Līdz 2022. gada sākumam Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija - trīs mēnešus spēkā būs stingrāki ierobežojumi ar mērķi samazināt Covid-19 izplatību. Portāls "Apollo.lv" devās Rīgas ielās, lai noskaidrotu, ko iedzīvotāji domā par valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Portāls "Apollo.lv" satiktajiem cilvēkiem vaicāja, kā viņi vērtē valdības pieņemtos lēmumus saistībā ar noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem. Tāpat vaicājām iedzīvotājiem, kas, viņuprāt, būtu jādara sabiedrībai, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Noskaidrojām arī, ka visi intervētie iedzīvotāji ir vakcinēti pret koronavīrusu. Tāpat pārbaudījām, vai iedzīvotāji zina, cik lielai ir jābūt vakcinācijas aptverei, lai sāktu atcelt Covid-19 ierobežojumus.

Vairumam no intervētajiem iedzīvotājiem ierobežojumi ir apnikuši, jo īpaši sejas masku nēsāšana, taču neviens no intervētajiem nepauda plašu kritiku un izturējās ar sapratni pret valdības pieņemtajiem lēmumiem.

Saistībā ar vakcinācijas procesu, aptaujātie cilvēki norādīja vairākas problēmas - neticība valdībai, dezinformācija un nepietiekama vakcinācijas aptvere.

Video: "Apollo.lv" sižets

Sociālantropologa viedoklis

Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, lai noskaidrotu eksperta viedokli par sabiedrības uzskatiem par jaunajiem Covid-19 ierobežojumiem.

"Neesmu redzējis un veicis pētījumu par to, kāda ir sabiedrības nostāja pret jaunajiem ierobežojumiem, kas stājušies spēkā pirms divām dienām. Tā ir viena no problēmām mūsu rīcībpolitikā, ka netiek monitorētas šādas īslaicīgas lietas," skaidroja Sedlenieks.

47

"Attiecībā uz ierobežojumiem - ir diezgan skaidrs, ka noteikumi par to, ka nevakcinētie nevar piekļūt atsevišķiem resursiem un citos gadījumos arī nevar strādāt, šī te politika vairāk vai mazāk ir tikusi pieņemta, neskatoties uz to, ka daudzi skaļi balsoja pret obligāto vakcināciju, kura tika dēvēta par "piespiedu"," stāsta sociālantropologs.

Eksperts norāda, ka ir novērojamas pozitīvas tendences - medijos novērojams, ka cilvēki ir neapmierināti, taču tik un tā dodas vakcinēties.

"Tā ir lieta, ko valdība, iespējams, vēlējās panākt, taču tas neatrisina krīzi veselības jomā pašlaik," skaidro Sedlenieks.

47

Eksperts norāda, ka par stingrākiem ierobežojumiem, konkrēti nevakcinētām personām, visi draudēja un pauda sašutumu. "Jaunā politika ir ieviesta pirms divām dienām un pašlaik ir grūti pateikt pirms, vai ir radusies kaut kāda veida sabiedrības šķelšanās un tagad šie cilvēki polarizējas vai tomēr nē."

"Pastāv iespēja, ka šī "bļaušana" lielā mērā bija saistīta ar bailēm, kas novērotas jau iepriekš. Ja skatāmies sociālajos medijos - ieraksti tur ir nesalīdzināmi emocionālāki nekā sabiedrībā tie tiek pausti," skaidro sociālantropologs.

"Tāpat bija ar maskām - visi runāja, kas tik būs, kādas tik fantāzijas nebija pirms lēmuma par to obligātu lietošanu. Runāja, ka cilvēki kritīšot gar zemi, nevarēšot paelpot, tas esot pazemojums. Visvisādas bailes bija par to," stāsta Sedlenieks.

Kā norāda eksperts, pēc prasības par obligātu masku valkāšanas ieviešanas, izrādījās, ka nevienam tas lielas problēmas nesagādā.

"Pastāv iespēja, ka tās bija bailes par to, kas notiks - būs revolūcija, ja to ieviesīs. Īstenībā jau ir tā, ka liela daļa sabiedrības jau ir savakcinēta. Pamazām rūk arī daļa, kuri nav vakcinējušies," stāsta Sedlenieks.

47

Eksperts norāda, ka tā sabiedrības daļa, kas potenciāli varētu protestēt, kļūst arvien mazāka un mazāka, līdz ar to arī šķelšanās nav tik apjomīga.

