EST spriedums punktu vēl nepieliek: diskusijas par Rimšēviča iespējamo imunitāti turpināsies Rīgas rajona tiesā

Ilmārs Rimšēvičs.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc divu gadu pauzes drīzumā atgriezīsies uz apsūdzēto sola. Jau nākamā gada sākumā iecerēta tiesas sēde Rimšēviča iespējamās kukuļņemšanas lietā, kura bija apturēta, kamēr Eiropas Savienības Tiesa (EST) sprieda par Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonu imunitātes niansēm. Eiropas tiesas spriedums galveno atbildību izlemt par to, vai Rimšēvičam ir imunitāte, šobrīd ir nodevusi Rīgas rajona tiesai Jūrmalā, kas šo jautājumu izvērtēs tiesas sēdē, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Taču neatkarīgi no šī procesa februārī Rimšēviču Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā paredzēts tiesāt par viņa iespējamo loma korupcijas prāvas liecinieka, nelaiķa Igora Buimistera no "Trasta Komercbankas" (TKB) ietekmēšanā.

Pirms diviem gadiem Rīgas rajona tiesa, kas nupat bija sākusi izskatīt lietu, kurā par iespējamu korupciju un naudas atmazgāšanu ir apsūdzēts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, bet par viņa atbalstīšanu – uzņēmējs Māris Martinsons, pēc advokātu lūguma vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par to, kā traktēt normas par Eiropas Centrālās bankas padomes locekļu imunitāti.

Šis amats Rimšēvičam pienācās automātiski kā eirozonas dalībvalsts centrālās bankas vadītājam.

Šonedēļ Luksemburgā EST paziņoja savu spriedumu. Relīzē par to tiesas preses dienests virsrakstā ielika tēzi, ka kukuļņemšana vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana nav uzskatāmi par darbībām, ko centrālās bankas vadītājs būtu veicis, pildot savus amata pienākumus.

Spriedumā, ko publiski pasludināja EST tiesnese Ineta Ziemele, arī teikts: "(..) krimināllietās kompetentās tiesas kompetencē ir pirmām kārtām izvērtēt, vai noziedzīgais nodarījums, ko, iespējams, ir izdarījis valsts centrālās bankas vadītājs, rīkojoties ECB struktūras locekļa statusā, ir atzīstams par darbību, kuru šis vadītājs veicis, pildot savus uzdevumus šajā struktūrā, bet šaubu gadījumā šim procesa virzītājam saskaņā ar lojālas sadarbības principu ir pienākums lūgt ECB atzinumu un minēto atzinumu ievērot."

Līdz ar to spriedumā galvenā atbildība izvērtēt, vai inkriminētais nodarījums ir saistāms ar darbu ECB, ir deleģēta Latvijas iestādēm – kriminālvajāšanas stadijā prokuratūrai, bet tiesvedības laikā – tiesai.

Ja rodas šaubas – jāprasa viedoklis Frankfurtē esošajai ECB. Rīgas rajona tiesā "De Facto" norādīja, ka par turpmāko rīcību lems tiesas sēdē, kas nozīmē, ka par šo jautājumu varēs izteikties visi procesa dalībnieki – gan aizstāvības, gan apsūdzības puse.

Advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš Jūrmalas tiesā bija pieteicis lūgumu vērsties Eiropā un Luksemburgā pārstāvēja Rimšēviču, domā, ka ECB mēģinās no šī jautājuma ātri "atkratīties".

Tomēr līdz ar EST spriedumu bijušā Latvijas Bankas prezidenta aizstāvība esot panākusi to, ko gribējusi, apgalvo Kvēps: "Vismaz es pats privāti kā savu jurista galveno panākumu, manuprāt, sasniedzu, kad šī lieta tika izskatīta Eiropas Savienības Tiesā tiesas sēdē, kad valsts apsūdzības uzturētāja prokurore pateica, ka Ilmārs Rimšēvičs kriminālprocesā netiek apsūdzēts vispār ne par viena amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

Manuprāt, ja prokurors atzīst, ka nav notikusi neviena amata pilnvaru izmantošana, tad nav iespējama arī kukuļošanas apsūdzība.

15

Tad tur var būt morāls nosodījums par kaut ko vai kaut kādi citi sastāvi, bet vismaz tas kukuļošanas stāsts - tad tas paliek tikai izdomāts."

Prokurore Viorika Jirgena no Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas šādu Kvēpa interpretāciju gan noliedz.

Viņa apstiprina, ka Rimšēvičs ir apsūdzēts par darbībām, kas nebija saistītas ar amata pienākumu pildīšanu, proti, par nelikumīgu, amata pienākumos neparedzētu konsultāciju sniegšanu TKB akcionāriem.

Taču šo konsultāciju sniegšanā Rimšēvičs esot izmantojis savas zināšanas banku darbības jomā un viņa rīcībā esošo no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumīgi saņemto informāciju, ko viņš ieguva, pildot LB prezidenta pienākumus, uzsver prokurore.

