LŽA: Politiskais spiediens uz sabiedriskajiem medijiem ir nepieņemams

Ilustratīvs attēls.

FOTO: wellphoto/Shutterstock

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valde norāda, ka politiskais spiediens pret sabiedriskajiem medijiem, kāds jūtams saistībā ar situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas, ir nepieņemams, informē asociācija.

Asociācija norāda, ka jau ilgu laiku uz Baltkrievijas-Polijas robežas ir saspīlēta situācija. Baltkrievijas varas mudināti, pāri robežai cenšas pārkļūt simtiem un pat tūkstošiem potenciālu patvēruma meklētāju, un, lai arī skaidrs, ka krīze ir mērķtiecīgi izraisīta, liela daļa cilvēku, kas iesprūduši uz robežas, ir maldināti un nonākuši izmisumā. LŽA uzskata, ka, ziņojot par notikumiem uz mūsu kaimiņvalsts robežas, to nevar ignorēt.

Asociācijā norāda, ka pēdējās dienās sociālajos tīklos aktīvi tiek kritizēts, kā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atspoguļo situāciju uz Baltkrievijas-Polijas robežas, uzskatot, ka humanitārie apsvērumi šajā krīzē ir jāaizmirst.

Reaģējot uz polarizētajiem viedokļiem sociālajos tīklos, par medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja, ka sasauks komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo "demokrātija nav visatļautība".

LŽA uzsver, ka vārda brīvība ir liela vērtība, un, piemēram, pilsoņi Baltkrievijā patlaban cīnās par savām tiesībām brīvi runāt, brīvi domāt un rīkoties. LŽA aicina politiķus īslaicīgu emociju uzliesmojumos neaizmirst, kā darbojas demokrātiska valsts - tādā mediji ir brīvi no politiķu ietekmes un nepilda pasūtījumus, kas tiek formulēti tviterī.

Tie laiki, kad žurnālistus sauca "uz paklāja" taisnoties par savām izvēlēm, par laimi, ir jau vairāk nekā 30 gadus tālā pagātnē, uzsver LŽA, papildinot, ka visi tie cilvēki, arī žurnālisti, kas Atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību, cīnījās arī par brīvu un neatkarīgu presi, un arī mūsdienu Latvijā neatkarīgi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums.

Ņemot vērā minēto, Saeimas komisijas sēdes sasaukšana, pamatojoties ar sarunu tviterī, ir demokrātiskai valstij nepiedienīga rīcība, vērtē LŽA.

Asociācija atzīst, ka veselīgai demokrātiskai valsts iekārtai ir nepieciešama mediju kritika, tostarp arī sabiedrisko, taču valstī ir radīti citi mehānismi, kā risināt domstarpības ar medijiem. "Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka mediju saturā ir pārkāptas ētikas normas, pieļautas faktu kļūdas vai ir bijuši citi pārkāpumi, jebkurš var vērsties LŽA ētikas komisijā vai Latvijas Mediju ētikas padomē," norāda LŽA.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputāts Kaimiņš plāno sasaukt parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi, lai nodrošinātu diskusiju par to, kā ziņas tiek atspoguļotas sabiedriskajos medijos.

Politiķis uzsvēra, ka ne deputāti, ne komisija nevar noteikt sabiedriskajiem medijiem, ko tiem publicēt vai pārraidīt, tomēr parlamentāriešiem radušies jautājumi un ir nepieciešama skaidrība par to, kā tiek atspoguļotas ziņas kopumā.

Šis jautājums aktualizējās mikroblogošanas vietnē "Twitter", kur daļa lietotāju pauda sašutumu par Polijā pastāvošās migrantu krīzes atspoguļojumu sabiedriskajos medijos. Kāds soctīkla lietotājs vērsās pie Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Iesalnieka, lūdzot viņu kaut ko darīt ar sabiedrisko mediju finansējumu, jo tajos tiekot nomelnota Polija.

Iesalnieks gan pavēstīja, ka neko nevar darīt, vienlaikus piesaucot par medijiem atbildīgo Saeimas Cilvēktiesību komisiju, sakot, ka arī tai "rokas ir par īsām", jo sabiedriskais medijs "mums ir īpaši neaizskarama suga". Diskusijā ar īsu repliku iesaistījās arī Kaimiņš, norādot, ka saistībā ar šo jautājumu tiks sasaukta komisijas sēde, piebilstot, ka "demokrātija nav visatļautība".

Lūgts komentēt sēdes sasaukuma mērķi, Kaimiņš skaidroja, ka acīmredzami ir aktualizējusies problēma, jo dažiem iedzīvotājiem sabiedrisko mediju informācijas pasniegšanas veids šķiet nepieņemams. Viņaprāt, ir nepieciešams "skaidrojošais etaps", lai saprastu, kāpēc tā ir, pieļaujot, ka varbūt noticis kāds pārpratums.

Kaimiņš atzina, ka arī viņam ir jautājumi par to, kā tiek atspoguļotas dažādas ziņas sabiedrībai kopumā. Pēc viņa domām, ja ir radušās kādas nesaskaņas vai pārpratumi, tad tie ir jāskaidro.

Aktuālākās ziņas