"Slimnīcas vairs netiek galā un situācija ar saslimšanu jau kļuvusi dramatiska - tas varbūt ir redzams, tāpēc cilvēki, iespējams, arvien vairāk saprot krīzes nopietnību un citu izeju no tās neredz," min sociālantropologs.

Vakcinācijas aptvere Latvijā

Turpinot kāpt vakcinācijas pret Covid-19 tempam, līdz šim Latvijā vakcinācijas procesu noslēguši jau 48,03% iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Vakcinācijas temps kāpis jau mēnesi. Nedēļā no 6. septembra valstī vakcinēti kopumā 32 769 cilvēki, savukārt katrā sekojošajā nedēļā kopējais sapotēto skaits pieaudzis - laikā no 13. līdz 19. septembrim ievadīta kopumā 34 399 deva, nedēļā no 20. septembra - 41 591 devas.

No 27. septembra līdz 3. oktobrim savakcinēti jau 44 094 cilvēki, savukārt aizvadītajā nedēļā poti saņēmuši kopumā vismaz 48 310 cilvēki. Pieaugot nedēļā sapotēti skaitam, attiecīgi kāpis arī vidēji dienā vakcinēto cilvēku daudzumam.

Pēdējā mēneša laikā augstākais vienā dienā sapotēto cilvēku skaits fiksēts aizvadītajā piektdienā, kad valdība līdz vēlam vakaram lēma par jauniem ierobežojumiem pamatā nevakcinētajai sabiedrības daļai. Todien savakcinēti nedaudz vairāk kā 10 000 cilvēku.

Tā kā vakcinācijas veicēji datus par potēšanas faktu ievada pat vairākas dienas vēlāk, dati par vakcinācijas rezultātiem vēl var pieaugt. Savukārt vakar poti pret Covid-19 saņēma vismaz 8449 cilvēki, vakcināciju nodrošinot kopumā 314 ārstniecības iestādēm. Visvairāk pacientu sapotēja AS "Veselību centra apvienība", SIA "Veselības centrs 4" un SIA "Dzelzceļa veselības centrs".

Otrdien, 12. oktobrī, pārsvarā potējušies iedzīvotāji, kuri neatbilst nevienai no prioritārajām grupām, taču pie potes tikuši arī vairāk nekā 1000 seniori, ap 630 cilvēki ar hroniskām saslimšanām, kā arī daži simti to profesiju pārstāvju, kuriem vakcinācija kā pirmajiem noteikta par obligātu.

Līdz šim kopumā Latvijā pret Covid-19 vakcinētas 972 210 personas, bet vakcinācijas kursu pabeiguši 904 013 cilvēki, kas atbilst 48,03% Latvijas iedzīvotāju, aprēķinos izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par provizorisko iedzīvotāju skaitu valstī 2021. gada jūlija sākumā.

Savukārt, izdalot dažādas iedzīvotāju vecuma grupas, redzams, ka līdz trešdienai vakcinācijas procesu pabeiguši 56,23% Latvijas iedzīvotāju, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.

Šajos aprēķinos gan izmantoti citi aģentūrai LETA pieejamie CSP dati - par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2021. gada sākumā.

No šiem pašiem datiem redzams, ka vakcinācijas kursu noslēguši 54,69% Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 12 gadiem.

Par 12 gadiem jaunākus cilvēkus Eiropas Savienībā (ES) pret Covid-19 pagaidām vēl nepotē. Vakcinācijas pret Covid-19 temps gan joprojām vairākas reizes atpaliek no maija beigām, kad, uzstādot rekordus, vienā nedēļā vidēji dienā tika sapotēti vairāk nekā 16 700 cilvēku.

Līdz šim Latvijā izmantotas kopumā 1 716 287 vakcīnu devas, no kurām aptuveni divas trešdaļas jeb 1,04 miljoni devu bija "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas. Šī vakcīna līdz šim pārsvarā izmantota arī balstvakcīnas nodrošināšanai - no 1208 papildu poti saņēmušo 1167 cilvēki sapotēti ar "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu. Lietošanai ES līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "AstraZeneca" un J&J jeb "Janssen".

Pagājušā gada 28. decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas.

2021. gada 3. aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu.

Kopš 3. maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19 var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17. maija - arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2. jūnija - arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.