ir skandējuši trauksmes zvanus - citējot ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, "draugi, nav labi!".

Tomēr ārkārtējās situācijas izsludināšanai, kāda bija "pīķa laikā", kad kumulatīvais rādītājs bija tikai nedaudz augstāks kā pašlaik, pietrūkst politiskā atbalsta. Pret ārkārtējās situācijas izsludināšanu iestājas vairāki politiskie spēki koalīcijā.

"Dažādu iemeslu un sarkano līniju dēļ mums koalīcijā ir ļoti, ļoti dažādi politiskie spēki, kuriem savā starpā ir grūti vienoties," koalīcijas reakciju par ārkārtējās situācijas atkārtotu izziņošanu portālam "Apollo.lv" komentē Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

"Šādā veidā sastiķētā koalīcijā, kur ir cilvēki ar ļoti dažādiem uzskatiem, rada situāciju, ka valdībā viņi varbūt savā starpā var vienoties, bet koalīcijas valdošās partijas deputāti var arī sadusmoties.

Tad notiek šādas situācijas, kad valdība pieņem vienu lēmumu, bet valdošās koalīcijas partija pieņem citādu vai nekādu lēmumu, un tās ir tās sekas," uzsver Rozenvalds, piebilstot, ka "miera laikos" šādai koalīcijai ir ļoti izdevīgi būt, bet problemātiskos laikos tas var radīt acīmredzamas problēmas.

Kas par vēlu, tas par skādi!

Tas, kas pašlaik notiek valdībā "nav nekas jauns", jau atkal tā ir novēlota rīcība, norāda Juris Rozenvalds, atbildot uz jautājumu, kā vērtējama valdības rīcība Covid-19 izplatības apkarošanā. "Šī ir viena no pašreizējās valdības galvenajām problēmām, proti, kas par vēlu, tas par skādi!"

"Atkārtojas divas lietas: pirmkārt, novēlota rīcība, otrkārt, nekonsekventi lēmumi," pauž Rozenvalds, atsaucoties uz neoficiāli izskanējušo lēmumu par piemaksām par senioru vakcinēšanu. "Ņemot vērā, ka es esmu šajā vecuma grupā, sanāk, ka man Kariņam ir jāraksta "Tviterī" un jāprasa, kur ir mana piemaksa? Redziet, šie ir tie lēmumi, kas nav līdz galam pārdomāti. 

Protams, nevar teikt, ka viss, ko viņi [valdība] ir darījuši, ir galīgi nepareizi, bet lielākā daļa lēmumu ir nākuši par vēlu."

Ja runa ir par novēlotiem valdības lēmumiem Covid-19 krīzes apkarošanā, kā piemēru politologs min obligāto vakcināciju konkrētiem profesijas pārstāvjiem. "Ja viņi [valdība] gada sākumā, kad vēl bija vakcīnu trūkums, būtu skaidri un stingri pateikuši, ka ir profesijas, kurām vakcinācija pret koronavīrusu būs obligāta, un to, ka valdība neizslēdz, ka vakcinācija būs obligāta visiem, kuri strādā, situācija būtu citādāka."

Politologs izgaismo, ka līdz ar to arī zemā vakcinācijas aptvere Latvijā ir valdības nopelns. "Spriežot pēc ikdienišķas informācijas, daudzos gadījumos cilvēki, kuri spītējas un nevakcinējas, to nedara tieši šī neizlēmīgā [valdības] uzrunāšanas veida dēļ.

Īpaši, ja runa ir par cilvēkiem solīdā vecumā, kas padomju laikos jau ar dažādām vakcīnām ir sapotēti. (..) Tāpēc runas par "lokdaunu", kas vienlīdzīgi gulsies kā uz vakcinētās sabiedrības pleciem, tā arī uz nevakcinētās, ir daļēji mūsu valdības atbildība."

Politologs ir tiešs: "Ja īsumā jāatbild, tad man ir jāsaka: cik tad var vilkt garumā? Es varu piekrist tam, ko vakar prezidents teica, ka viss notiek "kā pāvesta vēlēšanās" - konklāvs dienām sēž aiz slēgtām durvīm un lemj. Zināmā mērā spiediens uz viņiem ir.

Gaidīsim, ko valdība nolems, bet tās priekšnojautas ir diezgan nelāgas - viss sāk ļoti slikti izskatīties, īpaši ņemot vērā to, ka rudens ir tikai pašā sākumā."

Kur akcijas, tur pulcēšanās

Otrdienas, 5. oktobra, pēcpusdienā valdības neizlēmību Covid-19 izplatības apkarošanā aizēnoja "banānu kari" jeb pirmie cenu dempinga aizmetņi tirgotāju vidū, sveicot jauno tirgus spēlētāju "Lidl" Latvijā. Protams, šāda tirgotāju konkurence ir izdevīga patērētājiem, īpaši juku laikos, bet tajā pašā laikā tā sekmē iepirkties gribētāju pulcēšanos ne tikai jaunatvērtajos veikalos, bet arī citās tirdzniecības vietās laikā, kad eksperti aicina iedzīvotājus samazināt kontaktus ar citiem cilvēkiem un strādāt no mājām.

Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču, lai noskaidrotu, vai šādi cenu kari būs novērojami arī turpmāk.

"Mēs varam gatavoties neilgam cenu karam Latvijas tirgotāju vidū, kas ilgs kādas 10 līdz 30 dienas, kamēr cilvēki nomierināsies.

Skaidrs, ka pirmajās dienās [pēc "Lidl" atvēršanas - red. piezīme], es varbūt pārspīlēju, bet varam rēķināties ar aptuveni 10 000 cilvēku uz katru jaunatvērto veikalu," norāda Danusēvičs, piebilstot, ka vienmēr, kad tiek atvērts jauns veikals, sabiedrībā ir plaša ažiotāža. "Palēnām pircēji pārdalīsies pa veikaliem, tāpēc šobrīd notiek tā cīņa, lai pēc iespējas tiktu saglabāts katra veikala lojālais pircējs.

Skaidrs, ka "banānu karš", kas ir akcijas zem iepirkuma cenas, nozīmē, ka veikals piemaksā par vienu konkrētu produktu, lai piesaistītu cilvēkus. Vienīgais secinājums, kas man par šo ir radies: kāpēc valdība neizmantoja ko līdzīgu, lai sekmētu vakcināciju? Varbūt, ja valdība piedāvātu katram vakcinētajam piecus kilogramus banānu par brīvu, sen jau būtu 80% sasniegti?" tiešs ir Danusēvičs.

Ņemot vērā atbildes mārketinga aktivitātes esošo tirgotāju vidū, cenu kari, visticamāk, sekmēs intensīvāku drūzmēšanos veikalos, tādejādi izraisot ķēdes reakciju un paātrinot milstošo Covid-19 viļņa pīķi. Jautāts, kādas sajūtas valda tirgotāju vidū, ņemot vērā, ka pandēmija ir klātesoša, un tirgotāju rosība jaunā spēlētāja dēļ var paātrināt "stopkrāna" noraušanu tirdzniecībā, Danusēvičs uzsver, ka viņš neuzskata, ka drūzmēšanās būs ilgstoša, sakot "cilvēks var apēst tik, cik var apēst", un "jebkādos ierobežojumos pārtikas veikali tāpat turpinās darbu".

Portāls "Apollo.lv" vērsās pie "Lidl" pārstāves Danas Hasanas, lai noskaidrotu, kā jaunajos veikalos tiks ievērota epidemioloģiskā drošība, ņemot vērā lielo cilvēku interesi. Viņa norādīja, ka "gan veikala ārpusē, gan iekšpusē "Lidl" darbosies, ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus". Cilvēku skaits tiks kontrolēts ar iepirkumu ratiņiem, tāpat pirmās dienas pēc atvēršanas iepirkties gribētāju rindas tiks veidotas ar drošības barjeru palīdzību, lai novērstu cilvēku pulcēšanos.

Gaidām ceturtdienu

Ņemot vērā, ka pērnā gada nogalē un šī gada janvārī Ekonomikas ministrija (EM) bija atbildīga par drošas tirdzniecības modeļa izveidi, portāls "Apollo.lv" sazinājās ar ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga padomnieci Vinetu Vilisteri-Lāci, lai noskaidrotu, vai un kādi piedāvājumi no EM puses ir gaidāmi tirdzniecības ierobežošanas sakarā, viņa norādīja, ka rīcības plāni EM kuluāros ir apsvērti, un viss ir atkarīgs no tā, kas ceturtdien, 7. oktobrī, tiks nolemts Krīzes vadības padomes sēdē.

Portāls "Apollo.lv" jau informēja, ka otrdien, 5. oktobrī, pēc informācijas uzklausīšanas par epidemioloģisko situāciju Krīzes vadības padome uzdeva ekspertiem sagatavot rīcības scenārijus un nepieciešamos normatīvo aktu grozījumu projektus straujas Covid-19 izplatības apturēšanai, lai nepieļautu slimnīcu pārslodzi un nodrošinātu būtisku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Krīzes vadības padomes sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka šobrīd ir nepieciešama ikviena cilvēka izlēmīga rīcība, lai samazinātu Covid-19 izplatību. Katram rūpīgi jāpārdomā, kā būtiski samazināt klātienes kontaktus, jāievēro higiēnas prasības un esošie drošības pasākumi. Īpaši svarīgi ikkatram ir uzsākt un pabeigt vakcināciju pret Covid-19, rakstīts Ministru kabineta mājaslapā.