"Uzstājoties kā lietas dalībniece ar savu runu es Eiropas Savienības Tiesai – un šīs tiesas sēdes dalībnieki bija gan aizstāvis Kvēps, gan Eiropas Centrālās bankas pārstāvji – izskaidroju to, kāds tad ir konkrēti šīs apsūdzības saturs, un skaidrojot šo saturu, es izskaidroju to, kāpēc nav šī imunitāte šajā konkrētajā lietā. Un nevienā brīdī es neesmu apgalvojusi, ka ir grozīta apsūdzība vai kaut kas mainīts.

Jebkurā gadījumā joprojām apsūdzība ir tāda, kāda viņa Rimšēvičam ir izsniegta tajā lietā, kas ir apturēta, un nevienā brīdī nav bijis apgalvots, ka viņš to ir izdarījis kā privātpersona," skaidroja Jirgena.

15

Vaicāta, vai viņai kādreiz bijušas šaubas par to, vai Rimšēvičam šai procesā tomēr nevarētu pienākties imunitāte kā ECB amatpersonai, prokurore uzsver – nē, šādu šaubu viņai nav bijis nekad un nav arī tagad, ko viņa plāno paust arī tiesā, ja šāds jautājums radīsies.

ECB raidījumam norādīja, ka tai nav komentāru par EST spriedumu. Tomēr, saskaņā ar labi informētu personu pausto raidījumam, spriedums būtībā atbilst ECB agrāk tiesā uzturētajiem argumentiem un saskan ar bankas traktējumu par likumu.

Par lietas iznākumu Frankfurtē valdošā izpratne esot šāda: EST bijusi visai skaidra – bijušais Latvijas Bankas prezidents nebauda imunitāti, jo kriminālnoziegumus, par kuriem viņš ir apsūdzēts – kukuļošana un naudas atmazgāšana – tiesa neuzskata par darbībām, kas veiktas, pildot dienesta pienākumus.

Atsākoties Rimšēviča prāvai, tiesai Jūrmalā var nākties lemt arī par jautājumiem, kas saistīti ar norisēm pamatlietas iestrēgšanas laikā. "De Facto" jau ziņoja, ka prokurore Jirgena plāno aicināt tiesu vērtēt iespēju atņemt par Rimšēviču iemaksāto drošības naudu – 100 tūkstošus eiro, kā arī piemērot viņam bargāku drošības līdzekli.

Prokurores ieskatā, Rimšēvičs varētu būt pārkāpis apsūdzētā pienākumu nekavēt un netraucēt kriminālprocesa norisi, jo viņam šobrīd ir izvirzīta apsūdzība par prāvas liecinieka nelikumīgas iespaidošanas organizēšanu.

Šis liecinieks ir šovasar mirušais "Trasta komercbankas" akcionārs Igors Buimisters. Lietā par viņa iespējamo ietekmēšanu, lai panāktu, ka viņš par naudu groza savas liecības uz Rimšēvičam labvēlīgākam, apsūdzēts arī uzņēmējs Uģis Tabors.

Viņš uzsāka un ilgāku laiku veda pārrunas ar Buimisteru, kurš par to bija paziņojis KNAB, tāpēc procesā ir daudz fiksētu sarunu, arī starp Taboru un Rimšēviču.

"Tās pašas sarunas, kuras noklausoties, izlasot, redzot to visu nav nekādu vispār šaubu par to, ka būtu noticis šis noziegums. (..) Ir pierādījumi lietā, ka viņi [Rimšēvičs un Tabors] ir komunicējuši par šīm liecībām," stāstīja apsūdzības uzturētāja šajā lietā, prokurore Džena Andersone no Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras.

Lietas iztiesāšana sāksies februārī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, stāsta Andersone: "Tā lieta nav apjomīga, tie pieci sējumi – faktiski tur ir daudz šie videomateriāli, diski, audio un arī tie

15

atšifrējumi. Līdz ar to tas veido to materiālu apjomu. Bet tā pēc būtības tur nav desmitiem sējumu, kas būtu neizskatāmi. Lieta jau nav liela, un patiesībā lieta ir diezgan vienkārša. Nesaskatu tur nekādu šķērsli, kāpēc lai to lietu nevarētu iztiesāt pēc iespējas ātrākā laikā."

Jau zināms, ka Rimšēviča aizstāvība gribēs kā lieciniekus uz tiesu aicināt dažus ar advokatūru saistītus cilvēkus, kuriem it kā esot zināms par Buimistera vēlmi saņemt no Rimšēviča naudu par liecībām.

Prokuratūra gan neuzskatīja, ka šie cilvēki patiešām kaut ko zina par lietas apstākļiem, jo ar šādām versijām viņi uzradās pēdējā brīdī. Advokāts Normunds Duļevskis, kas ir Rimšēviča aizstāvis šajā lietā, decembra sākumā nebija Latvijā, tāpēc solīja detalizētāk savu versiju par to, kas tad īsti bija noticis, atklāt vēlāk.

Aktuālākās ziņas