Trillera žanrs kino vēsturē plašāku ievērību ieguvis pagājušā gadsimta 20. gados. Tas uzskatāms arī par vienu no subžanru (dažādu trillera atvasināto žanru) bagātākajiem virzieniem kino, kas līdztekus spriedzei un vardarbībai nereti piedāvājis arī psiholoģiskas galveno protagonistu rakstura kolīzijas, erotiku un citas naratīvās atkāpes. Ar trim ikoniskākajām kino debijām trillera žanrā iepazīstinās kino podkāsta "Mans draugs - kino cilvēks" veidotāja kino kritiķe Ieva Augstkalna.
Mans draugs - kino cilvēks ⟩ Trīs ikoniskas kino debijas 90. gadu trillera žanrā
90. gadu kino iezīmē ārkārtīgi dažādu parādību un tendenču maiņu, transformāciju un zināmu atkal aktualizāciju. Viens no jautājumiem, kas ietekmējis arī trillera žanra pastāvēšanu un attīstību, ir tas, kādā veidā skatītājam no jauna piedāvāt vardarbību? Interesanti, taču šo uzdevumu vairumā gadījumu, kad tiek runāts par ikoniskiem 90. gadu trilleriem, uzņēmušies režisori, kuri tobrīd kino pasaulē sevi pieteica kā debitantus.
"TRAKIE SUŅI" (Reservoir Dogs, 1992), rež. Kventins Tarantīno
Sākotnēji Kventins Tarantīno, strādājot kadā Kalifornijas video salonā, plānoja filmu "Trakie suņi" uzņemt uz 16mm melnbaltās kinolentas kopā ar draugiem par 30 tūkstošiem ASV dolāru. Viens no režisora būtiskākajiem ietekmes avotiem bija Stenlija Kubrika film-noir žanra kinodarbs "Nogalināšana" (1956).
/nginx/o/2021/10/28/14170327t1hf231.jpg)
Ņemot vērā, ka konkrētais žanrs bieži operē ar nozieguma izdarīšana motīvu, Tarantīno savā debijas filmā gājis pavisam citu ceļu. Patiesībā pati aplaupīšanas aina nemaz netiek parādīta. Režisors reiz sacījis, ka tas ir tāpēc, ka filmas budžets nav ļāvis to uzņemt, taču, neskatoties uz to, Kventins Tarantīno un filma "Trakie suņi" pierādījuši, ka jēdzienam "vardarbība" blakus var stāties arī "komisms".
"ROBEŽA" (Bound, 1996), rež. Lana un Lilija Vačovskas
Triloģijas "Matrikss" autores Lana un Lilija Vačovskas kinorežijas lauciņā ar platiem soļiem iesoļoja divas gadus pirms pasaule iepazina stāstu, kura centrā ir Neo un Trinitija. Patiesībā filma "Robeža" ir nepamatoti aizmirsts kinodarbs, jo tajā parādās vairāki montāžas paņēmieni, kuri visbiežāk tikuši asociēti tieši ar vēlāko Vačovsku veikumu.
Lai gan filma veidota krāsās, kopumā, atsaucoties uz film-noir vizuālo estētiku un melnbalto attēlu, filmas krāsu palete veidota tieši melnos un baltos toņos. Autores gan šo atsauci izvēršs un, pievienojot sarkano toni, izceļ varoņu seksualitāti, raksturus un vardarbību. Lai arī filma palikusi "Matrikss" ēnā, tā dēvēta par labāko LGBTQ+ gangsterfilmu / trilleri.
"DIPLOMDARBS" (Tesis, 1996), rež. Alehandro Amenabars
Spāņu-čīliešu izcelsmes režisora Alehandro Amenabara filma "Diplomdarbs" 90. gados nevien atgrieza spāņu kino starptautisku ievērību, bet arī atguva vietējās kino auditorijas cerības. Jāteic, ka filmas režisors ārkārtīgi precīzi ved skatītāju cauri sižeta virāžām, vienlaikus balancējot starp trilleri un šausmu filmu žanru.
Kinodarba panākumu atslēga slēpjas refleksijā par vardarbību, ko tas meistarīgi iekodējis dažādos filmas līmeņos. Trillera žanra filmas vairumā gadījumu nejautā, kāpēc skatītājs labprātīgi vēro vardarbību uz ekrāna, taču Amenabars atļaujas mazliet kritiski raudzīties uz cilvēka spēju tam pretoties.
Alehandro Amenabara filma "Diplomdarbs" (1996) Kino Bizes "Mājas kino" no 29. oktobra līdz 7. novembrim. Vairāk: https://www.kinobize.lv/jaunumi/majas-kino-diplomdarbs
Podkāsta "Mans draugs – kino cilvēks" jaunāko epizodi, kas veltīta filmai "Diplomdarbs", atradīsiet šeit: ej.uz/mdkc-diplomdarbs